“Tā ir vardarbība! Mana meitiņa zina, ko nozīmē smakt!” Sanitas sašutusi par dūmu mākoņiem pie bērnu slimnīcas 0
Slimnīcas apmeklējums nekad nav nekas patīkams, tomēr Sanita vēlas padalīties ar stāstu, kas viņu ir nokaitinājis – smēķētāji pie bērnu slimnīcas ieejas un teritorijā! Sanita LA.LV atklāj, ka viņas meitiņai ir nopietnas veselības problēmas, tādēļ šis jautājums ir īpaši sensitīvs un svarīgs.
“Pirms četriem gadiem pāragri piedzima meitiņa. Gaidīta un mīlēta. Slimnīcas telpās pavadījām trīs mēnešus. Kāds mierināja, ka viss būs labi, kāds teica, ka var būt visādi. Bija laiks, kad mirklī salūzu un asaras nespēju remdēt. Laiks bija smags un pārdzīvojumu pilns un kā jau visas mammas ticēju, ka viss būs labi.
Pirmajā gadā vairākas reizes atgriezāmies slimnīcā ar elpas trūkumiem, ilgstošu ārstēšanos. Vēlāk atklāja-bronhopulmunālā displāzija un astma. Klāt virkne citu, mazāk būtisku diagnožu.
Slimnīca kā otras mājas. Regulāras ārsta vizītes. Paldies Dr.Cīrulei par ārstēšanu un cilvēcību, iejūtību.
Līdz pēdējam sīkumam visu paskaidroja un izstāsta. Tagad pienākusi kārtējā gripas epidēmijas sezona, un šis laiks ir bīstams. Meitiņa smagi pārcieš vīrusus un katra slimošanas reize ir ar inhalācijām ik pa četrām stundām cauru diennakti. Reizēm pievienojas skābekļa bads un bronhu spazmas. Šajā sezonā uz dārziņu iet nedrīkst drošības apsvērumu dēļ.
Kā daktere saka-nav runa par to cik bieži slimo, visi bērni slimo, bet to cik smaga ir katra slimošana. Šeit sākas lielā sāpe. Vecāki strādājoši cilvēki. Kārtējā slimošanas reize un jāvēršas pie ģimenes ārstu ar lūgumu par darbnespējas lapu. Kā sagaidīt pavasari, kad visi lielie vīrusi mitējušies? Darbā atlūgumu rakstīt? Nav vairs tie laiki, kad kāda ome vai tante var sēdēt mājās un pieskatīt. Visiem savi darbi un savas dzīves.
Bailes no bērna smakšanas epizodēm arī, protams. Nav medicīnisku iemeslu ilgstošai darbnespējas lapai, bet visvairāk pārsteidza frāze-būtībā tas ir ieteikums, kuru jāievēro vecāku iespēju robežās. Tieši tā pat kā-plaušās nav trokšņu un uz dārziņu drīkst iet. No savas puses minēju, ka Elīza nav tas bērns, kuru var laist uz dārziņu ar klepu.
Pretī saņēmu skarbu frāzi-tu neesi ārsts. Strikti turamies pie dr. Cīrules ieteikumiem un esam tikuši tikai uz priekšu un retākām slimošanām.
Mani pārsteidz ģimenes ārstu vienaldzība? Nesaprašana? Nezināšana? Vieglprātība? Nav skaidru apzīmējumu tam visam.
Elīzas slimošanas laikā esam regulāros kontaktos ar dr. Cīrules,jo jūtama tā drošība un interese. Kāpēc ārsta speciālista norādījumi ir kā ieteikumi? Tas ir tikai klepus. Nē, tas nav tikai klepus. Tās ir negulētas naktis, elpas trūkumi, sēkšana, burbuļošana plaušās, bailes bērnā, kurš saka man vajag ārstu, jo viņa savos četros gados zina, ko nozīmē smakt un kurā brīdī ir tas kritiskais punkts.
Otra lieta, kas satrauc,vecāki mīļie… BKUS teritorijā un pat pie durvīm, kam bērns pie rokas, kurš viens, bet cigarete… Nākam no ārsta apmeklējuma un soļa attālumā no durvīm kāds tētis pīpē. Nav runa par to, ka tikai mūsu meita cieš no smagas plaušu saslimšanas, bet ir vēl smagāki gadījumi un arī šie vecāki ved un nāk no ārsta vizītēm ar saviem bērniem. Kāpēc slimnīcas teritorijā, Bērnu slimnīcas teritorijā šī lieta ir nekontrolēta?
Ejot pa teritoriju ir norādes-smēķētava, pītētava.
Jaunās ēkas priekšā soliņi un aina-bērns uz soliņa, blakus mammas soma un somai blakus stāv mamma, vienā rokā telefons, otrā cigarete un bērns. Visur skandinām-vardarbība pret bērniem, bet arī šī ir vardarbība,
jo ne tas bērns izvēlējies elpot kaitīgas vielas, būt pasīvais pīpmanis, bet vecāki. Personīgi esmu vērsusies pie slimnīcas vadības ar lūgumu risināt šo bēdu, jo ir draumīgi ar bērnu nākt no ārsta un sajust cigarešu dūmus uz ikdienā apgrūtinātu elpošanu!” Sanita raksta.
Vai tev ir kāds stāsts vai sūdzība, ar kuru vēlies padalīties? Raksti man uz [email protected] vai
