Tas ir kā pirkt kaķi maisā! Kā “neiegrābties” uz īpašumu, kas iegādāts izsolē 0
Sanija Bērziņa


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Shutterstock

Iegādāties nekustamo vai kustamo īpašumu var dažādi. Populārs veids kļuvis arī izsoles, kur nereti par izdevīgu cenu var iegādāties, piemēram, dzīvokli.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku
Kokteilis
Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes
TV24
“Neviens nevarēja saprast, kas tas par ieroci!” Slaidiņš atklāj interesantu incidentu “Zapad 2025” laikā
Lasīt citas ziņas

Tomēr, piedaloties izsolēs, vienmēr pastāv arī kāds risks. Solot mašīnu, to var noteiktos laikos apskatīt vizuāli, bet ar to nevar veikt izmēģinājuma braucienu. Solot nekustamo īpašumu, piemēram, dzīvokli, bieži to nevar no iekšas apskatīt ne bildēs, ne dzīvē. Būtībā tā ir neliela laimes spēle — kā pirkt kaķi maisā.

Daudz cilvēku ir iemīļojuši šo pirkšanas veidu, lai iegādātos sev īpašumu. To darot, ir vēl dažas nianses, ko vērts zināt. Par tām sīkāk skaidro Guna Berlande, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes direktore.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā, pērkot dzīvokli izsolē, var zināt, vai dzīvoklī nav īrnieki?

Tiesu izpildītāja izsludinātajā izsoles paziņojumā tiek norādīta informācija par zināmajiem apgrūtinājumiem.

Tomēr fakts, vai kāds reāli dzīvo īpašumā (piem., īrnieks vai bijušais īpašnieks), ne vienmēr ir zināms un tādēļ var netikt norādīts. Tāpēc par katru konkrēto gadījumu var sazināties ar attiecīgo tiesu izpildītāju un noskaidrot papildu informāciju, ja vien tāda vispār ir tiesu izpildītāja rīcībā.

Kā zināt par citiem apgrūtinājumiem?

Visi reģistrētie apgrūtinājumi redzami zemesgrāmatā (ķīlas, servitūti, aresti, hipotēkas). Turklāt vienlaicīgi ar izsoles akta apstiprināšanu tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 613. pantu lems par visu zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto parādu saistību dzēšanu, par kurām ieguvējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi.

Vai mutisks līgums ar iepriekšējo īpašnieku par dzīvokļa izīrēšanu ir spēkā pēc izsoles?

Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 7. pantu īres līgums jāslēdz rakstveidā. Turklāt šis likums arī noteic šādā līgumā obligāti norādāmo informāciju. Ja dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā izīrēto dzīvojamo telpu atsavina, tās ieguvējam ar iepriekšējo izīrētāju noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums ir saistošs tikai tad, ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā. Ja dzīvojamās telpas īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas izbeidzas līdz ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Šeit gan jāņem vērā arī Dzīvojamo telpu īres likuma pārejas noteikumi attiecībā uz agrāk noslēgto īres līgumu spēku.

Reklāma
Reklāma

Kā jaunajam īpašniekam rīkoties, lai dzīvokli atbrīvotu no īrniekiem?

Ja īrnieks atsakās labprātīgi iziet, jāvēršas tiesā ar prasību par izlikšanu.

Vai kaut kur ir iespējams redzēt ar dzīvokli saistītos parādus?

Izsoles uzvarētājam (nosolītājam) nav saistoši iepriekšējā īpašnieki parādi, tāpēc pie tiesu izpildītāja šāda informācija netiek sniegta.

Vai ir kāds mehānisms, kas kontrolē mākslīgu izsoles cenas paaugstināšanu?

Ņemot vērā, ka izsoles notiek vienīgi un tikai elektroniski, sākumcenu nosaka atbilstoši nekustamā īpašuma vērtējumam. Solīšana notiek anonīmi, proti, izsoles dalībnieki nezina cits citu un to, kurš kuru solījumu izdarījis. Turklāt Civilprocesa likuma 611. panta ceturtā daļa noteic, ka gadījumā, ja nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā visu no viņa pienākošos summu, tas zaudē iemaksāto nodrošinājumu, kas pievienojams pie kopējās par īpašumu saņemtās summas un sadalāms tādā pašā kārtībā kā šī summa.

Iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās summas arī tad, ja tiek konstatēts, ka nosolītājam nebija tiesību piedalīties izsolē (607.panta trešā daļa), kā arī tad, ja pēdējais pārsolītais solītājs nav paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par savu augstāko solīto cenu vai ir atteicies to paturēt sev (615. panta otrā daļa). Risks zaudēt iemaksāto nodrošinājumu, kas ir 10 procenti no nekustamā īpašuma novērtējuma, mazina risku, ka kāda persona veiks īpašuma vērtībai neatbilstošus solījumus bez mērķa šo īpašumu reāli iegādāties.

Ja arī Tev ir kādi juridiski jautājumi vai neskaidrības, droši raksti man uz e-pastu [email protected], meklēšu uz tiem atbildi!

Ziņo!

Ja arī Tu vēlies padalīties ar savu stāstu

Ziņo!
Šis raksts ir portāla LA.LV īpašums. Jebkāda veida satura pārpublicēšana, kopēšana, izplatīšana vai citāda veida izmantošana bez iepriekšējas rakstiskas atļaujas no LA.LV redakcijas ir aizliegta. Lai saņemtu atļauju pārpublicēt šo rakstu, lūdzu, sazinieties ar redakciju, rakstot uz [email protected]
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.