“Tas, ko mēs saucam par kvotām, īstajā dzīvē ir izsmiekls.” Atklāts stāsts par cīņu ar Latvijas medicīnas sistēmu 8
Lai cik ļoti šķistu, ka svētkos laiks apstājas, ļoti daudziem cilvēkiem – neatkarīgi no tā, vai šodien ir Otrie Ziemassvētki vai gada noslēgums – nekas neapstājas. Runa ir par cilvēkiem, kuriem jācīnās par savu veselību. Viņiem arī svētku brīži paiet nemitīgās domās un rūpēs par sevi.
Žurnāliste Zanda Radziņa sociālajā tīklā “Facebook” dalījusies atklātās pārdomās par kvotām un izaicinājumiem, ar kuriem viņai nākas saskarties, lai saņemtu nepieciešamo palīdzību.
Ar ieraksta autores atļauju, turpinājumā publicējam viņas pieredzi un viedokli par kvotām.
“Esmu attapusies no gripas un gada noslēgumā vēlos uzrakstīt pārdomas par mūsu medicīnu, uzsverot, ka Latvijā ir labākie ārsti un māsiņas pasaulē.
Divi vārdi – kvotas un apdrošināšana.
Sava #fuckcancer sakarā esmu kārtīgi iztaujājusi Nacionālo veselības dienestu. Tomēr tas žurnālistes gēns nelika mieru. Viņi ļoti labi zina, kā jābūt pēc likuma, bet dzīvē viss ir savādāk. Jums noteikti pienākas izmeklējumi un onkologa konsultācija pa velti. Labi! Sēžam ar onko konsultanti. Nu nav to vietu nekur. Turpinu jautāt. Konsultante pastāsta, ka šīs brīvās vietas viņa var meklēt tikai savas slimnīcas un sadarbības partneru sarakstos. Es pati – varu dienu sēdēt pie datora ar telefonu un atrast citā pilsētā, privātā medicīnas iestādē.
Neveidoju publikāciju, tāpēc nav atbildes uz jautājumu – Kāpēc vismaz radioloģisko izmeklējumu pieejamība nevar būt vienotā datu bāzē?
Mans vēža kungs ir no onkoginekoloģijas saimes. Bet katrs cilvēks, kurš kaut kam līdzīgam gājis cauri, zina, kas ir kancerofobija. Bailes, ka vēzis ir ieperinājies arī citur. Tu šīs bailes izstāsti savam ārstam. Onkoginekoloģe tikai noplāta rokas. Ejiet pie ĢĀ. ĢĀ ļoti jūt jums līdzi un uzraksta nosūtījumu. Tu pati rocies internetā, lasi atsauksmes, kurš būtu tas īstais neirologs, kas strādā ar onko pacientiem. Vizīte, protams, ir maksas, jo šādiem ārstiem brīvu valsts logu nav. Labi. Es maksāšu, bet kāpēc onkoginekologs nevar pateikt – mums ir tādi un tādi neirologi, kuri vislabāk atbildēs uz jūsu jautājumiem.
Tieši tas pats stomotoloģijā. Ja pēc starošanas mutē ir infekcija un bumbuļi, tad tu pati atkal rocies un meklē, kurš mutes ķirurgs Dzirciema ielā būs tas piemērotākais.
Tas, ko mēs saucam par kvotām, īstajā dzīvē tiešām ir izsmiekls.”
Zanda uzrakstījusi risinājumus, kā viņa redz veidu, kā Latvijas medicīnas ceļš varētu virzīties.
“Noteikti gudri ekonomisti smiesies, bet es redzu mūsu medicīnas ceļu šādi, jo man pašai pa to jāturpina iet.
‼️Apdrošināšana. Iespēja nopirkt labas polises visiem, kuri to vēlas. (Cik zinu, tad kompānijas privāti pārdod ļoti slikta seguma apdrošināšanu.) Esam pētījuši, lai nopirktu vīram.
‼️Valsts kompliments visiem uzņēmumiem, kuri savus darbiniekus nodrošina ar veselības polisēm. (Kompliments vienreizējā nodokļu atlaidē, piemēram.)
‼️Kvotas? Tās paliek bērniem, pensionāriem un tiešām smago slimību pacientiem.
Ja savas slimības sākumā es uzskatīju, ka man pienākas, tad tagad domāju – ja mans darba devējs man ir nopircis labu polisu, tad tai ir jāstrādā. Es savu “man pienākas” atdodu cilvēkam, kura darba dēvējs nav parūpējies par savējiem.
Ja gada beigās apskata apdrošināšanas bilanci, tad ar visu maksāšanu esmu iztērējusi maksimums 50% no polisē atļautās summas.
Es ceru, ka apdrošināšanas polises svētkos saņems daudzi, daudzi strādājošie cilvēki. Tas ļaus mums, apdrošinātajiem, aizmirst par kvotu tērēšanu. Lai paliek tiem, kuriem nepaveicās!”
