“Tavs bērns iet džudo – kāpēc neaizstāvēja manu bērnu?” Mamma dalās ar visai absurdu situāciju, kas izraisījusi diskusijas vecāku vidū 0
Kāda mamma sociālajā tīklā “Threads” dalījusies ar situāciju, kuru piedzīvojusi. Saņemot īsziņu no sava dēla klasesbiedra mammas, viņa uzzinājusi, ka kāds skolēns skolā esot apvainots un pat nedaudz iekaustīts. Tomēr pārmetums netika vērsts pret bērnu vai tā vecākiem, kurš to, iespējams, izdarījis, bet gan pret viņas dēlu, par to, ka viņš nav aizstāvējis klasesbiedru, lai gan apmeklē džudo nodarbības.
Nākamajā rītā māte iztaujājusi savu dēlu par to, kas tieši noticis. ēna atbilde bijusi lakoniska: “Viņš pats uzprasījās! Kāpēc man viņš jāaizstāv, ja viņš pats visus apsaukāja?”
Mamma situāciju rezumē kā ļoti tipisku: “Tagad sanāk tā – apsaukājamies, pēc tam skrienam pie mammām un rakstām sūdzības, ka visi ir pret mani.” Viņasprāt, tiek pārprasta atbildība, un bērni, kuri neiesaistās konfliktā, tiek kritizēti, savukārt tie, kas mēģina kaut ko izdarīt, arī nereti tiek nosodīti.
Šis ieraksts izraisījis rezonansi sociālajos tīklos, piesaistot uzmanību tam, cik bieži bērnu savstarpējie strīdi pāraug plašākās vecāku diskusijās par pienākumiem, audzināšanu un pareizo rīcību skolā.
Lūk, ko par to domā ieraksta komentētāji:
“ā i, ka mammas, kurām nav nekāda sakara ar cīņas sporta veidiem, nesaprot vienu svarīgu lietu – viss šis nav domāts ielu kautiņiem un attiecību skaidrošanai. Par sava spēka/pārākuma/iemaņu izmantošanu neatbilstoši bērnu var izslēgt no attiecīgā kluba pat. Bet koristu mammām (no offence, man nav nekas pret koristiem/dejotājiem/zīmētājiem utml.) šo nesaprast.”
“Sviests. Tas apmēram tāpat, kad viena māmiņa apvainojās, ka cita māmiņa nepieskata viņas bērnu laukumiņā, jo tā cita māmiņa aizdeva uz brīdi viņas bērnam skūterīti.”
“Mana meita vienīgo aizrādījumu skolā dabūja, jo aizstāvēja draudzeni pret vienu bully. Mājās uzslavējām. Ja ir iespēja, tad vajag aizstāvēt. Kaut vai pasakot par notikušo skolotājam. Ne visi bērni var sevi aizstāvēt.””
“Un paskaidrot, ka cīņas sporta veida iemaņas nedrīkst izmantot, lai kādu aiztiktu? Tik vienkārši. Ne jau nu visi zina šos noteikumus. Tas viens. Otrs – aizstāvēt jau varēja, kaut vai arī ar vārdiem, kaut skolotāju kādu atrast, nevis stāvēt blakus un skatīties. Un vispār man pārsteidz attieksme, ka stāvēt malā un noskatīties, kā apbižo kādu, kurš nespēj aizstāvēt sevi, ir ok.”
“Varbūt kļūdos, bet vai tad nav tā, ka cīņas sportā ir noteikumi, ka tu tā, pa labi un kreisi, nedrīksti pielietot iemācīto?”
“Manējais atkal kā aktīvākais vienmēr tiek pataisīts par vainīgo. Pat neiedziļinoties situācijā. Un būtu smieklīgi, ja nebūtu skumji, kad es kā mamma noskaidroju patiesību un ne vienmēr mans vainīgs… Un, jā, ir vainots arī tad, kad nebija klāt…”
