“Ja kādreiz kļūšu par izglītības un zinātnes ministri vai Valsts prezidenti, aizliegšu viņus ar likumu,” vecāku vidū uzvirmo emocijas par skolās rīkotajiem tirdziņiem 0
Kāda mamma sociālajā tīklā “Threads” dalījusies ar ierakstu par skolās rīkotajiem tirdziņiem, piemēram, Mārtiņdienas tirdziņš, kas, kā viņa norāda, vecākiem nereti kļūst par īstu pārbaudījumu.
“Biju tā laimīgā mamma, kas visu dēla bērnudārza laiku bija izsprukusi no tirdziņiem, jo bērnudārzā tādus nerīkoja,” raksta Liene, kura atklāj, ka līdz šim šī skolas “klasika” viņai bijusi sveša.
Tomēr līdz ar dēla skolas gaitu uzsākšanu, viņa no šīs pieredzes vairs nav varējusi izbēgt: “Šogad 1. klase un jau tirdziņš. Ja kādreiz kļūšu par IZM ministru vai valsts prezidentu, aizliegšu viņus ar likumu. Jā, zinu, ka piedalīšanās nav obligāta, bet bērns grib, jo klasesbiedri piedalīsies un te mammas sirds salūza un piekrita. Tā ir elle, ceru, ka šis pasākums ir vienreiz gadā un nākamgad dēls negribēs.”
Viņas ieraksts dažu stundu laikā savācis vairākus desmitus reakciju un komentāru, kur citi vecāki pauduši savas izjūtas par skolās organizētajiem tirdziņiem. Lūk, ko par tiem domā citi vecāki.
Aija norāda, ka arī viņu neuzrunā šis pasākums: “Gribas kaut ko foršu uzrakstīt… bet jā, krīt uz nerviem mazliet. Bet tas laiks kad kopā gatavojat/veidojat! Un tad tas prieks, “man izpirka!.”
Cita māmiņa norāda, ka viņai šis pasākums gan patīk: “Kas tur var nepatikt? Tik forši. Bērnu dārzā manuprāt nevajadzētu, bet skola gan tas ir forši. Parasti sīkais par nopelnīto naudu sapirka citu bērnu kārumus.”
Vēl kāda sieviete norāda, ka arī viņa, dienā, kad tiek rīkoti tirdziņi, dodas uz bērna skolu, lai pati no mazajiem ķipariem iegādātos sarūpētos gardumus: “Man patīk iepirktos tajos tirdziņos, eju ar groziņu. Meita nākošgad piedalīsies, jo 8.klasē tas ir obligāts, tur jāraksta biznesa plāns, jāveic aprēķini utt. Bet par to tad bērni sāk domāt laicīgi un nav jau obligāti jātirgo kūkas, var daudz ko izdomāt.”
Lūk, vēl:
“Man arī nepatīk, īpaši, kad iedomājos gatavošanas vai dekorēšanas procesu… turklāt vīrusu un rota vīrusu laikā.. mm, nē, paldies.. Bet labāk tirdziņš nekā karnevāls – tas gan man uzdzen īstus šermuļus..”
“Nevaru iedomāties kā 1.klasnieki paši kaut ko gatavo. Tur nepietiek tik loģistiku nodrošināt!
Pilnība piekrītu Jums!”
“Ja mēs atmetam emocionālo pusi ar kreņķiem un vecāku patērēto laiku, šie tirdziņi tomēr ir arī būtiski materiālie izdevumi no vecāku puses. Nav noslēpums, ka daudzviet tirdziņi, diemžēl, jau pārvērtušies par sacensību vecāku starpā. Manējie jau izauguši, bet redzot tās milzu paplātes, ko mammas Mārtiņdienas rītā ceļ ārā no auto….”
“Bērnudārza nebija, skolā arī nav. Nezinu, kas tie tirdziņi ir.. izņemot no savas bērnības.”
