Par vīrieša veselību tradicionāli un Austrumu skatījumā 0
Lai gan arvien vairāk stiprā dzimuma pārstāvju Latvijā pievēršas veselīgam dzīvesveidam, prostatas vēzis, kuru mūsdienās iespējams veiksmīgi izārstēt, ik gadu uzveic ap 400 vīriešu. Par to, kas vīriešiem būtu jāzina par savu veselību un tās saglabāšanu, sarunājos ar Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas un Veselības centru apvienības urologu Māri Jakubovski.
– Daudz vīriešu apmeklē trenažieru zāli, skrien maratonu un cenšas ēst veselīgi. Vai ar to pietiek?
– Latvijas vīriešus var iedalīt divās kategorijās. Vecākā paaudze, kas ir iepriekšējās ideoloģijas upuri, diemžēl tik lielu uzmanību savai veselībai nepievērš, jo audzināti kā varoņi, kuriem jābūt spējīgiem ziedot savu veselību dzimtenes labā. Agrāk to, ka vīrietis izrāda interesi par savu veselību, tās saglabāšanu, pat uzskatīja par sliktu toni, vājuma izpausmi.
Daudzi gados jaunie vīrieši pievēršas tā saucamajam fitnesa dzīves stilam – pareizai ēšanai, fiziskām aktivitātēm, izvairās no smēķēšanas. Taču nevar teikt, ka viņi biežāk apmeklētu ārstu, jo uzskata, ka šāds dzīvesveids automātiski nodrošina labu veselību. Protams, tas var pasargāt no aptaukošanās, mazināt sirds asinsvadu slimību vai otrā tipa cukura diabēta risku, taču nenovērš prostatas saslimšanas, tajā skaitā arī ļaundabīgās.
– Kas ir galvenie vīrieša veselības grāvēji?
– Saskaņā ar Austrumu medicīnu visu saslimšanu pamatā ir pateicības trūkums. Tas nozīmē, ka mēs mēdzam gausties par lietām, kuru mums nav, bet neprotam novērtēt to jauko, labo, kas ir mums visapkārt. Gribam iegūt to, kas mums varbūt nemaz nepienākas, un nepārtraukti par to kreņķējamies.
Vēzis ir stresa slimība, imūndeficīta stāvoklis, ko rada apkārtējā vide. Jo veiksmīgāks vīrietis savā biznesā, jo stiprāk viņš pakļauts dažādiem stresiem. Tieši tādēļ ar prostatas vēzi visbiežāk slimo augsti attīstītu valstu iedzīvotāji. Izplatības ziņā pirmajā vietā ir Zviedrija, seko ASV, arī Latvija ierindojas pirmajā desmitniekā. Galvenais prostatas vēža riska faktors ir vecums – ar to visbiežāk slimo pēc 50 gadu sasniegšanas.
Labā ziņa ir tā, ka smēķēšana neietekmē prostatas vēža rašanos, sliktā – tā septiņas reizes palielina risku saslimt ar urīnpūšļa vēzi. Arī dažādi iekaisuma procesi, piemēram, līdz galam neizārstētas seksuāli transmisīvas slimības, prostatīts, rada labvēlīgu vidi vēža attīstībai, jo veicina šūnu dalīšanos. Jo ātrāk tās dalās, jo lielāks risks, ka var rasties arī ļaundabīgas šūnas.
