– Lai gan zināms, ka prostatas vēzis labi padodas ārstēšanai, mirstība no tā Latvijā salīdzinoši ir ļoti augsta. Kādēļ? 0
– Diemžēl slimība tiek atklāta novēloti, kad to vairs nevar izārstēt. Piemēram, adenoma jeb labdabīgā priekšdziedzera palielināšanās sākumā rada izmaiņas tā centrālajā daļā, kas ietver urīna izvadkanālu, to kairinot un pakāpeniski saspiežot. Tādēļ simptomi – vajadzība biežāk, arī naktīs, apmeklēt tualeti, grūtības pačurāt – parādās jau pašā slimības sākumā. Turpretī vēzis sākumā skar priekšdziedzera ārējo daļu, tādēļ agrīnās stadijās nav pilnīgi nekādu simptomu. Paiet ilgs laiks, kamēr tas kļūst tik liels, ka izraisa urinēšanas traucējumus, problēmas ar erekciju. Slimības vēlīnās stadijās var parādīties arī asiņu piejaukums urīnā, sāpes mugurā, gūžās, ribās vai citos kaulos.
Gribu uzsvērt, ka prostatas vēzis nav mirstamā vaina. Par tādu tas kļūst tad, ja nav laikus diagnosticēts. Agresīva audzēja forma, kad vēzis attīstās ļoti strauji, nav bieži sastopama. Galvenais ielaistas slimības iemesls – nevērība pret savu veselību un novēlota vēršanās pie ārsta.
– Vai par prostatas palielināšanos vecumdienās arī būtu jāsatraucas?
– Nē. Pacienti pie manis bieži vēršas ar vārdiem – dakter, dariet taču kaut ko, man ir palielināta prostata! Nav nozīmes tam, vai tā ir liela vai maza. Pats galvenais, vai tās palielināšanās rada funkcionālus traucējumus. Ja adenoma nospiež urīna izvadkanālu un grūti iztukšot urīnpūsli, ir jāārstējas. Vizuālas izmaiņas vien nav pamats uztraukumam.
– Kas jādara vīrietim, kas tiešām rūpējas par savu veselību?
– Domājot ne tikai par ļaundabīgo audzēju, bet citu slimību profilaksi, katram vīrietim, sākot jau no 45 gadu vecuma, reizi gadā vajadzētu veikt tā saucamo tehnisko apskati, kurā ietilpst ne tikai urologa apmeklējums, bet arī priekšdziedzera un vēdera dobuma izmeklēšana ar ultraskaņu, fibrogastroskopija, plaušu rentgens, asins analīzes, tajā skaitā prostatas specifiskā antigēna (PSA) noteikšana. Arī tad, ja specifiskā antigēna līmenis ir normas robežās, svarīgi šo testu veikt regulāri, jo tas ļauj salīdzināt rezultātus un laikus pamanīt pat nelielas izmaiņas.
Mans ieteikums vīriešiem – nepaļaujieties tikai uz valsts apmaksāto veselības aprūpi, kuras līdzekļi šobrīd lielākoties tiek novirzīti nevis slimību profilaksei, bet akūtu saslimšanu ārstēšanai. Vīrietis, kurš spēj samaksāt par sporta zāles abonementu vairākus desmitus eiro mēnesī, reizi gadā var atlicināt naudu arī profilaktiskiem izmeklējumiem.
– Kā vērtējat kampaņas, kurās vīrieši tiek aicināti veikt bezmaksas prostatas vēža skrīningu jeb PSA testu?
– Manuprāt, tās nesasniedz savu mērķauditoriju – vīriešus pēc 45. Esmu novērojis, ka lielāku iespaidu rada publikācijas par šo jautājumu, turklāt sieviešu, nevis vīriešu žurnālos. Vīrietim jau nav laika domāt par savu veselību, viņam jārisina globāli jautājumi, piemēram, jālauza galva par politisko situāciju valstī. Turpretī sieviete izsenis ir radināta rūpēties par visu ģimenes locekļu labklājību, pašsajūtu.
– Vai tiesa, ka arī regulāra mīlēšanās labvēlīgi ietekmē vīrieša veselību?
– Jā, zinātniski pierādīts, ka tā var pasargāt no prostatas vēža. Taču efekts ir tikai tad, ja vīrietis sasniedz 21 ejakulāciju mēnesī. Tādēļ gribu lūgt sievietes – atbalstiet savus dzīves draugus, nedzeniet viņus laukā no mājas! Tās ģimenes, kur valda harmonija, augsta seksuālā aktivitāte, ir arī daudz veselīgākas.
