“Kolēģi sāka uzdot ļoti privātus jautājumus!” Lindards sūdzas, ka priekšnieks baumo par viņa personīgo dzīvi darbā
0
Attiecības darba kolektīvos mēdz būt dažādas. Citi viens par otru zina daudz, citi tikai sasveicinās, bet noteikti ir sarkanās līnijas, ko nedrīkst pārkāpt. Kāds lasītājs vērsies pie LA.LV jautājumā par personīgo informāciju, ko priekšnieks, iespējams, izpaudis darbiniekiem.
“Vēlos lūgt skaidrojumu par situāciju, kas man radījusi lielu neizpratni un arī satraukumu. Nesen uzzināju, ka manā darbavietā vairākiem kolēģiem bijusi pieejama informācija par manu veselības stāvokli, lai gan par to biju informējusi tikai personāla speciālisti un savu tiešo vadītāju.
Konkrēti – pēc tam, kad iesniedzu darbnespējas lapu un mutiski paskaidroju prombūtnes iemeslu, jau pēc pāris dienām kolēģi sāka man uzdot ļoti personiskus jautājumus, no kuriem bija skaidrs, ka viņi zina vairāk, nekā viņiem vajadzētu. Jūtos ļoti nepatīkami, jo nekādu piekrišanu šādas informācijas izplatīšanai neesmu devusi.
Turklāt tagad man ir bažas arī par to, kā uzņēmumā vispār tiek glabāti darbinieku personas dati un kam tie ir pieejami. Nezinu, vai šādā situācijā ir pārkāpti datu aizsardzības noteikumi, un ko darbinieks vispār var darīt, ja viņa sensitīvā informācija nonākusi pie citiem cilvēkiem darbavietā.
Gribētu saprast: vai darba devējs drīkst izpaust citiem darbiniekiem informāciju par cilvēka veselības stāvokli? Kādas ir manas tiesības šādā situācijā, un kur būtu jāvēršas, ja ir aizdomas par personas datu aizsardzības pārkāpumu?” Linards raksta.
Jautājām padomu Datu valsts inspekcijai.
“Aprakstītajā situācijā vispirms jāvērtē, vai uz to vispār attiecas Datu regula. Tā ir piemērojama tikai tad, ja personas dati tiek apstrādāti ar automatizētiem līdzekļiem vai arī tie ir daļa no strukturētas kartotēkas (piemēram, personāla lietām) vai paredzēti iekļaušanai šādā kartotēkā.
Datu regulas noteikumi neattiecas uz cilvēku baumošanu vai mutiski privātajās sarunās nodoto informāciju.
No lasītāja apraksta nevar tieši pateikt, ka informācijas izpaušana kolēģiem būtu notikusi no automatizētas vides vai notikusi kāda digitāla informācijas noplūde, līdz ar to šajā gadījumā Datu regula, visticamāk, nav piemērojama.
Vienlaikus jāņem vērā, ka darbnespējas lapās netiek norādīta diagnoze, bet tikai fakts, ka persona ir darbnespējā. Tas nozīmē, ka informācija par konkrētu veselības stāvokli darba devējam parasti var būt zināma tikai tad, ja pats darbinieks to ir atklājis, piemēram, mutiski kādai personai.
Šajā gadījumā darbinieks, kuram darba pienākumu dēļ kļuva zināma informācija par cita darbinieka veselību, nedrīkst to izpaust citiem kolēģiem. Ar šo darbību tiek pārkāptas informācijas konfidencialitātes noteikumi, ētikas noteikumi un tiek aizskarts cilvēka privātums. Šajā gadījumā cilvēks var vērsties organizācijas Ētikas komisijā pret konkrēto cilvēku vai, ja uzskata, ka tās privātums ir aizskarts vai tai nodarīts morāls kaitējums, tā var savas tiesības aizsargāt vispārējā civiltiesiskā kārtībā, piemēram, vēršoties tiesā un prasot kompensāciju no konkrēta darbinieka, kurš informāciju izplatīja.
Ņemot vērā minēto, konkrētais gadījums neietilpst Datu regulas tvērumā, un attiecīgi Datu valsts inspekcija to nevērtē regulas ietvaros.”
Vai tev ir jautājums par attiecībām darba vietā? Vai savu datu drošību? Tiesībām? Jautā man, rakstot uz [email protected].
