ASV politiskais komentētājs: “Šī ir viena no apkaunojošākajām epizodēm ASV ārpolitikas vēsturē” 0
Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” skaidroja amerikāņu politiskā komentētāja un trīskārtējā Pulicera balvas laureāta Tomasa Frīdmana vērtējumu par ASV rīcību Ukrainas jautājumā. Frīdmans uzskata, ka Tramps un viņa pārstāvji Krievijā – Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners – patiesi cenšas izbeigt asinsizliešanu Ukrainā, taču viņiem tas neizdodas.
“Tas neizdosies, kamēr viņi naivi ticēs, ka šis ir tikai liels nekustamā īpašuma darījums un ka viņu iepriekšējā pieredze šajā jomā dod viņiem īpašas priekšrocības. Tas ir pilnīgi absurdi visos aspektos,” norāda Frīdmans.
Viņš salīdzina Putina rīcību Ukrainā ar Hitlera darbībām Polijā: “Putins ir iesaistīts nekustamā īpašuma jomā Ukrainā, tāpat kā Hitlers bija iesaistīts nekustamā īpašuma jomā Polijā. Hitlers necentās iegūt teritoriju, lai celtu viesnīcas vai mājokļus peļņas gūšanai un vietējo iedzīvotāju labā. Viņš to kāroja, lai īstenotu savus nacionālistiskos sapņus. Putins rīkojas tāpat, viņam nerūp Ukrainas tautas labklājība.”
Frīdmans uzsver, ka nekustamais īpašums ir pozitīvas summas spēle – ar labu darījumu var uzvarēt abas puses. Un tas ir mērķis. Bet kara un miera jautājumos, kad viena puse atbalsta fašistiskus uzskatus un ir acīmredzams agresors, bet otra ievēro demokrātiskas vērtības un ir acīmredzams upuris, ir darīšana ar nulles summas spēli.
Viņš uzskata, ka šī situācija ir viena no apkaunojošākajām epizodēm ASV ārpolitikas vēsturē. “Viņš neatceras nevienu ASV prezidentu, kurš rīkotos tā, it kā Amerikas vērtības un intereses pieprasītu, lai mēs tagad darbotos kā neitrāls šķīrējtiesnesis starp Krieviju un Ukrainu, un vienlaikus šķīrējtiesnesis, kas cenšas gūt labumu un peļņu no abām pusēm, kā to dara Tramps,” norāda Slaidiņš.
ASV politiskais komentētājs aicina saprast, ka, lai risinātu konfliktu, ir nepieciešami valstsvīri, kuri saprot atšķirību starp nekustamo īpašumu un kara un miera jautājumiem, nevis tie, kas skatās tikai uz finanšu ieguvumiem.
