Trīs iespējamie scenāriji Krievijas agresijai pret NATO. Slaidiņš par to, kāpēc nosaukta arī Latvija 222

Ukrainas militārais eksperts Aleksandrs Musijenko nosaucis trīs iespējamos scenārijus Krievijas agresijai pret NATO.

Reklāma
Reklāma
Ukrainas galvenais izlūks palika dzīvs – detaļas, kā Kijivai izdevās izjaukt “Putina vilku suņa” atentātu pret Budanovu
13 pazīmes, kas liecina – tavs partneris ir “toksisks” un zog tavu laimi 9
Kokteilis
Šajos 5 datumos dzimušas īstas kompānijas dvēseles, viņi burtiski izstaro gaismu visur, kur iet
Lasīt citas ziņas

TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” NBS majors, Zemessardzes štāba priekšnieks Jānis Slaidiņš norāda, ka daudz kam var piekrist, bet daudz kam nē.

Eksperts ir nosaucis trīs valstis, pret kurām varētu tikt vērsta Krievijas agresija – Polija, Zviedrija, Latvija.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Kāpēc Latvija? Tāpēc, ka mums diemžēl ir vislielākais “vatņiku” skaits no visām Baltijas valstīm,” NBS majors sacīja.

Slaidiņa ieskatā hibrīdkarš ir daudz bīstamāks, jo tā var šūpot valsti no iekšpuses.

“Mēs jau esam saskārušies ar dažādām hibrīdkara metodēm,” viņš atgādina, sakot, ka, tas, pirmkārt, notiek informatīvajā telpā, otrkārt, ar nelegālajiem imigrantiem, kas tika virzīti uz mūsu valsti. Tā ir viena no hibrīdkara taktikām.

Latvijā var notikt prokrievisko spēku sarīkotas nekārtības, kas tiek koordinētas no Krievijas. Var sākties ar nelegāļiem pierobežā. “Scenāriji var būt visādi,” Slaidiņš atzīst.

Viņš norāda, ka hibrīdkarā svarīgākais ir ātri reaģēt. Piemēram, Ukraina 2014. gadā to neizdarīja: “Kamēr visi priecājās, ka Janukovičs ir prom, tikmēr krievi darīja. Un arī Rietumi īsti nesaprata, kas notiek.”

Otrs scenārijs ietver Baltijas jūras bloķēšanu.

“Par Gotlandi gan negribētu viņam piekrist, ka tur kaut kas varētu izsēsties ārā,” Slaidiņš uzsvēra.

Trešais scenārijs paredz agresiju pret Poliju, iesaistot Baltkrieviju, kas radītu draudus Suvalku koridoram.

Slaidiņš atgādina, ka Krievijas diktators intervijā ASV žurnālistam Takeram Karlsonam Poliju pieminēja 36 reizes.

Pasaules valstu līderi un augsta ranga militārās amatpersonas katrs min savu termiņu iespējama Krievijas uzbrukumam NATO valstīm. Viens min, ka tie būs 3-4 gadi, cits 4-5, Igaunija 9-10.

Reklāma
Reklāma

“Un visu runā tā it kā Ukraina karā jau būtu zaudējusi. Šobrīd krievi ir iestrēguši tur. Ja tur būtu noslēgts miers, tad varētu runāt par termiņiem, ” Slaidiņš uzsvēra.

Viņš norāda, ka šobrīd vienkārši ir jādod Ukrainai, to ko tai vajag, lai viņi var maksimāli tos krievus novājināt, nevis runāt un nospraust kaut kādus termiņus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.