Laukos
Graudkopība

Kompensācijas no valsts budžeta šosezon nav paredzētas. Lauksaimniekus virza apdrošināšanas virzienā0

Foto: Gatis Dieziņš/LETA

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Senākos laikos veldrē sakritusi labība bija laba zīme – ja vārpas tik smagas, gaidāms ražas gads. Kā tai ziņģē – “lai apiņi aug griezdamies un mieži veldrē spiezdamies!”.

Turpretī tagad katrs saimnieks mēģina darīt visu, lai Latvijas laukos nebūtu vērojama tāda bēdu ieleja kā Zemgalē, kur pēc nesenā lietus un vēja brāziena labība vienā otrā laukā gulēja krustu šķērsu, radot šķietamu iespaidu par pilnīgu ražas bojāeju.

Tomēr, kā norāda zinātāji, uztraukumam nav pamata un šā gada raža joprojām gaidāma ļoti laba.

Viens lauks “guļ”, cits ne

“Mūsu saimniecībā veldrē sakrituši 35 līdz 40% lauku, “Latvijas Avīzei” stāsta Jelgavas novada Vilces pagasta “Valneru” saimnieks Juris Lavenieks.

Tā bijusi tā liktenīgā nakts, kad taipusē nogāzis ne pa jokam – 60 mm. Tomēr interesanti, ka no blakus esošiem vienādas šķirnes laukiem vienam nekāda vaina nav bijusi, bet otrs sagāzies vienā veldrē.

“Secinājām, ka atšķiras sējas termiņi. Tur, kur ir veldre, visticamāk, vētra trāpīja tādā augu attīstības stadijā, kad sāka veidoties graudi, bet kāts vēl bija zaļš un mīksts. Jo visi lauki tika mēsloti vienādi un pēc agronoma veiktiem aprēķiniem. Tāpēc nevaru teikt, ka vainojama kāda noteikta šķirne vai nepareizs mēslojums,” spriež Juris.

Bet Saldus novada saimniecības “Rubuļi” saimnieks Sergejs Virts atzīst, ka veldre pagaidām lielas galvassāpes nav sagādājusi – pēc nesenās vētras skarti vien daži lauki.

Saimnieks audzē trīs dažādas kviešu šķirnes un vienu miežu šķirni.

“Šobrīd redzam, ka veldrē sakrituši ‘Skagen’ šķirnes kvieši, jo tiem raksturīga augsta raža un pasmagas vārpas, tāpēc spēcīga vēja un lietus laikā mēdz noliekties. Kopumā nav tik traģiski, jo šiem kviešiem auga kāts nav īsti salūzis, bet tikai apgūlies.

Savā saimniecībā darījām visu, lai saglabātu ražu, tostarp lietojām arī augšanas regulatoru.

Godīgi sakot, bijām gatavi arī sliktākam scenārijam un visus laukus bijām apdrošinājuši. Arī raža, izskatās, šogad varētu būt ļoti laba. Ziemas mieži jau gatavi un kuru katru dienu atkarībā no laikapstākļiem plānojam sākt kult,” stāsta saimnieks.

“Pēc negaisa veldrē nesagāzās tikai tie lauki, kur vēl nebija lielas vārpas. Mums vēl paveicās, ka savus laukus bijām apdrošinājuši, jo citi saimnieki kaimiņos par to sāka aizdomāties tikai pēc lielajiem negaisiem,” saka Jelgavas novada Vilces pagasta “Valneru” saimnieks Juris Lavenieks.
Foto no personiskā arhīva

Kā rodas veldre

Neizslēdzot iespēju, ka kāds pilsētnieks īsti nezina, kas ir veldre, paskaidrosim – kad auga stiebrs vairs nav vertikālā stāvoklī un ir spēcīgi noliecies pie zemes vai pat salūzis, to sauc par veldri.

Savukārt teicienam “veldre nevienu saimnieku vēl nav izputinājusi” zināmā mērā ir taisnība, jo veldre visbiežāk vērojama augstražīgos sējumos un tukšas vārpas veldrē tiešām nekrīt, teic graudu kooperatīva “Latraps” agronome Līga Ruža un piebilst – tomēr nenoliedzami tie ir arī ražas zudumi.

“Veldre parasti nekad nav viena faktora dēļ. Galvenie ietekmējošie faktori ir laikapstākļi, mēslošana, šķirnes ģenētiskās īpašības, augu skaits un auguma regulēšana. Svarīga nozīme ir augu veselībai, veldres risks ir liels ar sakņu kakla slimībām inficētos sējumos. Visu šo apstākļu mijiedarbības vai kādu apstākļu kombinācijas dēļ arī šogad, īpaši Zemgalē, labības lauki ir spēcīgi saveldrējušies,” stāsta agronome.

Viņa arī uzsver, ka ļoti svarīgi, cik agri labība saveldrējas. Jo tuvāk graudu pilngatavībai, jo ražas zudumi būs zemāki.

Šogad pirmā veldre skāra labību agrās attīstības stadijās, un šajos laukos zudumi būs nedaudz lielāki. Saveldrētos sējumos izmainās graudu nogatavošanās laiks, parasti tā ir nevienmērīgāka nogatavošanās.

Turpinoties lietavām, pieaug kvalitātes pasliktināšanās risks, graudi sadīgst vārpās. Taču galvenās grūtības veldres laukos ir saistītas ar kulšanu – paaugstināts graudu mitrums, ievērojami zemāks darba ātrums, tehnikai lielāka noslodze un risks to sabojāt.

Liela nozīme šķirnei

Līga Ruža arī norāda, ka liela nozīme ir selekcijai, tātad šķirnes izvēlei. “Vairākām jaunajām šķirnēm redzam, ka selekcionāri ir pievērsuši īpašu uzmanību nozīmīgākajai agronomiskajai īpašībai – veldres noturībai.

Tās ir izturīgākas pret nelabvēlīgu apstākļu sakritību un nav saveldrējušās arī šajā sezonā. Šogad ievērojami vairāk ir saveldrējusies Latvijā viena no visvairāk audzētajām ziemas kviešu šķirnēm – ‘Skagen’, kas raksturojas ar garāku augumu, augstu potenciālās ražas līmeni un zemāku veldres noturību.

Jauno šķirņu klāsts ir ļoti liels, un katram saimniekam jāatrod savai saimniecībai un tehnoloģijām atbilstošākā, iesaku konsultēties ar agronomiem, zinātniekiem, selekcionāriem un to pārstāvjiem,” teic agronome.

Viņasprāt, tiem saimniekiem, kuri vēl neizmanto sējumu apdrošināšanu kā sava biznesa finansiālo zaudējumu riska samazināšanas rīku, vajadzētu pārdomāt un citugad apdrošināt sējumus, jo vētra, lietusgāzes un krusa ir apdrošināmo risku sarakstā.

Daudzus faktorus, gudri saimniekojot, var ietekmēt, taču laika apstākļu riskus ietekmēt nav mūsu spēkos.

Skopais maksā divreiz

Pēdējos gados valsts lauksaimniekus aktīvi virza apdrošināšanas, nevis kompensāciju pieprasīšanas virzienā.

Sējumu apdrošināšana nav lēts prieks, tomēr, kā jau iepriekš minēja abi saimnieki, labāk to izdarīt, citādi ietaupītie eiro var izvērsties daudz lielākā skādē, kad lauku nāksies apstrādāt un apsēt otrreiz.

Pēc apdrošinātāju novērojumiem, zemnieki nav īpaši naski uz apdrošināšanu vairāku iemeslu dēļ.

“Visbiežāk saimnieki norāda, ka neesot tik lieli riski un potenciālie zaudējumi būs mēreni, tātad polise neatmaksājas,” saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš stāsta, ka zemniekiem polise šķiet pārāk dārga, piemēram, ja grib apdrošināties pret visu risku paketi.

J. Abāšins arī norāda, ka zemnieku vēlme un aktivitāte apdrošināt sējumus tomēr pieaug katru gadu un arī šis gads nav izņēmums.

Skatoties no piedāvājuma puses – laika gaitā sējumu apdrošināšanas izdevīgums ir pieaudzis, zemniekiem tagad ir iespēja atgūt daļu no polišu iegādes izdevumiem.

Apdrošinātāji visbiežāk piedāvā sējumu apdrošināšanu pret krusas, lietusgāžu, vētras (un šo faktoru ietekmē radušās veldres), sausuma un izsalšanas, zvēru un putnu nodarīto postījumu radītiem zaudējumiem.

Tāpat ir pieejama apdrošināšana pret papildu riskiem – uguns risks uz lauka, trešās personas ļaunprātīga rīcība, zibens. Atšķiras piedāvājums ziemāju un vasarāju apdrošināšanai.

Apdrošināšana var kompensēt zaudējumus no neiegūtās ražas realizācijas, ieguldītos līdzekļus ražas izaudzēšanai, kā arī pārsēšanas izdevumus sējumu izsalšanas gadījumā.

Parasti apdrošina kviešus, miežus, rudzus, auzas, rapšus, tritikāli, griķus, kā arī ganības, pļavas, zirņus, pupiņas, lauka pupas, kukurūzu, kartupeļus.

Katra apdrošinātāja piedāvājums var atšķirties, tādēļ zemniekiem, meklējot sev izdevīgāko risinājumu, būtu vērts lūgt apdrošināšanas piedāvājumus visiem apdrošinātājiem, kuri to piedāvā, akcentē J. Abāšins.

Laukus pēta ar droniem

Pēdējā laikā dzirdēts, ka apdrošinātāji iet laikam līdzi un iepērkot dronus lauku pārskatīšanai. Valsts galvenais apdrošinātājs apliecina, ka tā ir tiesa.

“Jā, apdrošinātāji veiksmīgi izmanto jaunākās tehnoloģijas, tajā skaitā dronus – tā ir ļoti laba iespēja redzēt laukus no augšas un novērtēt zaudējumu apmēru. Veiksmīgi piemēri ir, piemēram, ar dronu konstatējot nesadīgušo lauku apjomu un izmaksājot zemniekam par šo apdrošināto risku kompensāciju,” teic Abāšins.

Viņš piesauc arī konkrētu piemēru, kad Jelgavas novada saimniecības “Jušķēni” rapšu lauki apsekoti ar droniem un fiksēta rapšu nesadīgšana, līdz ar to saimnieki saņēma 3000 eiro kompensāciju, lai gan šis risks nebija apdrošināts.

Valsts krietni piemaksā

Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļavičute informē, ka joprojām spēkā ir valsts atbalsts apdrošināšanas polises iegādei.

“Atbalsta intensitāte ir 70% no polises iegādes izdevumu summas, ja attiecīgā lauka vienībā katras kultūras ražas zudums ir virs 20%. Faktiskā atbalsta intensitāte veido 60–65% no polises cenas. Ir noteikti atbalsta griesti – 50 eiro par vienu hektāru,” skaidro ministrijas pārstāve.

Tā kā lauksaimniekiem ir radīta iespēja apdrošināt sējumus pret nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem un tam atvēlēti 10,5 miljoni eiro no publiskā Eiropas Savienības un valsts budžeta finansējuma, Zemkopības ministrija kompensācijas no valsts budžeta šosezon nav paredzējusi.

“Ministrija pašlaik strādā pie nākamā plānošanas perioda izstrādes un lielu uzmanību pievērš saimniecības kopējai riska pārvaldībai, kur liels uzsvars ir likts uz zemnieku zināšanu paplašināšanu, pareizu investīciju ieguldīšanu, lai saimniecībās mazinātu ražošanas riskus.

Piemēram, ir atbalsts ogu un dārzeņu audzēšanā laistīšanas iekārtu iegādei, kā arī saimniecībām ir iespēja veidot finanšu uzkrājumus, jo uzņēmuma ienākumu nodoklis nav vairs jāmaksā no peļņas, bet gan par izdevumiem, kas nav saistīti ar ražošanu.

Saistītie raksti

Dodot iespēju izglītoties, saimniekiem rodas dziļās zināšanas par Latvijas apstākļiem piemērotākajās šķirnēm un augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu pareizu lietošanu.

Tomēr lauksaimniecība ir tāds pats bizness kā jebkurš, un ir tikai normāli, ka par sava biznesa ekonomiskajiem un finansiālajiem riskiem parūpējas pats īpašnieks,” rezumē ministrijas pārstāve.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LA
Latvijas Avīze
Latvijā
Beidzot iespēja atgūt naudu, pļāpīgais prokurors un izdegušie mācītāji. Nedēļas notikumu apskats
1 stunda
LL
LETA, LA.lv
Pasaulē
Policijas brutalitāte un neoficiālas uzvaras svinības. Baltkrievijā aizvadīta pirmā nakts pēc prezidenta vēlēšanām
13 minūtes
ML
Māra Lapsa
Latvijā
“Mēs esam aizguvuši no vāciešiem pedantisma gēnu un tajā ieslīgstam arvien dziļāk.” Dendrologs Andrejs Svilāns par latviešu daiļdārziem
Intervija 11 stundas
LE
LETA
Dabā
Latvijā sāks iepūst vēsāks gaiss. Sinoptiķu prognoze pirmdienai
41 minūtes
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Kultūra
“Varu tikai šausmināties par to, kā cilvēki raksta internetā.” Kas visvairāk kaitina filoloģi Ligitu Paegli? 3
Intervija 16 stundas