Agnese Lāce
Agnese Lāce
Foto – Karīna Miezāja

Turcija pati nevēlas iekļauties Eiropā. Saruna ar pētnieci Agnesi Lāci 2

Domnīcas “Providus” pētniece Agnese Lāce (dz. 1987. g.) studējusi politiku Latvijas Universitātē, papildinājusies arī Amsterdamas, Deusto un Osnabrikas universitātē. Patlaban turpina doktora disertācijas izstrādi Koča universitātē Stambulā. Zinātnisko interešu lokā – migrācijas un integrācijas procesi, jauktās laulības. Tā kā viņa labi zina situāciju Turcijā, mūsu saruna par šajā valstī notiekošo.

 

Janvāra vidū Turcijas parlaments balsoja par prezidenta Erdogana pilnvaru paplašināšanu. Politiķi un mediji runā par Turcijas pārvēršanos par autoritāru valsti. Latvijai Turcija ir svarīga kaut vai tāpēc, ka tai ir viena no lielākajām armijām NATO. Kā jūs domājat – vai tā pirmām kārtām ir Erdogana un viņa partijas iniciatīva vai tomēr arī pati Turcijas sabiedrība savos uzskatos dreifē autoritārisma virzienā?

A. Lāce: Process ir ritējis pakāpeniski. Erdogans vienmēr tiecies pēc lielākas varas. Būdams premjera amatā, viņš centās panākt īpašas tiesības ietekmēt tiesnešu un policistu darbu. Tad likumdošana tika izmainīta tā, lai Erdogans varētu kļūt par pirmo tautas vēlēto prezidentu Turcijas vēsturē. Jau toreiz, 2014. gadā, daudziem bija skaidrs, ka Erdogans ar to vien nebūs mierā un ies tālāk, mēģinot paplašināt savas pilnvaras. Šodien viņš izmanto pietiekami ērto atbalstu parlamentā, ko nodrošina Taisnīguma un attīstības partijas jeb AKP vairākums. Visticamāk, Erdogans parlamentā savāks nepieciešamās 330 balsis no 550, kas ļaus ierosināt referendumu par prezidenta pilnvaru palielināšanu. Tādā gadījumā tautas nobalsošana varētu notikt marta beigās vai aprīļa sākumā. Paradoksāli, bet 2002. gadā, kad AKP pirmo reizi iekļuva parlamentā, tās galvenais lozungs bija eiropeiska Turcija, valsts iekļaušanās ES.

 

Bet tas, kas notiek Erdogana un AKP politiķu galvā, jau nav atraujams no tā, kā domā visai liela tautas daļa.

Jā un nē. Vienlaikus aug arī opozicionāri noskaņojumi, daudzi izlemj nepiedalīties vēlēšanās, tās boikotēt. Liberāli noskaņoti turki dažkārt izvēlas atbalstīt prokurdisko Tautu demokrātijas partiju jeb HDP, kuras līderis ir kurds Demirtašs. HDP ir visprogresīvākais politiskais spēks, kas runā arī par sieviešu un minoritāšu tiesībām, vides aizsardzību. Turcijas sabiedrība šodien ir sašķelta un polarizēta. Ir ievērojams liberāli, eiropeiski noskaņots slānis, vienlaikus aptuveni puse iedzīvotāju ir visai konservatīvi un atbalsta pašreizējo Erdogana politiku. Viens no iemesliem – 
valsts kontrolētie mediji, un vispirms jau bezmaksas televīzijas kanāli, nekritiski atbalsta prezidentu.

 

Es pirmo reizi nokļuvu Turcijā pirms 25 gadiem. Palaikam atgriežoties šajā zemē, var novērot interesantu attīstību. Vismaz provincē aizvien vairāk sieviešu staigā lakatos, pat burkās, visur redz jaunu mošeju celtniecību. Aizvien grūtāk atrast veikalu, kur nopērkams garšīgais turku vīns.

Turcijas rietumu krasta lielpilsētās Stambulā vai Izmirā jūs bez grūtībām atradīsiet gan dzērienu veikalu, gan alus bāru. Tās gan politiski ir visai liberāli noskaņotas pilsētas, šeit AKP lielu atbalstu negūst. Viņu citadele ir lauki, mazpilsētas, Turcijas vidiene. Dažos Stambulas rajonos var justies kā Rietumos, bet citur man kā sievietei ir neomulīgi uzturēties bez galvassegas. Nesenie terora akti mainījuši gaisotni pilsētās. Jūtams saspringums, cilvēki vairs nav tik relaksēti kā agrāk, publiskā vietā atstāta soma var izraisīt satraukumu.

Sievietes ar pavisam aizsegtām sejām nav turcietes, bet gan arābietes. Ilgu laiku publiskajos amatos Turcijā bija aizliegts nēsāt jebkādu reliģisku apģērbu. Valsts universitātēs studentes nedrīkstēja ierasties uz lekcijām galvassegās. Tagad tas atļauts. Daži tajā saskata sabiedrības islamizāciju. Taču lietai ir arī otra puse. Meitenes, kas savas reliģiskās pārliecības vai ģimenes aizlieguma dēļ agrāk bija nošķirtas no izglītības, tagad var netraucēti studēt. Tas savukārt veicina sabiedrības modernizāciju.

 

Turcijā dzīvo liela tauta, kas valodas ziņā nepavisam nav līdzīga turkiem. Tie ir kurdi, kuru valoda, tāpat kā latviešu, pieder pie indoeiropiešu saimes. Viena no lielākajām tautām pasaulē bez savas valsts. Situācija gan mainās līdz ar Kurdu autonomijas izveidošanos Irākas ziemeļos. Kā jūs domājat, vai pašā Turcijā kurdu jautājums var tikt atrisināts?

Kamēr Turcija vēl nopietni domāja par integrāciju Eiropā, AKP centās nesaasināt tautību jautājumu. Bija panākts pamiers ar kurdu nemierniekiem – Kurdu strādnieku partiju, kas pasaulē tiek uzskatīta par teroristisku organizāciju. Situācija mainījās pēc 2015. gada, kad atsākās sadursmes. Par dažiem terora aktiem atbildību uzņēmušies arī kurdu radikāļi.

Diemžēl šādos apstākļos cieš kurdu politiskais spārns – HDP. Bet šī partija neaicina izveidot kurdu autonomiju, vienīgi prasa godīgu pārstāvniecību, kas šobrīd nav iespējama. Partijas līderi aizturēti, tās parlamenta deputātiem atņemta imunitāte, kas ļauj viņus apcietināt un tiesāt. Situācija izdevīga Erdoganam un AKP – tiek uzturēta spriedze un nemiera sajūta, kas savukārt attaisno represīvus mērus.

 

Vai Stambulas ielās jūs varētu atšķirt turku no kurda? Man šķiet, ka kurdiem acis ir ne tikai brūnas, bet arī zaļas, dažkārt pat zilas.

Dažkārt varētu. Bet es noteikti neatšķirtu Irākas kurdu no Turcijas kurda. Otomaņu impērijā izsenis dzīvojušas daudzas tautas, laika gaitā notikusi ģenētiska sajaukšanās. Viena no politiski būtiskākajām sacensībām turkiem ir ar grieķiem. Spriedze nav tik daudz par pagātnes jautājumiem, cik par šodienu, nu kaut vai sadalīto Kipru, kas ietekmējusi Turcijas līdzdalību ES. Vērojami jau draudzīgāki ķīviņi par kultūras elementiem. Abās valstīs cilvēki nevar vienoties, kā saukt kafiju – par “turku” vai “grieķu”, vai siers ir “grieķu feta” vai vienkārši “baltais siers”.

 

Bet armēņi?

Attiecībā pret šo valsti Turcijā valda pilnīga ignorances politika, vien ik pa brīdim atjaunojas diskusija par 1915. gadā notikušo genocīdu, ko Turcija joprojām neatzīst. Turklāt abu valstu robeža ir slēgta. Nozīmīgs Turcijas partneris ir Azerbaidžāna, bet starp Armēniju un Azerbaidžānu pastāv tā sauktais iesaldētais konflikts par Kalnu Karabahas reģionu.

 

Eiropas vēsturē bijis neparasts notikums – iedzīvotāju apmaiņa starp Turciju un Grieķiju.

Pēc Pirmā pasaules kara, kad sabruka Otomaņu impērija un tika dibināta Turcijas republika, gandrīz visi Turcijas grieķi pārcēlās uz Grieķiju un otrādi. Tagadējā Izmira pirms simts gadiem bija grieķu pilsēta, savukārt grieķu Salonikos dzīvoja daudz turku. Tas bija valdību organizēts pasākums, kā ietvaros pat notika īpašumu apmaiņa, Saloniku turki ievācās Izmiras grieķu mājās un otrādi. Paši turki vēlējās veidot iekšēji viendabīgāku Turciju – viena tauta, viena valoda, viena reliģija, un pareizticīgie grieķi šajā shēmā neiederējās.

 

Bet vai Turcija iederas Eiropas Savienībā tāda, kāda tā ir šodien?

Jautājums vairs nav aktuāls. Turcijas valdība nemaz negrib tur atrasties ne ekonomiski, ne politiski. AKP līdzšinējā politika bijusi vien uzmanīga tuvināšanās Eiropai – bezvīzu režīms, brīvās tirdzniecības līgums, bet ne pilnīga dalība ES.

Manuprāt, kultūras atšķirības nebūtu šķērslis Turcijas dalībai ES. Svarīgāki ir tādi aspekti kā cilvēktiesības un mazākumtautību tiesības, politiskās brīvības, tiesiskums, preses brīvība, un te Turcijai ir lielas problēmas. Par to varēja pārliecināties ES un Turcijas sarunās par bēgļu atpakaļ uzņemšanu, kad no Turcijas puses izskanēja ultimāti par bezvīzu režīma piešķiršanu uz Šengenas zonu un papildu naudas prasīšana. Es to sauktu par tirgošanos. Diemžēl Turcija nav uzticams, atklāts un stabils partneris ES.

 

Bet vismaz pagaidām bēgļu straume uz grieķu salām ir apturēta.

Patvēruma meklētāji tagad izvēlas mērot tālāku ceļu uz Eiropu – caur Lībiju, kas ir daudz bīstamāks. Turklāt pašā Turcijā bēgļiem nav iespējama cieņpilna, droša dzīve. Patvēruma meklētāji bieži sastopas ar diskrimināciju, pat fizisku izrēķināšanos. Tātad vai nu patvēruma meklētāji pakļauti lielākām briesmām ceļā uz Eiropu, vai arī viņi ir spiesti palikt valstī, kas par tiem nerūpējas. Tāpēc nedomāju, ka šī vienošanās ar Turciju ir labākais godīgas un morālas ES politikas piemērs.

 

Latvijā valda uzskats, ka mūsu sabiedrība nespēj integrēt bēgļus, kuri tiek nosūtīti uz Latviju. Vai tiešām esam tik vāji?

Sabiedrība ir negatīvi noskaņota pret iebraucējiem kopumā. Latvija 2016. gadā uzņēmusi ap divsimt patvēruma meklētājus no Tuvajiem Austrumiem. Vienlaikus pa citiem ceļiem – studijas, darba atļaujas, precības – valstī ieradušies vairāki tūkstoši jauniebraucēju, kurus mēs pat nepamanām.

Ir jāsaprot, ka iekļaušanās jaunā vietā prasa laiku. Pēc gadiem divdesmit mēs redzēsim, ka šie cilvēki būs iekļāvušies sabiedrībā un runās latviski. Mums šķiet, ka viņi gaida pabalstus, bet tas tā nav. Tie ir uzņēmīgi, čakli cilvēki, kuri vēlas strādāt, dibināt uzņēmumus, kļūt neatkarīgi – jautājums ir par to, cik lielā mērā esošā integrācijas politika to veicina. Patiesībā mums vajadzētu priecāties, ka paši esam tādā situācijā, ka varam kaut nedaudz jau palīdzēt citiem, kuriem klājas daudz, daudz grūtāk.

 

Jūs pati studējat Turcijā?

Jā, kopš 2013. gada privātajā Koča universitātē Stambulā, kas pieder ļoti bagātai ģimenei. Uzturēt universitāti – viņiem tā ir prestiža lieta. Gandrīz visi studenti saņem arī stipendijas. Mana studiju tēma ir politikas zinātne un migrācija, patlaban rak­stu doktora disertāciju par dubultpilsonību.

 

Turku valoda laikam ir visai sarežģīta?

Manuprāt, ne īpaši. Līdzīgi kā latviešu valodā, arī tajā ir mīkstinājumi un šņāceņi, kas nesagādā grūtības latviski runājošajiem. Turki lieto latīņu alfabētu, turklāt gramatikā tikpat kā nav izņēmumu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc nedarījām visu, lai maskas ražotu Latvijā? Muižniece par ASV izbrāķētajiem respiratoriem miljonu vērtībā
1 stunda
KD
Krista Draveniece
Stāsti
“Kad veda uz slimnīcu, bērniem šoks, suns gaudo, tas bija sirreāli!” Kristaps atklāti par cīņu ar Covid-19 13
6 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni
18 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Gudrais luksofors” identificē auto vadītājus, kuri brauc pie sarkanās gaismas
2 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Kā Covid-19 laikā strādā lielākā daļa ministriju?
2 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Šobrīd skolas vecuma bērni ar koronavīrusu inficējoties biežāk nekā Latvijas iedzīvotāji vidēji 1
2 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Ienīda ne tikai Maskavā. Kāpēc tika gāzts politisko intrigu upuris – ģenerālis Radziņš
2 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kad melns tiek pasludināts par baltu 2
4 stundas
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Aktrise Rēzija Kalniņa: “Man šķiet, šobrīd ar mums vienkārši spēlējas…” 4
Intervija 10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. SPKC direktore atklāj, kur saslimstība ar Covid-19 ir vislielākā
9 stundas
KD
Krista Draveniece
Ziņas
„Mums jārestartē domāšana!” AS „Olainfarm” priekšsēdētājs Jerūns Veitess par Covid-19, narkotiku baumām un kaitīgo cukuru
5 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgā pa nakti vairākiem auto nozagti lukturi – zagli interesējis tikai vienas markas auto 2
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vidzemē desmit pusaudži nozog automašīnu un bēg no policijas 2
6 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Bundža, Černobiļa, Deficīts. Kādus vārdus Latvijā liek kaķiem un, kurš ir vispopulārākais? 2
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Tradicionālie britu karaliskās ģimenes Ziemassvētki apdraudēti: darbinieki uzsākuši boikotu pret karalieni 2
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Ballēšanās krāšņajā “Rīgas ballē” ierobežojumu laikā var nepalikt nesodīta 4
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nicā pie baznīcas noticis uzbrukums: noslepkavoti trīs cilvēki, vairāki ievainoti 2
9 stundas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Kā staigājot pa naža asmeni.” Saruna ar “Lielā dzintara” valdes priekšsēdētāju Timuru Tomsonu
14 stundas
LE
LETA
Laukos
“Upmaļi” no Iecavas novada ieguldīs pusmiljonu eiro dārzeņu apstrādes ceha un noliktavas izveidē 1
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Afēra lielos apmēros: latviešiem “iesmērē” viltotu “Calvin Klein”
10 stundas
SK
Skaties.lv
Veselam
“Viņiem ir bail.” Daļa veselības aprūpes darbinieku plāno atteikties strādāt ar Covid-19 pacientiem 25
1 diena
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Latvijas veiksmes formula izputējusi? Pašlaik Kariņa balsī skan tāds kā izmisums 16
1 diena
LE
LETA
Veselam
Viņķele: Ja skaitļi iet uz augšu, uzreiz viens no pirmajiem risinājumiem ir aizvērt bārus un krogus 29
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Ģimenē ar Covid-19 inficējies bērns. Mamma Elīna pastāsta, kā izdevies nesaslimt pārējiem 3
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķis Ralfs Eilands saviem faniem sagādājis patīkamu pārsteigumu
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kamēr maksās algas, viņi klusēs. Ainars Mielavs par sašķeltību Latvijā 9
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Laimonis, Laimis, Elvijs, Elvis un Elva
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vai beidzot būsim pelnījuši baltus Ziemassvētkus? Nākamo mēnešu laika prognoze 1
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Rīgas Modes nedēļā notikusi īpaša modes skate: kolekcija tapusi sadarbībā ar bērniem
8 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Pabalsti Latvijā mudina vai attur no ģimenes veidošanas? Sola vērienīgas pārmaiņas 15
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu vari būt ļoti trausls un viegli ievainojams! Horoskopi 30.oktobrim
2 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni
21:41
LE
LETA
Ziņas
Pēc mēneša par mutes un deguna aizsega nelietošanu varēs piemērot līdz 50 eiro sodu
21:04
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc nedarījām visu, lai maskas ražotu Latvijā? Muižniece par ASV izbrāķētajiem respiratoriem miljonu vērtībā
20:25