Foto – Zane Bitere/LETA

“Tūrisms šobrīd tiek uztverts kā izmirstošs bizness!” Vietējās viesnīcas pārstāves atklāti par izdzīvošanu pandēmijā 0

Laikā, kad daudzas viesnīcas Rīgā un citviet Latvijā ir slēgtas, viesnīca, kā arī restorāns “Neiburgs” turpina strādāt. Septembrī, kad kļuva skaidrs, ka Latvijai neies secen Covid-19 otrais vilnis, “Neiburgs” pieņēma lēmumu sniegt ilgtermiņa viesnīcas īres pakalpojumus.

VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību 106
“Kad dosies uz fronti, patriot!” Krievijas slavenības – Putina atbalstītāji saņem draudus un aicinājumus doties uz kara komisariātu
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
Lasīt citas ziņas

Arī šobrīd ārkārtējās situācijas laikā viesnīcā uzturas viesi. Novembrī viesnīcas noslogojums ir 22%. Par to, kā viesnīcai klājas šajā laikā intervijā aģentūrai LETA stāsta “Neiburgs” pārdošanas un mārketinga direktore Evita Gasporoviča un viesnīcas īpašnieku pārstāve Kristīne Neiburga. Viņas gan atzīst – rodas sajūta, ka no valdības puses tūrisms jau tiek uztverts kā izmirstošs bizness.

Kas mainījies “Neiburga” darbā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu?

CITI ŠOBRĪD LASA

E.G. “Neiburgs” ir gan viesnīca, gan restorāns. Pašreizējā ārkārtējā situācijā esam nolēmuši palikt atvērti. Pie mums uzturas viesi, kuri uz Latviju ir atbraukuši uz ilgāku laiku. Savukārt attiecībā uz restorānu esam pieņēmuši lēmumu strādāt un piedāvāt ēdienu līdzņemšanai, kā arī sākt sadarboties ar ēdienu piegādātājiem. Tas būs jaunums mūsu restorānam.

Kā šī brīža situācija atšķiras no pavasara ārkārtējās situācijas?

E.G. Pavasarī mūs būtiski ietekmēja tas, ka tika slēgtas valsts robežas. Visas viesnīcas rezervācijas tika anulētas pāris dienu laikā. Tika anulētas visas marta rezervācijas, tādēļ neatlika cita iespēja, kā viesnīcu slēgt ciet. Tas pats attiecās arī uz restorāna darbību – Vecrīgas ielas bija tukšas. Mums nebija citas iespējas, kā slēgt visu ciet, jo šāda situācija mums visiem bija kaut kas jauns un nezināms.

Cik ilgi jūs bijāt slēgti?

E.G. Restorāns atsāka darbu 19.jūnijā, savukārt viesnīca viesiem durvis atvēra jūlijā.

Cik daudz viesu šobrīd ir viesnīcā? Cik apartamentu jums ir aizņemti?

E.G. Kopš brīža, kad oktobrī pieņēmām lēmumu turpināt strādāt, ieviesām jaunu pakalpojumu – ilgtermiņa īri. Viesnīcas apartamenta cena tika pielāgota, ja viesis pie mums uzturas mēnesi un ilgāk. Interese par šādu iespēju ir, un pie mums ir apmetušies vairāki šādi ilgtermiņa viesi, kuri pie mums uzturas sākot ar vienu mēnesi līdz pat pusgadam. Vai tas mums kā viesnīcai atmaksājas? Kaut ko jau mēs no tā nopelnam, bet, protams, lai pilnībā segtu savas ikmēneša izmaksas, ar to nepietiek.

K.N. Šo ilgtermiņa īres piedāvājumu mūsu viesnīca spēj nodrošināt, jo katrā mūsu apartamentā ir virtuve, trauki, plīts virsma, ir ledusskapis ar saldētavu, tādēļ viesiem ir iespējas pašiem sagatavot maltīti. Daudzās viesnīcās šādas ekstras nav. Tāpat mums ir pašapkalpošanās veļas mazgāšanas iespējas.

Vai tie ir ārvalstnieki, kas Latvijā uzturas ilgstoši?

E.G. Tie ir gan ārvalstnieki, gan ir interese arī no vietējiem iedzīvotājiem. Pamatā gan tie ir ārvalstu iedzīvotāji.

Tad šobrīd tādu tradicionālu klientu, kuri viesnīcā uzturas nakti vai divas, vairs praktiski nav?

E.G. Nevarētu teikt, ka nav vispār. Vismaz līdz ārkārtas stāvokļa izziņošanai tādi viesi bija. Tie pamatā ir viesi, kuri brauc darījuma braucienos vai diplomāti. Tūristi kā viesu segments praktiski vairs neeksistē. Vēl ir arī vietējie iedzīvotāji, kuri nedēļas nogales vēlas pavadīt viesnīcā. Viesnīca novembrī ir noslogota par 22%.

Vai arī no vietējiem iedzīvotājiem ir interese par ilgtermiņa īri?

E.G. Nē, no vietējiem iedzīvotājiem par ilgtermiņa īri interese nav liela. Drīzāk ir vēlme nomainīt ikdienas rutīnu un varbūt kādu laiku padzīvot viesnīcā Vecrīgā.

K.N. Mums ir vairāki vietējie iedzīvotāji, kas ir atsaukušies “Live Rīga” aicinājumam un akcijai par viesnīcu piedāvājuma izmantošanu nedēļas nogalē paralēli Restorānu nedēļai. Viesnīcā ir sauna un turku tvaika pirts, fitnesa centrs, brokastis tiek piegādātas uz apartamentiem. Par šādiem īpašiem piedāvājumiem no vietējo iedzīvotāju puses ir interese.

Vai šādas akcijas uzlabo viesnīcu situāciju?

E.G. Jā, noteikti, jo arī cenas, kas tiek piedāvātas vietējiem iedzīvotājiem, ir būtiski zemākas, nekā būtu normālos apstākļos. Šis laiks ir laba iespēja izmēģināt šos īpašos viesnīcu piedāvājumus. Par labām cenām nakšņot augstas klases viesnīcā, izstaigāt Vecrīgas ielas un apskates vietas kā tūristam, arī gida pavadībā. To ne katrs līdz šim ir izdarījis. Tā ir laba iespēja šādu piedāvājumu izmantot, jonākamgad šādas iespējas var nebūt. Cerams.

Kā vērtējat veselības ministres rosinājumu par valsts apmaksātu Covid-19 skarto iedzīvotāju pašizolēšanos viesnīcā? Vai “Neiburgs” šādu iespēju ir apsvēris?

E.G. Mēs šo iespēju šobrīd principā neizskatām, jo mēs esam strādājoša viesnīca. Mums, kā jau minēju, ir 22% noslogojums, kas nozīmē, ka viesnīcā ir daudz citu viesu. Ja mēs būtu ciet, kā ir dažas citas viesnīcas Rīgā, tad tādā gadījumā mēs varētu šādu iespēju apsvērt un atsaukties aicinājumam. Riski tomēr ir lieli. Tas arī sasaucas ar to, ka šobrīd mūsu komanda ir palikusi 15 cilvēku sastāvā, un arī šis apstāklis neļautu mums pilnvērtīgi pievērsties visām higiēnas prasībām, ja viesnīcā uzturētos ar Covid-19 inficēti viesi.

Cik darbinieku ir viesnīcai un restorānam normālā situācijā un tagad? Vai ir nācies atlaist darbiniekus?

E.G. Martā mēs diemžēl šķīrāmies no pirmajiem darbiniekiem, kad sapratām, pat ja mēs atveram atkal viesnīcu, tik lielu darbinieku skaitu mēs nevarēsim nodarbināt. Līdz Covid-19 pandēmijai mēs bijām 60 darbinieku komanda. Septembrī, kad sapratām, ka situācija kļūs tikai sliktāka, mums nācās atlaist vēl dažus darbiniekus. Šobrīd esam 15 un katram nākas uzņemties kādus papildu pienākumus.

Kādus valsts atbalsta pasākumus līdz šim esat izmantojuši?

E.G. Pavasarī izmantojām dīkstāves pabalstu un septembrī saņēmām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Covid-19 pabalstu darba algu izmaksai.

Kā “Neiburgam” veicās šā gada vasaras sezonā? Vai izdevās nedaudz atgūties pēc pavasara ārkārtas situācijas?

E.G. Mēs viesnīcu atvērām jūlijā, un tas bija ieskriešanās mēnesis. Jau augustā finanšu rādītāji bija tādi, ka mums gandrīz izdevās “iziet pa nullēm”. Taču septembrī rezervācijas uz turpmākajiem mēnešiem praktiski apstājās. Augusts tādējādi šogad bija vienīgais salīdzinoši veiksmīgais mēnesis. Septembrī jau sāka vērties ciet atsevišķas Rīgas viesnīcas. Arī mēs par to domājām, taču tomēr pieņēmām lēmumu pāriet uz ilgtermiņa īres piedāvājumu.

Vai ilgtermiņa īre spēj segt viesnīcas ikmēneša izdevumus?

E.G. Nē. Katru mēnesi mēs strādājam ar zaudējumiem.

Laiks rādīs, vai arī pieņemtais lēmums par restorāna neslēgšanu un pārorientēšanos uz ēdienu līdzņemšanai ir bijis pareizs. Novembris mums ir testa mēnesis. Ja būs pieprasījums pēc mūsu restorāna segmenta ēdiena līdzņemšanai, tad mēs to turpināsim. Taču tikpat labi mēs varam arī pieņemt lēmumu slēgt restorānu. Ir robeža, kad vari strādāt ar zaudējumiem, taču tikpat labi var tikt sasniegta robeža, kad to vairs nevar atļauties.

SPKC ir noteicis jaunu 10 dienu pašizolācijas slieksni iebraucējiem, un kādu laiku pašizolācija ir jāievēro, iebraucot no visas Eiropas. Viesnīcā to jūtat?

E.G. Jā, tādi viesi, kuriem jāievēro pašizolācija, arī šobrīd mums ir. Tie ir viesi, kuri Latvijā ierodas uz ilgāku laika periodu. Viņi pirmās 10 dienas pavada izolācijā un tad Latvijā uzturas mēnesi, divus un ilgāk. Tūristu mums nav vispār. Pašizolācijas prasības mūs kā viesnīcu praktiski neietekmē.

K.N. Jāpiebilst arī, ka uzņemošā puse – uzņēmums vai organizācija -, kas viesus sagaida, paši nodrošina Covid-19 testus atbraucējiem, ja tā ir īslaicīgāka viesu uzturēšanās. Viņi noorganizē iebraucējiem testus jau lidostā vai arī organizē izbraucienu uz laboratoriju testu nodošanai.

Kā vērtējat valsts atbalstu viesnīcām 4,7 miljonu eiro apmērā? Vai nozarei ir skaidri principi, kā tas tiks sadalīts?

E.G. Mums ir zināms tikai tas, ka tie būs četri eiro uz kvadrātmetru, kas “Neiburga” gadījumā nozīmē aptuveni 12 000 eiro. Tas būs vienreizējs atbalsts, kas tiks sadalīts starp viesnīcām. Citi kritēriji atbalstam mums šobrīd nav zināmi. 12 000 mēnesī segs nelielu daļu no mūsu tiešajām mēneša izmaksām. Taču, protams, jebkurš finansiāls atbalsts pašreizējā situācijā ir ļoti svarīgs.

Liels atbalsts arī būs atjaunotie dīkstāves pabalsti un algu subsīdijas. Piemēram, restorāna gadījumā ir palikusi vien ēdienu piegāde, un šajā brīdī mums nav vajadzīgi viesmīļi. Tādējādi viesmīļi varēs doties dīkstāves atvaļinājumā. Tas ir ļoti apsveicami, jo pretējā gadījumā restorāni neizdzīvos.

Vairāki populāri restorāni tomēr ir pieņēmuši lēmumu slēgties ārkārtējās situācijas laikā. Kā tas ietekmē situāciju nozarē? Konkurence no vienas puses samazinās.

E.G. Tas ir katra paša lēmums, izvērtējot daudzus apstākļus. Mūsu pluss ir tas, ka mums kā viesnīcai viesiem ir jānodrošina brokastis. Tagad tās piegādājam līdz apartamentu slieksnim, kas viesiem sagādā īpašu prieku. Ja viesnīcai nebūtu jānodrošina brokastis, iespējams, arī mēs būtu restorānu uz laiku slēguši. Taču, kā jau minēju, tagad restorāns ir atvērts testa režīmā, varbūt pēc laika mums tomēr būs jāpieņem lēmums restorānu uz laiku slēgt. Ļoti daudz kas ir atkarīgs arī no valsts atbalsta.

Vai ir jūtama kāda pretimnākšana ne vien no valsts, bet arī pašvaldības puses šajā krīzē? Kāds atbalsts nepieciešams no domes puses?

E.G. Mūsu ir daudz, Rīgas dome ir viena. Cik mums zināms, šobrīd ir pieejams atbalsts nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem. Taču jebkurā gadījumā šis maksājums būs jāveic agrāk vai vēlāk. Mēs nezinām, cik ātri nozare varēs atkopties. Pašreizējās prognozes ir par nākamā gada otru pusi, bet tās ir tikai prognozes. No domes varētu sagaidīt kādus atbalsta mehānismus attiecībā uz maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem.

Kā vērtējat sadarbību ar valsts un pašvaldības institūcijām – LIAA, Rīgas Tūrisma attīstības biroju šajā situācijā?

E.G. Nozare cīnās, cik nu var. Cits jautājums, cik nopietni mēs tiekam uztverti no valdības puses. Visu laiku izskan ieteikumi tūrisma nozarei pārkvalificēties, un tūrisms šobrīd tiek uztverts kā izmirstošs bizness. Vai vispār ir vajadzība tūrisma nozari nākotnes vārdā atbalstīt… Mums rodas tādas sajūtas. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijašajos apstākļos ir aktīva un komunicē par iespējamo atbalstu nozarei.

Kādas ir prognozes par šo un nākamo gadu? Kad varētu cerēt uz atkopšanos?

E.G. Šis gads tūrisma nozarei jau ir norakstāms un noteikti ieies vēsturē. Plānot mēs šogad vairs neko neplānojam, vien tik daudz, lai izdzīvotu. Atkopšanos nozarē varētu prognozēt nākamgad pavasarī, tad arī varēs redzēt, cik būs to izdzīvotāju, cik viesnīcas vērsies atkal vaļā. Jāsaka gan, ka atveseļošanās tiek prognozēta ļoti lēna. Nebūs tā, ka pienāks pavasaris un visi nu tik atsāks ceļot. Tas viss notiks ļoti pakāpeniski.

K.N.Mēs visu augustu, septembri esam apzināti strādājuši ar saviem lielākajiem sadarbības partneriem, tūrisma aģentūrām, tūrisma profesionāļiem. Visi ir ļoti piesardzīgi par tūrisma nozares atkopšanās prognozēm. Ja nākamgad tiktu sasniegts 40% tūrisma apjoms no 2019.gada rādītājiem, tas būtu ļoti labi.

E.G. Esam arī novērojuši tendenci, ka tādi tālie tirgi kā Austrālija, Amerika anulē savas rezervācijas, kas veiktas uz 2021.gadu. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir liela neziņa un viņi nespēj plānot notikumus gadam. Iepriekš bija absolūta norma veikt rezervācijas gadu iepriekš, šobrīd tas netiek darīts un mēs saņemam vienīgi rezervāciju anulācijas.

Kā visa šī Covid-19 situācija ir mainījusi un mainīs konkurenci Rīgas viesnīcu segmentā?

E.G. Par to, kā jau minēju, varēs spriest pavasarī, kad būs redzams, cik daudz viesnīcu tiks atvērts. Domāju, ka konkurence samazināsies, jo ne visi izdzīvos.

Šobrīd viesnīcas, kas turpina strādāt, cīnās par katru tūristu ar zemāko iespējamo cenu. Tādas cenas četru un piecu zvaigžņu viesnīcu segmentā Rīgā nekad nav bijušas.

Cik ļoti cenas ir samazinājušās?

Līdz pat 50%. Ja agrāk trīs zvaigžņu viesnīcas varēja rezervēt par 60 eiro par nakti, tad tagad tie ir 30 eiro un mazāk.

Ar ko Rīga un Latvija varētu būt pievilcīga ceļotājiem, kad varēs atsākties normāla ceļošana? Vai mēs zaudēsim vai iegūsim, salīdzinot ar kaimiņvalstīm?

K. N. Augustā mēs redzējām, ka tūristi Rīgā pārsvarā bija no Igaunijas, Somijas un Krievijas. No tuvākajām kaimiņvalstīm. Interesanti, ka igauņi vairāk brauca apmeklēt tieši Rīgu, bet lietuvieši vairāk pludmali. Šie tūristi mums ir drošākais segments, pie mums var atbraukt ar savu auto.

E.G. Skaidrs, ka ceļošana vairs nekad nebūs tāda kā iepriekš. Droši vien Eiropas Savienības līmenī tiks ieviesti kādi instrumenti, kas ietekmēs mūsu ceļošanu, tie paši Covid-19 testi, ieceļojot un izceļojot no valsts. Jautājums, cik ātri mēs šiem jaunajiem apstākļiem spēsim pielāgoties.

Rīgas viesnīcu cenas, kas arī vasarā tika piedāvātas, radīja to efektu, ka pie mums brauca tūristi no tiem tirgiem, kas parasti vasarās pie mums nebrauc. Piemēram, Polija, Lietuva. Šovasar valstu segmentācija bija pamainījusies. Tas vairs nebija tikai ierastais maksātspējīgais vācu tūrists.

Kādas izmaiņas kopumā ceļošanas industrijā varētu radīt pandēmijas laiks – piemēram,vai ir paredzams, ka samazināsies biznesa ceļotāju plūsma, jo tagad ir iegājušās attālinātās saziņas tehnoloģijas, “online” konferences?

E.G. Protams, jebkurš segments tūrismā tiks ietekmēts un vairs nekad nebūs tāds, kāds bijis līdz šim, tostarp arī darījumu tūrisms. Tomēr man ir cerība, ka cilvēkiem arī turpmāk būs vēlme komunicēt un kārtot darījumus klātienē, tiekoties aci pret aci. To tomēr nevar nodrošināt neviena “online” platforma.

Jāsaka gan, ka augustā bija pieprasījums pēc nelielām konferencēm un semināriem uz septembri. Nekas diemžēl no tā gan nerealizējās. Protams, nākotnē samazināsies darījumu tūrisms, bet pavisam tas neizzudīs.

SAISTĪTIE RAKSTI

Jāsaka, ka pirms pavasara ārkārtējās situācijas mums bija lieli plāni attiecībā uz pasākumiem viesnīcā. Bija plānotas tematiskās nedēļas, dažādas lekcijas, nelieli koncerti, klavierkoncerti restorānā. Ārkārtējā situācija šiem plāniem pārvilka strīpu.

K.N. Mēs sapratām, lai atvilinātu vietējo uz restorānu Vecrīgā pavakariņot, ir jārada pievienotā vērtība. Vakariņotājiem Rīgā ir liels piedāvājums, tādēļ mums kā Vecrīgas restorānam ir īpaši jāpiedomā pie kaut kā īpašāka, lai pie mums nāktu. Cerams, ka šīs idejas mēs spēsim realizēt, kad situācija atgriezīsies daudz maz normālā situācijā. Pie tā mēs strādājam, lai mūsu viesnīca būtu kā kultūras vieta, kurā satiekas radošas personības un mākslinieki.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību 106
“Kad dosies uz fronti, patriot!” Krievijas slavenības – Putina atbalstītāji saņem draudus un aicinājumus doties uz kara komisariātu
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 104
Vēl gaidāma atvasara? Vai tomēr pirmais sniegs? Izskan pirmās prognozes par laikapstākļiem oktobrī 4
Lasīt citas ziņas
Pēc milzīgo rēķinu saņemšanas dažu restorānu un kafejnīcu īpašnieki izlēmuši savus uzņēmumus slēgt 101
Notekūdeņu monitorings uzrāda koronavīrusa izplatības pieaugumu Latvijas pilsētās 5
VIDEO. Protesti pret mobilizāciju Dagestānā: policists spiests bēgt no satrakotajām sievietēm
“Izmisuma vadīti krievi varētu šķērsot arī “zaļo” robežu.” Iekšlietu ministrs par Krievijas “mobilizācijas bēgļiem”
Anda Līce: Kas zem baltajiem krekliem?
21:33
Radioduelis uz kara sliekšņa! Raidījumos iet tik karsti, ka pat klausītājiem jāpiesprādzējas. Egila Līcīša feļetons
20:22
Ko iesākt ar polipiem? Vai tā ir taisnība, ka tie var kļūt ļaundabīgi
19:51
“Kad dosies uz fronti, patriot!” Krievijas slavenības – Putina atbalstītāji saņem draudus un aicinājumus doties uz kara komisariātu
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
VIDEO. Paliks tikai izdegusi zeme! Propagandisti mierīgi apspriež, kas notiks ar civiliedzīvotājiem, ja viņiem trāpīs atombumba
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību 106
Vēl gaidāma atvasara? Vai tomēr pirmais sniegs? Izskan pirmās prognozes par laikapstākļiem oktobrī 4
Pirmdien Latvijā demonstrēs augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmas HIMARS 97
Nosauc iespējamo datumu, kad Krievija aizliegs izbraukt no valsts mobilizācijas vecuma vīriešiem 29
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
FOTO. “Pašreizējā situācijā svarīga ātra reaģēšana!” Saruna ar Latvijā labi zināmo lauksaimnieci Inesi Karlovu 2
Ukrainā diennakts laikā iznīcināti 400 iebrucēji 43
Vai tiešām sašķobījusies Raimonda Paula veselība? Krauze atklāj, kā patiesībā jūtas komponists 16
Krievu, kurš protestēja pret tanka T-34 Narvā pārvietošanu, deportē no Igaunijas 85
VIDEO. Igaunijas mežos pamanīts liels retums – lācene ar četriem mazuļiem 10
FOTO. VIDEO. Policija brutāli izrēķinās ar Krievijas iedzīvotājiem, kuri izgājuši ielās, protestējot pret mobilizāciju 92
Radioduelis uz kara sliekšņa! Raidījumos iet tik karsti, ka pat klausītājiem jāpiesprādzējas. Egila Līcīša feļetons
Zaļā tēja – mūsdienu jaunības eliksīrs?
Auto jaunumu tirgus bagātīgi piedāvā “skaisto” un nelietderīgo
Ausis dzestrs rīts. Kādus laikapstākļus sola pa dienu?
Ko iesākt ar polipiem? Vai tā ir taisnība, ka tie var kļūt ļaundabīgi
Ditas Lases ideāla buljona noslēpumi: “Svarīgi izmantot aukstu ūdeni!” 4
Latvijā ražotas kazas piena un citu garšu želejkonfektes pērk arī Igaunijā 2
Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijā Putins aizbraucis atpūsties 42
Vai drīkst atlaist, ja nevēlas mainīt darba vietu?