Ko dod jonizēts ūdens 1
Bez tīra, laba ūdens un vitamīniem cilvēka eksistence nebūtu iespējama.
Kad pašsajūta pasliktinās, mēs nereti steidzamies uz aptieku iegādāties kādu tableti vai mikstūru. Mums negribas iedziļināties problēmas būtībā. Ikvienu slimību izraisa organisma vielmaiņas traucējumi. Lai organisms normāli darbotos, nepieciešams skābju un sārmu līdzsvars. Atjaunot šo līdzsvaru var, lietojot jonizētu sārmainu un skābu ūdeni, ko iegūst dzeramā ūdens jonizatorā.
Lietojot jonizētu sārmainu ūdeni, atjaunojas skābju un sārmu līdzsvars un organisms atveseļojas. Šim ūdenim piemīt arī citas organismam noderīgas īpašības. “Dzīvais” ūdens iegūst nelielu negatīvu lādiņu, samazinās tā virsmas spriegums, un tādu ūdeni organisms vieglāk pārstrādā. Jonizatorā ir iespējams sagatavot ūdeni ar palielinātu kālija daudzumu, nātriju un kalciju.
Sārmaino un skābo ūdeni plaši lieto klīnikās cilvēku ārstēšanai Japānā, Dienvidkorejā, Vācijā un citur. Jonizētais sārmainais ūdens ir labs kosmētisks līdzeklis ādas kopšanai. Āda noveco galvenokārt ūdens trūkuma dēļ, bet jonizēts ūdens to atjauno. Sārmains ūdens palīdz sadziedēt brūces, uzlabo gremošanu, daļēji izlīdzina grumbas, stiprina matus.
Savas priekšrocības ir arī skābajam “nedzīvajam” ūdenim. Lietojot to ārīgi vai iekšķīgi, tiek iznīcinātas baktērijas, sēnītes, pat to sporas. Ar to var dezinficēt bērnu rotaļlietas, izlietni, traukus u. c., skalot kaklu un degunu saaukstēšanās laikā. “Nedzīvajā” ūdenī ir palielināts ūdeņraža jonu skaits, kas ar laiku mūsu organismā, tam novecojot, kļūst mazāks.
Svarīgākā “dzīvā–nedzīvā” ūdens priekšrocība – tam nav nekādas nevēlamas blakusiedarbības, kā tas mēdz būt ar ķīmiskām zālēm. Tas ir dabas produkts, kas aktivizē organisma dzīvības spēkus. Jonizētais ūdens pozitīvi iespaido mūsu organismā notiekošos procesus, tā pretošanās spēju slimībām, novecošanās parādībām. Tas labi palīdz pret paaugstinātu asinsspiedienu, kuņģa čūlu, dažādām infekcijām un iekaisuma procesiem. Informācijas avots: grāmata “Jonizēts ūdens. Dzīve bez slimībām.” Autori: lietuviešu ķīmiķis T. Laucjavičus, latviešu ārsts S. Kuzņecovs.
