
Ukraina iet uz pilnu banku – elites vienības intensīvi, ar konkrētu mērķi plosa fronti 55
Ukraina intensīvi cenšas atgūt Krievijas nesen ieņemtās teritorijas Doņeckas apgabalā, lai stiprinātu savas pozīcijas pirms gaidāmā Aļaskas samita starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ziņo The Washington Post.
Šis militārais manevrs tiek uzskatīts par kritiski svarīgu, jo Krievijas virzība var ietekmēt sarunu iznākumu.
Saskaņā ar WP ziņām Krievijas spēki, izmantojot Ukrainas flangu vājās vietas, negaidīti pavirzījās par aptuveni 14,5 km Doņeckas apgabalā, tuvojoties Dobropiljas pilsētai. Reaģējot uz to, Ukraina pārvietoja uz šo apgabalu savas elites vienības, tostarp 82. desanta triecienbrigādi.
Līdz ceturtdienas, 14. augusta, vakaram Ukrainas spēkiem izdevās atgūt aptuveni 5 km teritorijas. Kāds 82. brigādes seržants žurnālistiem sacīja: “Kijivai ir nepieciešams, lai mēs apturētu Krievijas virzību pēc iespējas ātrāk.
Es nejūtu bailes, bet gan dusmas uz blakus esošajām vienībām, kas neuztur tādu pašu aizsardzības līmeni kā mēs.”
Žurnālisti norāda, ka Krievijas konsolidācija Doņeckas apgabalā varētu ļaut Maskavai kontrolēt svarīgus Ukrainas loģistikas maršrutus un tuvināties Kramatorskas ieņemšanai. Krievijas prezidents
Putins ir skaidri paziņojis, ka uzskata visu Doņeckas apgabalu par Krievijas teritoriju un spiež Ukrainu atteikties no Donbasa, tostarp Doņeckas un Luhanskas apgabaliem, kā daļu no potenciāla miera līguma.
“Katrs Doņeckas apgabala centimetrs, ko zaudē Kijiva, tuvina Krieviju tās mērķim – pilnīgai kontrolei pār šo teritoriju, vai nu kaujas laukā, vai sarunās,” raksta WP.
Krievijas virzība īsi pirms Aļaskas samita rada bažas, ka Putins var iegūt priekšrocības sarunās ar Trampu, kurš vairākkārt mainījis savu nostāju attiecībā uz Ukrainu.
Artjoms Kulačevičs, bezpilota lidaparātu komandieris no 82. brigādes, norādīja, ka
Krievijas uzbrukums izdevās, jo Ukrainas spēki nav pietiekami pielāgojušies Krievijas taktikai.
Viņš skaidroja, ka Krievijas karavīri, lai gan nekompetenti, nelielās grupās spēja apiet pieredzējušākus Ukrainas karavīrus.
Aļaskas samits, kas notiek 15. augustā pēc vietējā laika, tiek uzskatīts par izšķirošu brīdi globālajā politikā.
Tramps, ceļā uz samitu, paziņoja, ka apspriedīs teritoriālos jautājumus ar Putinu, taču uzsvēra, ka galīgo lēmumu pieņems Ukraina. Viņš arī draudēja ar jaunām sankcijām pret Krieviju, ja netiks panākts miera līgums.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Krievijas armija cieš ievērojamus zaudējumus, cenšoties nodrošināt Putinam izdevīgākas pozīcijas sarunās. “Mēs saprotam viņu plānu un informējam partnerus par reālo situāciju,” sacīja Zelenskis.