Shēma ir sarežģīta un dokumentos tie ir īpaši “maskēti” – Krievija masveidā iepērk dronu dzinējus 0
Krievija, apejot sankcijas, importē ķīniešu dzinējus uzbrukuma droniem, maskējot tos kā “rūpnieciskās saldēšanas iekārtas” jeb ledusskapjus, ziņo Reuters, atsaucoties uz Eiropas izlūkdienestu amatpersonām un dokumentiem.
Šīs piegādes, kas paredzētas Krievijas aizsardzības uzņēmumam Kupol, atklāj sarežģītu shēmu, kā Maskava turpina bruņoties, izmantojot fiktīvus uzņēmumus un Ķīnas aviokompānijas.
Maskētas piegādes sankciju apstākļos
Krievija saņem dzinējus Harpia-A1 uzbrukuma droniem no Ķīnas, slēpjot tos kā saldēšanas iekārtas, lai izvairītos no eksporta kontroles. Piegādes organizē caur fiktīviem uzņēmumiem, un tās galamērķis ir Kupol – uzņēmums Iževskā, kas ražo dronus Krievijas Aizsardzības ministrijai.
Maskēšana palīdz apiet Ķīnas eksporta pārbaudes, apstiprina trīs Eiropas izlūkdienestu amatpersonas.
Kopš 2022. gada Rietumu sankcijas ir ierobežojušas Krievijas piekļuvi militārajām tehnoloģijām, Maskava turpina meklēt alternatīvus piegādātājus, tostarp Ķīnu.
Kā notiek piegādes?
Saskaņā ar Reuters iegūtajiem dokumentiem – līgumiem, rēķiniem un muitas deklarācijām – dzinēji tiek sūtīti no Pekinas uz Maskavu un tālāk uz Iževsku. Kopš 2024. gada oktobra šīs detaļas regulāri piegādā Ķīnas aviokompānijas Sichuan Airlines un China Southern Airlines, kas ir lielākais pārvadātājs Ķīnā.
“Piegādes notiek sankciju ietvaros, kas padara tās īpaši slepenas,” norāda izlūkdienestu avoti.
Ķīna oficiāli noliedz militāro tehnoloģiju piegādi Krievijai, taču neoficiāli tās uzņēmumi turpina apgādāt Maskavu ar divējāda lietojuma precēm.
Iekšējais Kupol dokuments, ko ieguvusi Reuters, atklāj, ka uzņēmums ir parakstījis līgumu ar Krievijas Aizsardzības ministriju par vairāk nekā 6000 Harpia-A1 dronu ražošanu 2025. gadā. Salīdzinājumam, 2024. gadā tika saražoti aptuveni 2000 dronu, un līdz 2025. gada aprīlim jau piegādāti vairāk nekā 1500.
“Šie droni ir paredzēti gan militāriem, gan civiliem mērķiem,” ziņo Ukrainas militārais izlūkdienests.
Harpia-A1 ir tāldarbības drons, kas spēj veikt uzbrukumus līdz 1000 km attālumā, padarot to par stratēģisku ieroci.
Ukrainas izlūkdienests informē, ka Krievija katru mēnesi izmanto aptuveni 500 tāldarbības dronu, tostarp Harpia-A1, uzbrukumiem dziļi Ukrainas teritorijā. “Šie droni apdraud gan militāros, gan civilos objektus,” uzsver Ukrainas amatpersonas.
Maskēto dzinēju piegādes no Ķīnas ļauj Krievijai uzturēt intensīvu dronu karu, neskatoties uz sankcijām.
2024. gadā Ukraina ziņoja par vairāk nekā 10 000 dronu uzbrukumiem, kas izraisīja ievērojamus postījumus infrastruktūrai.
