Ukraina kā atslēga Trampam tikt pie sen kārotā – Klintone sola viņam palīdzēt to dabūt 24
Bijušās ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones negaidītais paziņojums, ka viņa atbalstītu prezidenta Donalda Trampa nomināciju Nobela Miera prēmijai, ir izraisījis plašu rezonansi. Klintone, kura 2016. gada prezidenta vēlēšanās zaudēja Trampam, uzsvēra, ka atbalsts būs atkarīgs no stingriem nosacījumiem – Trampam jāpanāk Ukrainas kara izbeigšana, neļaujot Krievijai anektēt Ukrainas teritorijas, ziņo The Hill.
Klintone Raging Moderates intervijā norādīja, ka Trampam jābūt “arhitektam” miera līgumam, kas nodrošina Ukrainas teritoriālo integritāti.
“Ja viņš spētu izbeigt karu, nenostādot Ukrainu situācijā, kurā tai jāatdod teritorija agresoram vai jāapstiprina Putina vīzija par “dižo Krieviju”, es viņu nominētu Nobela Miera prēmijai,”
sacīja Klintone. Viņa uzsvēra, ka līgumam jāietver pamiers bez teritoriālām piekāpšanām un Krievijas karaspēka pakāpeniska izvešana no okupētajām teritorijām.
Klintones paziņojums ir pārsteidzošs, ņemot vērā viņas ilggadējo politisko sāncensību ar Trampu. Tomēr viņa uzsvēra, ka galvenais mērķis ir novērst jebkādu ASV atbalstītu piekāpšanos Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kas apdraudētu Eiropas drošību.
President Donald J. Trump greets Russian President Vladimir Putin at the historic summit in Anchorage, Alaska. pic.twitter.com/Mes0sruTNa
— The White House (@WhiteHouse) August 15, 2025
Tramps, kurš jau sen izrādījis vēlmi iegūt Nobela Miera prēmiju, ir saņēmis nominācijas no vairākiem pasaules līderiem,
tostarp Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu, kā arī Pakistānas un Kambodžas pārstāvjiem par viņa lomu dažādu konfliktu risināšanā, piemēram, pamiera nodrošināšanā starp Kambodžu un Taizemi. Norvēģijas mediji ziņo, ka Tramps pat zvanījis Norvēģijas finanšu ministram Jensam Stoltenbergam, lai apspriestu nominācijas iespējas.
Aļaskas samits, kurā Tramps 15. augustā tiekas ar Putinu, ir izšķirošs brīdis. Tramps paziņojis, ka vēlas panākt pamieru Ukrainā, taču brīdinājis, ka pametīs sarunas, ja tās nebūs veiksmīgas. Ukrainas prezidents Volodimirs
Zelenskis, kurš samitā nepiedalās, ir uzsvēris, ka jebkuram līgumam jāietver Ukrainas balsi un jāizslēdz teritoriālās piekāpšanās.
Nobela Miera prēmijas kontekstsNobela Miera prēmija iepriekš piešķirta vairākiem ASV prezidentiem, tostarp Barakam Obamam 2009. gadā par viņa centieniem globālo konfliktu risināšanā.
2022. gadā balvu saņēma Ukrainas Pilsoņu brīvību centrs kopā ar Krievijas organizāciju “Memoriāls” un Baltkrievijas “Viasna” par cilvēktiesību aizstāvību. Savukārt 2023. gadā tā tika piešķirta Japānas organizācijai Nihon Hidankyo par darbu kodolieroču izskaušanā.
Putin and Trump together in our presidential limo. Sickening. pic.twitter.com/XxMbOIcc2g
— Julia Davis (@JuliaDavisNews) August 15, 2025
