Apšaudēs lielā bojāgājušo skaita dēļ Mariupolē mirušos sākts apglabāt masu kapā 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc divas nedēļas ilgušās karadarbības pret Ukrainas aizsardzības spēkiem Krievijas armijai nav izdevies gūt stratēģiskus panākumus. Okupanti turpina apšaudīt Harkivu, Kijivu, Mikolaivu, Černihivu un vairākas citas pilsētas. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī Ukrainas galvaspilsētu pametusi puse iedzīvotāju, vakar pavēstīja Kijivas mērs Vitālijs Kļičko.
“Pašreiz prom devušies nepilni divi miljoni cilvēku. Tomēr Kijiva ir pārvērsta cietoksnī. Katra iela, katra ēka, katrs kontrolpunkts ir nocietināts,” viņš teica.
Krievijas armija trešdien bombardējusi Mariupoles bērnu slimnīcu un dzemdību namu, kas izraisījusi globālu sabiedrības sašutumu.
Eiropas Savienības augstākais pārstāvis ārpolitikas jautājumos Žuzeps Borels asi nosodījis Krieviju par šaušalīgo kara noziegumu, bombardējot dzemdību namu Mariupolē, un pieprasīja Maskavai atļaut humānās palīdzības piegādes aplenktajā pilsētā.
Uzbrukumā Mariupoles slimnīcai nogalināti divi pieaugušie un viens bērns, 17 cilvēki ievainoti. Lielākā daļa grūtnieču, māmiņu un bērnu necieta, jo bijuši patvērušies slimnīcas pagrabā.
“Aviobumba uz dzemdību namu – tas ir galīgais pierādījums tam, ka notiek ukraiņu genocīds,” uzrunā 9. marta vakarā teica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Bērnu slimnīca, dzemdību nams. Ar ko tie draudēja Krievijas Federācijai? Kas tā tāda par valsti – Krievijas Federācija, kas baidās no slimnīcām, baidās no dzemdību namiem un tos iznīcina? Vai tur bija mazi banderieši? Vai grūtnieces grasījās šaut uz Rostovu? Vai kāds dzemdību namā pazemoja krievvalodīgos? Kas tas bija – vai slimnīcas denacifikācija?” jautāja Zelenskis.
Krievijas Ārlietu ministrija uzbrukumu nenoliedza, bet apgalvoja, ka slimnīcā pēc personāla un pacientu pārvietošanas kaujas pozīcijas esot ierīkojuši “nacionālistu bataljoni”.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vakar preses konferencē savukārt teica, ka dzemdību nams esot bijis Ukrainas specvienības “Azov” bāze…
Mariupolē apglabā masu kapā
Apšaudēs lielā bojāgājušo skaita dēļ Mariupolē mirušos sākts apglabāt masu kapā – 25 metrus garā dziļā bedrē pilsētas nomalē.
Kopš masu kapa izveides otrdien tajā apglabāti jau vairāk nekā 70 mirušie, kas tiek ievīstīti paklājos vai maisos. Aptuveni puse apglabāto gājuši bojā intensīvajā pilsētas apšaudīšanā, aplēsis ziņu aģentūras AP žurnālists, kurš devies uz masu kapa vietu. Citi nomiruši mājās dabiskā nāvē, tomēr varasiestādes nav varējušas nodrošināt līķu savākšanu vai bēres.
Karadarbībā Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma sākuma gājis bojā vismaz 71 bērns un vairāk nekā 100 bērni tikuši ievainoti, vakar paziņoja Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova.
Izmeklēšanu par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem kopš kara Ukrainā sākšanas 24. februārī sākusi Starptautiskā krimināltiesa, kā arī prokuratūras Lietuvā, Vācijā, Spānijā, Polijā un citviet.
Lavrova pasakas
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba vakar paziņoja, ka sarunās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu Turcijas dienvidu pilsētā Antaljā nav panācis progresu jautājumā par pamieru. “Šķiet, ka šajā jautājumā Krievijā ir cits lēmumu pieņēmējs,” teica Kuleba, ar to, pēc visa spriežot, domājot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. “Es vēlētos atkārtot, ka Ukraina nav padevusies, nepadodas un nepadosies,” uzsvēra Kuleba.
Viņš sarunas raksturoja kā sarežģītas un apsūdzēja Lavrovu, ka viņš atkārtojis Maskavas “tradicionālo naratīvu”. Kuleba sacīja, ka gribējis no šīs tikšanās iznākt ar vienošanos par humāno koridoru no Krievijas spēku ielenktās Mariupoles, bet “diemžēl ministrs Lavrovs nav tādās pozīcijās, lai par to uzņemtos saistības”.
Savukārt Lavrovs atsevišķā preses konferencē sacīja, ka sarunās nemaz neesot bijis plānots vienoties par pamieru. Uz jautājumu, vai Krievija plāno uzbrukt arī citām valstīm, Lavrovs atbildēja: “Citām valstīm mēs uzbrukt neplānojam. Mēs arī Ukrainai neesam uzbrukuši.”
Mēģinās iesaldēt karu
Krievija pēc 7–10 dienām mēģinās iesaldēt karu Ukrainā, prognozē pētniecisko žurnālistu grupas “Bellingcat” izpilddirektors Kristo Grozevs.
“Ir sarežģīti nosaukt beigas, jo, visdrīzāk, tas būs periods, kurā nebūs skaidrs, vai karš ir beidzies vai ne. Tomēr asinsizliešanas vairs nebūs, un tas ir galvenais.” “Mēs tam tuvojamies, tas ir nedēļas līdz 10 dienu jautājums. Jo Krievijas pozīcijas vājinās, viņi to saprot, un viņiem būs izdevīgāk pat nesaukt karu par pabeigtu, jo [tad] viņiem jāatzīstas, ka tas ir zaudēts, bet atstāt to kādā iesaldētā posmā,” sacīja Grozevs.
Saskaņā ar Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes datiem Krievijas spēki Ukrainā ir izmantojuši vismaz 95% no savām bataljonu taktiskajām grupām, bet cieš zaudējumus visos operāciju virzienos.
Zelenskis: “Mēs nepadosimies!”
“Jebkurās sarunās mans mērķis ir pārtraukt karu ar Krieviju. Un es esmu gatavs noteiktiem soļiem,” sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā Vācijas laikrakstam “Bild”, atbildot uz jautājumu, uz kādu piekāpšanos viņš būtu gatavs. Prezidents sacīja, ka var piekrist saprātīgiem kompromisiem kara izbeigšanai, bet tiem nav jābūt valsts nodevībai.
Turklāt arī otrai pusei ir jābūt gatavai kompromisiem, jo tikai tā var iziet no šīs situācijas, uzsvēra Zelenskis. Viņš atzīmēja, ka “pašlaik nevar runāt par detaļām”. Zelenskis arī pauda pārliecību, ka karu būs iespējams izbeigt tikai pēc abu prezidentu tiešām sarunām. Viņš sacīja, ka Ukrainā notiekošā Krievijas karadarbība ir “īsts terors”.
“Tomēr mēs ticam nākotnei. Mēs nepadosimies, nepārdosim savu zemi,” uzsvēra Ukrainas prezidents.
Atbildot uz lūgumu komentēt Vācijas kanclera Olafa Šolca nostāju, kurš vēl arvien ir pret Krievijas naftas un gāzes importa aizliegumu, Zelenskis paziņoja, ka pašlaik negrib tiesāt Šolcu un viņa valdību, bet izdarīs to pēc tam, kad būs noskaidrots upuru skaits.
Viņš teica, ka nebaidās par sevi, bet viņu uztrauc valsts liktenis un tādu pilsētu kā Mariupole, Donecka, Melitopole, Volnovaha un Harkiva liktenis un Zaporižjas apgabala liktenis, jo situācija tur ir briesmīga.
ASV apstiprina palīdzību
ASV Kongresa Pārstāvju palāta vakar apstiprināja 13,6 miljardus dolāru vērtu humāno un militāro palīdzību Ukrainai. Likumprojektā paredzēti četri miljardi dolāru palīdzībai Ukrainai un citām Austrumeiropas valstīm Ukrainas kara bēgļu krīzes risināšanai.
Teju septiņi miljardi dolāru paredzēti ASV bruņojumam Ukrainai un tās sabiedrotajiem, kā arī lai finansētu ASV karavīru un bruņojuma nosūtīšanu tagad un nākotnē nolūkā reģionā aizsargāt NATO dalībvalstis.
“Mēs kļūstam liecinieki vienai no smagākajām humānajām krīzēm vairāku paaudžu laikā, tāpēc šis likumprojekts nodrošina 13,6 miljardus dolāru humānajam atbalstam, aizsardzības atbalstam un ekonomiskajai palīdzībai, lai palīdzētu Ukrainas tautai šajā ārkārtējo grūtību laikā,” sacīja Finanšu piešķīrumu komitejas priekšsēdētāja Roza De Lauro. Likumprojekts nodots Senātam, kura līderi cer to apstiprināt bez liekas kavēšanās.
