Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Foto: Ieva Makare/LETA

Ušakovs sāk posties projām no Rīgas 6

Nepiekrītot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārmetumiem, Rīgas mērs tomēr ir sagatavojies savai iespējamajai atstādināšanai no amata.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas 15
Lasīt citas ziņas

Rīgas domes priekšsēdis Nils Ušakovs (“Saskaņa”) termiņā noteiktajā laikā ir nosūtījis paskaid­rojumus vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (“AP”), kura pieprasījumu mērs nodēvēja “par juridiski vāju un politizētu”. Taču vienlaikus N. Ušakovs ir sagatavojies tam, ka pašvaldības pārraugošais ministrs viņu varētu atstādināt no amata.

Tādā gadījumā Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumus pildītu vicemērs Oļegs Burovs (“GKR”), savukārt atbildību par līdz šim “Saskaņas” pārvaldītajām jomām kā vairāku uzņēmumu kapitāldaļu turētāja pārstāvis pārņemtu nupat ieceltais otrs vicemērs Vadims Baraņņiks (“Saskaņa”).

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēl vienu domes priekšsēdētāja vietnieka amatu pašvaldībā izveidoja tikai pagājušajā nedēļā. Pēc vairāku stundu ilgas jautājumu un atbilžu sesijas šajā postenī ievēlēja V. Baraņņiku, par kuru nobalsoja 32 koalīcijas deputāti. Neatkarīgi no tā, kāda būs ministra J. Pūces rīcība pēc N. Ušakova paskaidrojumu izvērtēšanas, Rīgas domes vadībā pārmaiņas, visticamāk, ir neizbēgamas. N. Ušakovs startē Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Ņemot vērā politiķa popularitāti “Saskaņas” vēlētāju vidū, var paredzēt viņa ievēlēšanu Eiropas Parlamentā. Ja ministrs mēru atstādināšot no amata, tad N. Ušakovs noteikti šo rīkojumu apstrīdēšot tiesā, par ko žurnālistiem paziņoja jau piektdien. N. Ušakovs ir pārliecināts, ka savās uz 30 lappusēm sagatavotajās atbildēs ir atspēkojis viņam adresētos pārmetumus.

Iespējamie likumpārkāpumi ir saistīti ne tikai ar N. Ušakova kā “Rīgas satiksmes” kapitāla daļas turētāja pārstāvja kompetenci, bet arī ar varbūtējiem Pašvaldību likuma pārkāpumiem, neievērojot labas pārvaldības principus. Piemēram, ļoti daudzi jautājumi esot izskatīti ārkārtas sēdēs, kas sasauktas arī vēlā vakarā vai naktī, kas liedza deputātiem iepazīties ar darba kārtības jautājumiem. N. Ušakovs atbildēja, ka tas nav likuma pārkāpums, jo ar jautājumiem deputāti varējuši iepazīties jau komiteju sēdēs. Preses konferencē N. Ušakovs piebilda, ka J. Pūce vēl kā Rīgas domes deputāts savulaik kopā ar kolēģiem esot “norāvuši kvorumu”, kā dēļ arī nācies sasaukt ārkārtas sēdes.

Ja ministrs viņu atstādinātu, tad N. Ušakova atbildības jomas nonāktu vicemēra V. Baraņņika rokās. Domes sēdē opozīcijas deputātiem bija šaubas, vai jaunajam priekšsēža vietniekam ir nepieciešamā kompetence, lai tās pārraudzītu. V. Baraņņiks, kurš domē strādā no 2009. gada, ilgu laiku vadīja Satiksmes un transporta lietu komiteju, šo amatu atstājot tikai šā gada sākumā. Uz Viļņa Ķirša (“Vienotība”) jautājumu, vai V. Baraņņiks nejūt savu atbildību par situāciju satiksmes jomā, viņš skaidri neatbildēja, tikai norādīja, ka nekad neesot apgalvojis, ka viss ir ideāli.

Reklāma
Reklāma

Taču lielāku skaidrību domnieki guva par jaunā vicemēra pienākumiem – tā būs transporta, labklājības un attīstības sfēru pārraudzība. Viņš arī paskaidroja, kāpēc izveidots otrs vicemēra amats. V. Baraņņiks sacīja, ka “uz Nilu Ušakovu tika izdarīts milzīgs spiediens un viņš kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās”, tāpēc šādi vajadzēja rīkoties, lai optimizētu domes darbu un nodrošinātu pēctecību.

Jautājumu uzdošanas laikā atklājās, ka V. Baraņņiks ne pārāk pārliecinoši var izteikties latviešu valodā. Uz to norādīja Nauris Puntulis (NA), kurš atgādināja, ka vicemēram ir jāpilda arī reprezentācijas funkcijas, tāpēc esot jautājums, vai viņam “nevajadzētu piekoriģēt savas valsts valodas zināšanas”.

Taču vēl vairāk NA deputātus satrauca jaunā priekšsēža vietnieka atbildes uz jautājumiem par 9. maiju, viņš ir arī biedrības “9.maijs.lv” valdes loceklis. Latvija esot vienīgā Eiropas valsts, kurā Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu galvaspilsētas vadība atzīmējot nevis 8. maijā, bet 9. maijā, teica N. Puntulis. V. Baraņņiks to skaidroja ar laika joslu atšķirību. Būdami nemierā ar V. Baraņņika atbildēm, kā arī ar to, kā viņš “interpretē Latvijas vēsturi Kremļa tautiešu politikas stilā”, Nacionālās apvienības deputāti nolēma boikotēt domes sēdi un nepiedalīties balsojumā par vicemēra ievēlēšanu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.