Foto: Edijs Pālens/LETA

10 Gbit/s internetu Babītē jau bauda. Kad tas būs pieejams cilvēkiem reģionos? 8

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Lasīt citas ziņas

Tehnoloģiju kompānija “Tet” paziņojusi, ka mājsaimniecībām Latvijā tā sāks piedāvāt 10 Gbit/s ātru internetu. Šobrīd šāds ātrums pieejams pāris mājām Babītes novada Salienas ciematā, bet līdz gada beigām ārkārtīgi jaudīgo internetu varēs baudīt arī apmēram 1000 mājsaimniecību Imantā. Kad šādu internetu varētu sagaidīt cilvēki reģionos?

“Tet” par tālāko tīkla attīstību pagaidām nerunā, bet sarunā ar “Latvijas Avīzi” uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks uzsvēra, ka daudz kas būs atkarīgs no valsts un pašvaldību atbalsta – jo lielāks tas būs, jo ātrāk un plašākos apmēros 10 Gbit/s varētu ienākt arī mazākās pilsētās un ciematos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļ­skis savukārt sacīja, ka LVRTC izbūvētie optiskie tīkli tehniski ir gatavi apmierināt visus perspektīvos ātrumu plānus, ko var īstenot optiskajā šķiedrā. Tomēr jāņem vērā, ka minēto ātrumu sasniegšanai ir nepieciešams, lai visos tīkla posmos, kā arī iekārtās būtu šādas kapacitātes.

“Piemēram, 8K TV būs nepieciešams stabils 300 Mbit/s ātrums, un tas būs nepieciešams visā datu pārraides ķēdītē – no satura nodrošinātāja līdz gala lietotājam, tāpēc, izmantojot, piemēram, ārvalstīs bāzēto satura ražotāju resursus, svarīga būs gan tīkla caurlaidība, gan arī attālums un resursu izvietojums gala lietotājiem pēc iespējas tuvākos datu centros.” Beļskis uzsvēra, ka liela nozīme būs Latvijā bāzēto datu centru potenciālam, apmierinot visas satura nodrošinātāju vajadzības. Interese par Latvijas datu centru pakalpojumiem esot augsta.

Vairākumam pagaidām nevajag

Jāsaprot, ka šobrīd mājsaimniecību sektorā ir neliels to cilvēku daudzums, kuri tiešām spēs noslogot 10 Gbit/s tīklu. Ikdienā ikvienam no mums pietiek ar 100 Mbit/s interneta ātrumu, kas ir simtreiz mazāks ātrums, taču arī tas vēl nav pieejams visiem Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem. Piemēram, Latvijā fiksēto platjoslas pieslēgumu ar ātrumu vismaz 100 Mbit/s izmanto vien puse mājsaimniecību. Kaut gan Eiropas Komisijas stratēģija paredz līdz 2025. gadam visām mājsaimniecībām Eiropā saņemt vismaz 100 Mbit/s ātrumu, ko var uzlabot līdz 1 Gbit/s, kas līdz šim Latvijā bija lielākais mājsaimniecībām pieejamais interneta ātrums.

Beļskis norāda, ka digitālā plaisa starp pilsētām un lauku teritorijām aizvien ir liela, bet tās pārvarēšana ir bijis viens no galvenajiem platjoslas stratēģijas mērķiem. “Tā kā lauku apvidos ir zemi ienākumi un tie ir mazapdzīvoti, komerciālā interese par “pēdējās jūdzes” izveidi šobrīd ir nepietiekama. Vienlaikus problēmas ar pieslēgumu pieejamību ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s ir konstatējamas arī pilsētu un piepilsētu privātmāju apbūves rajonos un ciematos, kur nav vēsturiskās fiksētā tīkla infrastruktūras un jaunas infrastruktūras izbūves izmaksas uz vienu mājsaimniecību ir augstas.”

Reklāma
Reklāma

Tāpat lielu lomu ES savienojamības mērķos spēlē 5G tīkla izvēršana – līdz 2025. gadam šim tīklam jābūt pieejamam visās pilsētās un visās sauszemes transporta maģistrālēs. “Jāņem vērā, ka tas, ko pirms pieciem gadiem sapratām kā klasisku mājsaimniecību, šobrīd jau faktiski var darboties arī kā mājas birojs e-komercijas uzņēmumam. Tāpat jāņem vērā, ka internetam pieslēgto iekārtu apjoms mājsaimniecībās aug un arī tas palielina gala lietotāju prasības pret pakalpojumu sniedzējiem, tāpēc ir apsveicami, ka operatori ir gatavi piedāvāt jaunas jaudas, kā arī attīstīt savu infrastruktūru, lai sniegtu stabilus un kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem un komersantiem,” saka Beļskis.

Izklaidei un darbam

Runājot par tik jaudīga interneta potenciālo izmantojumu mājsaimniecībās, jāmin tās profesijas, kuru darbā nepieciešama liela apjoma informācijas pārsūtīšana, piemēram, cilvēkus, kas darbojas izklaides industrijā, datorspēļu industrijā, nodarbojas ar video tiešraidēm un līdzīgiem darbiem. Ātrā lejupielāde un augšupielāde, kā arī minimālā signāla aizture ir lieliski piemērota arī datorspēļu entuziastiem. Runājot par nākotni, jaudīgais internets varētu būt noderīgs finanšu darījumiem biržā, ja darbs tiek veikts no mājām, – šīs profesijas pārstāvjiem ir ārkārtīgi būtiska tīkla stabilitāte un ātrs savienojums.

Savukārt uzņēmumu pasaulē 10 Gbit/s nav nekāds jaunums – uzņēmumi jau vairākus gadus izmanto 100 Gbit/s ātrumu. Šāda ātruma nodrošināšanai gan tiek izmantoti citi risinājumi un tehnoloģijas, un tās izstrādā individuāli katra uzņēmuma vajadzībām un iespējām. Šādu internetu vajag tiem, kuriem ir daudz vienlaikus IKT resursu lietotāju un nepieciešams vienlaikus lejupielādēt un augšupielādēt daudz un liela izmēra failus, kuriem ir nepieciešams uzticams un vienmērīgi stiprs signāls, piemēram, starpsavienojumiem starp uzņēmuma filiālēm.

Tāpat stabils un ātrs tīkls nodrošina drošu un ātru piekļuvi virtuālajiem mākoņresursiem – liela daļa uzņēmumu pasaulē izmanto kādu virtuālu mākoņrisinājumu, piemēram, lai glabātu un dalītos ar datiem, izmantotu grāmatvedības un noliktavas pārraudzības risinājumus, klientu datu glabāšanas risinājumus un citām nozarēm specifiskus risinājumus, kas patērē gan daudz serveru, gan tīkla resursu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.