“Glāb klimatu!” tā kāds aktīvists uzrakstījis uz ledus vairākās vietās Stokholmā 15. februārī.
“Glāb klimatu!” tā kāds aktīvists uzrakstījis uz ledus vairākās vietās Stokholmā 15. februārī.
Foto: Jonathan Nackstrand/AFP/SCANPIX/LETA

Kārina Hēglunda: Uz ēku renovācijas viļņa 0

Kārina Hēglunda, Zviedrijas Karalistes vēstniece Latvijā, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Krimināls
Rogovkas Justīnes slepkavībā aizdomās turamais tēvs, iespējams, izpļāpājies kameras biedriem Rīgas Centrālcietumā, kā meitene gājusi bojā
Dabas zīmju vērotājs Vilis Bukšs atklāj, kādi laika apstākļi gaidāmi oktobrī un kāda, viņaprāt, būs ziema
Igors Rajevs: “Tā sliktā ziņa ir tāda, ka Krievija ir pārgājusi uz kara laika ekonomiku”
Lasīt citas ziņas

Šī ziema ir nesusi pamatīgus sniegputeņus un zemas temperatūras – ideāli piemērota āra aktivitātēm, bet ne apkures rēķiniem un siltumnīcefekta gāzu emisijām. Siltuma zudumi neapbūvētās ēkās ir viens no galvenajiem lielo rēķinu iemesliem.

Siltums vienkārši izplūst no mājām caur spraugām durvīs un logiem, kas, pašsaprotami, prasa vairāk siltumenerģijas.
CITI ŠOBRĪD LASA

Eiropas Komisija (EK) lēš, ka māju apkure prasa 40 procentus no ES enerģijas patēriņa un veido 36 procentus no gāzu emisijām. Turklāt gandrīz 75 procenti ēku Eiropas Savienībā joprojām nav energoefektīvas. Ēkām ir vecas un izšķērdīgas apkures iekārtas, tās nav siltinātas, ap 70 procentiem apkurei izmantotās enerģijas nāk no fosilā kurināmā.

Latvija ir apsteigusi lielāko daļu Eiropas valstu ar atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, un tā ir otrā lielākā atjaunojamo energoresursu izmantotāja apkurē – gandrīz 56%. Energoefektīvu renovāciju Eiropas Savienībā veic tikai vienam procentam ēku gadā.

Visi šie fakti apliecina nepieciešamību padarīt mūsu ēkas energoefektīvākas ne tikai tāpēc, lai samazinātu rēķinus, bet, iespējams, vēl svarīgāk, lai samazinātu emisijas un līdz 2050. gadam sasniegtu ES klimatneitralitāti.

Lai risinātu šo problēmu, EK nesen izstrādāja “Renovācijas viļņa” stratēģiju, kuras mērķis ir nākamo desmit gadu laikā dubultot renovācijas tempus, nodrošinot, ka renovācijas rezultātā tiek uzlabota ES ēku energoefektivitāte. ES atveseļošanas instruments “NextGenerationEU” un ES daudzgadu finanšu shēma nodrošinās, lai mūsu rīcībā būtu resursi nepieciešamajiem ēku atjaunošanas darbiem.

Situācija Latvijā ļoti neatšķiras no daudzām citām Eiropas valstīm ar daudzām vecām nerenovētām ēkām.

Padomju laika daudzstāvu ēkas ir problemātisks mantojums, kas ir pretrunā ar energoefektivitāti. Atjaunošana līdz šim veikta salīdzinoši nelielam skaitam šādu ēku. Pieprasījums pēc lietotiem mājokļiem nesamazinās, tādēļ padomju laikā celtās daudzdzīvokļu ēkas tuvākajā nākotnē veidos daļu no Latvijas mājokļu fonda.

Lai gan daudzviet notiek šo ēku atjaunošana, process ir jāpilnveido, lai ēkas kļūtu vēl energoefektīvākas. Papildus finansiālajiem aspektiem, koordinācijas jautājumiem un dzīvokļu īpašnieku nespējai vienoties, grūtības rada vispārīgais izpratnes trūkums par ieguvumiem no renovācijas.

Arī Zviedrijā ir daudz vecu un energoefektīvu ēku. Lielākā daļa daudzdzīvokļu māju Zviedrijā tika uzceltas pirms naftas krīzes, kad enerģija bija lēta un bez šodienas prasībām siltināšanai. Zviedrijas “Miljonu programmā” – valsts mājokļu programmas laikā no 1964. līdz 1975. gadam – tika uzbūvēts vairāk nekā miljons māju. Saskaņā ar sākotnējām aplēsēm, enerģijas izmantošanu var samazināt par 40%, ja ēkas tiek atjaunotas tikpat energoefektīvi kā pēdējos gados būvētās.

Pašreizējās renovācijas programmas ietvaros logu un balkona durvju nomaiņa ļauj ietaupīt 16,4% enerģijas gadā vidēji vienai mājai.

Atzīstot daudzās tās priekšrocības, ēku energoefektīva renovācija ir bijusi Zviedrijas klimata un enerģētikas politikas galvenā prioritāte. Zviedrijas renovācijas politikas pamatā ir nacionālie emisiju samazināšanas mērķi, būvniecības noteikumi, kuros noteiktas minimālās energoefektivitātes prasības, apmācību un izglītības kampaņas.

Energoefektīva renovācija ir visas sabiedrības interesēs, tāpēc tiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu ēkās, nevajadzētu pilnībā segt uzlabojumu izmaksas. Tāpēc tiek izmantoti dažādi valsts in­strumenti, lai paātrinātu atjaunošanas darbus, tādējādi uzlabojot energoefektivitāti un nodrošinot izmaksu taisnīgu sadali.

Raugoties nākotnē, Zviedrija arvien vairāk investē ļoti energoefektīvās daudzdzīvokļu ēkās, tostarp tā sauktajās “plus enerģijas mājās”.

Šīs daudzdzīvokļu ēkas saražo vairāk enerģijas, nekā patērē – visbiežāk ar saules paneļiem uz jumtiem un sienām. Lai sasniegtu šādu efektivitātes līmeni, tiek izmantoti vairāk nekā divdesmit videi nekaitīgi tehnoloģiskie risinājumi. Daudzdzīvokļu ēkas apvieno labākos iespējamos vides un tehniskos risinājumus – tostarp iežu uzsildīšanu, ar ūdeni apsildāmās grīdas, augsti efektīvu logu un sienu izolāciju, taupīgus ūdens krānus un pārtikas atkritumu pārstrādi biogāzē.

SAISTĪTIE RAKSTI

Energoefektīva renovācija un būvniecība ir risinājums gan tūlītējam mērķim samazināt apkures izmaksas, gan arī izpildīt klimatneitralitātes saistības un atjaunot padomjlaika novecojušās mājas.

Latvija ir parādījusi sevi kā klimata aizstāvi ES un pasaulē. Tagad, tāpat kā citām ES valstīm, tai ir lieliska iespēja izmantot ES atveseļošanas instrumentu “NextGenerationEU” un citus instrumentus, lai veicinātu energoefektīvu atjaunošanu, tādējādi veicinot ES “Renovācijas viļņa” stratēģiju un novēršot pastāvošos klimata pārmaiņu draudus.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Krimināls
Rogovkas Justīnes slepkavībā aizdomās turamais tēvs, iespējams, izpļāpājies kameras biedriem Rīgas Centrālcietumā, kā meitene gājusi bojā
Dabas zīmju vērotājs Vilis Bukšs atklāj, kādi laika apstākļi gaidāmi oktobrī un kāda, viņaprāt, būs ziema
Igors Rajevs: “Tā sliktā ziņa ir tāda, ka Krievija ir pārgājusi uz kara laika ekonomiku”
Atklāts Prigožina miljonu, īpašumu un privātās armijas “Vagner” vienīgais mantinieks
Kokteilis
VIDEO. Mūziķis Guntis Veits Rīgas centra restorānā piedzīvo traģikomisku situāciju: viņam piedāvā vērsties tiesā
Lasīt citas ziņas
Lingebērziņš par tūristu piesaisti Latvijai: “Mums ir mīkla, mēs sataisām pat pīrādziņus, bet krāsnī viņus neieliekam!”
Putina kauna traips: Drīz pēc tikšanās ar diktatoru “Krievijas varonis” noslepkavo meiteni
Krimināls
Rogovkas Justīnes slepkavībā aizdomās turamais tēvs, iespējams, izpļāpājies kameras biedriem Rīgas Centrālcietumā, kā meitene gājusi bojā
Mājas
FOTO. “Kas tā būtu par garlaicīgu dzīvi bez kaķa vai diviem!” Latvijas kaķu smieklīgākie nedarbi
Viedoklis
Krists Kalniņš: Vai valsts budžetu kādreiz veidos arī finansisti? Atkal kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem…
15:10
Ceturtdien Latvijā gaidāms lietains laiks un saglabāsies brāzmains vējš
15:10
Mājas
FOTO. “Kas tā būtu par garlaicīgu dzīvi bez kaķa vai diviem!” Latvijas kaķu smieklīgākie nedarbi
15:02
Rīdziniek, ieskaties kartē un uzzini, vai ir jēga uz tava mājokļa jumta uzstādīt saules paneļus?
Kokteilis
FOTO. Keita Midltone, tiekoties ar skolniekiem, sasmīdina bērnus ar joku par savu vecāko dēlu princi Džordžu. Ko viņa pateica?
Apokaliptiska aina! Autobusa avārijā netālu no Venēcijas dzīvību zaudējis vismaz 21 cilvēks, tostarp tūristi
Kokteilis
VIDEO. Mūziķis Guntis Veits Rīgas centra restorānā piedzīvo traģikomisku situāciju: viņam piedāvā vērsties tiesā
VIDEO. Leģendārajam krievu politiskās satīras seriālam “Puppets” igauņi iedveš jaunu elpu
Kokteilis
FOTO. Kino ļaudis un sabiedrībā pazīstami cilvēki Rīgas centrā svin komēdijseriāla pirmizrādi
Viedoklis
Romāns Meļņiks: “Jaunā Vienotība” – uz skuju takas vai ceļā uz kārtējo politisko kūleni?
Dabas zīmju vērotājs Vilis Bukšs atklāj, kādi laika apstākļi gaidāmi oktobrī un kāda, viņaprāt, būs ziema
Kokteilis
FOTO. Negaidīti! TV personība Žaklīna Cinovska tomēr pamet Latviju
Ukrainas armijai ir panākumi frontē Robotines, Kļiščijivkas un Andrijivkas rajonos
Pēc divu nedēļu kavēšanās VSAA atsāks izmaksāt Krievijas pensijas
Kokteilis
FOTO. Laimīgs jubilārs un mīlestības pilna sagaidīšana – Nacionālajā teātrī skaisti nosvinēta Ulda Dumpja 80 gadu jubileja
Franciju apsēdušas gultas blaktis – tās rāpo gan kinoteātros, gan lidostā un Parīzes metro
Spānijas sikspārņu alā atrasti vecākie zināmie apavi Eiropā – no zāles pītas sandales
Kokteilis
VIDEO. Latviešu komiķis Jānis Skutelis asprātīgi iztulko latviski populārus lamuvārdus no angļu valodas
“Trieciennieki ir tikai gaļa…” Krievi “Štorm Z” vienības Ukrainā izmanto kā soda bataljonus
Igors Rajevs: “Tā sliktā ziņa ir tāda, ka Krievija ir pārgājusi uz kara laika ekonomiku”
“Zemūdens munīcija izdala toksīnus.” Baltijas jūras dzelmē nogremdētas 300 000 tonnas kara laika ieroču, kas kaitē jūras ekosistēmām
“Esmu atteicis izrādi Milānā”. Saruna ar austriešu basu Ginteru Groisbeku
Uzmanību, autobraucēj! Uz Jelgavas, Liepājas un Ventspils šosejas sāk darboties vidējā ātruma kontroles iekārtas
Receptes
Ābolu strūdele no kārtainās mīklas. Klasika!
Šnore: Krievu valodas nepārtraukta uzspiešana bērniem ir cūciska! Kāpēc izdabājam okupācijas kopienai?
Spēcīgais vējš būtiskus postījumus nav nodarījis: VUGD saņemti vairāk nekā 10 izsaukumi par nokritušiem kokiem uz brauktuves
“Būtiska nozīme ir sievietei un mīlestībai.” Izsludināts “Ziedonis un Mīlestība” papildkoncerts