Uzņēmējs Ringolds Arnītis: Latvijā ir jāražo! 0

Autors: Uzņēmējs, Latvijas Agronomu biedrības valdes loceklis Ringolds Arnītis

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat 31
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 93
Lasīt citas ziņas

Nesen sazvanījos ar kolēģiem Ukrainā, lai apvaicātos, kāda viņiem situācija, tai skaitā lauksaimniecībā. Man atbildēja, ka rudenī viss jau bijis iesēts, bet tagad tas izbraukāts ar tankiem. Arī tur, kur ir Ukrainas galvenā maizes klēts un būtu jāsēj pavasarī, notiek karš.

Līdz šim Ukraina bija piektais lielākais kviešu eksportētājs, izaudzējot 60 miljonus tonnu, mēs Latvijā izaudzējam 3 miljonus. Tas ir milzīgs apjoms, kas tiek ražots gan pārtikai, gan lopbarībai( kukurūza, saulespuķes, rapsis, utt.) Šobrīd Ukraina ir paziņojusi, ka eksports tiks ierobežots un, ja arī viņi varēs, pie Melnās jūras ir sabombardēti elevatori un pārējā infrastruktūra, tāpēc iekraut labību kuģos nemaz nebūs iespējams.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tādējādi būs milzīgs caurums pasaules apgādē, kas ir Āfrikas valstis, Tuvie Austrumi, un, protams, Eiropa, kura izmanto ukraiņu kukurūzu, soju, rapsi lopbarībai, piem. 18% visas pasaules saulespuķu eļļas tiek saražota Ukrainā.

Latvijas kontekstā lauksaimniekiem būtiskāka ir degviela un arī minerālmēsli. Ar minerālmēsliem Baltkrievija kopā ar Krieviju mūs apgādāja 70 – 75% apmērā, un, ja gadā patērējam 900000 tonnu, tad, lai nodrošinātos ar komplekso mēslojumu un slāpekli, kas nepieciešams olbaltumvielu veidošanai, jāpārorientējas uz citiem tirgiem – Kanādu, Franciju vai Dienvidameriku, bet tās ir pavisam citas izmaksas.

Platību maksājumi mums ir praktiski mazākie Eiropā, ar izejvielu cenām mēs mēģinājām to balansēt, bet šobrīd tā vairs nav. Šo pavasari jau izdzīvosim, ziemāji iesēti, tos vairāk vai mazāk nomēslos, arī vasarājus sēsim, bet rekordražu nebūs.

Mūs bremzē Eiropas noteiktais zaļais kurss, kas ir ļoti laba politika ar atjaunojamo enerģiju, atkritumu mazināšanu, bet lauksaimniecībā paredz samazināt ražošanu. Tas nozīmē neapsēt zemes, neizmantot minerālmēslus, augu aizsardzības līdzekļus.

Šobrīd paredzēts neapsēt 5% no platībām, bet nākotnē paredzēts, ka 10% mūsu zemes nedrīkstēs apstrādāt. Ja tie, rupji rēķinot, ir 200000 ha, kuros katrā pie labvēlīgiem laika apstākļiem var izaudzēt 4-5 t, tad tas ir vesels miljons tonnu kopumā, milzīgs apjoms, ko vienkārši šībrīža paredzētais zaļais kurss mums liedz, tāpēc es domāju, ka zaļais kurss noteikti ir jāpārskata.

Eiropas Komisija pati ir aprēķinājusi, ka ražošanas apjomā būs kritums vairāk nekā 20% cūkgaļai, putnu gaļai, graudaugiem- līdz 15%, dārzeņiem tas būs vairāk nekā 5%, kā būtiskāko iemeslu samazinājumam minot vides aizsardzību. Kamēr labi dzīvojam, varam visu to darīt, bet Latvijā, kuras vienīgais resurss ir lauksaimniecības produktu ražošana, mēs tādu zaļo kursu nevaram atļauties – tas Briseles ierēdņiem jāskaidro Ministru prezidentam, vides ministram un zemkopības ministram.

Reklāma
Reklāma

Eiropas Savienība ir paņēmusi vidējo “zaļuma” rādītāju, bet mūsu zaļums un zaļā vide ir galvas tiesuaugstāka par Eiropas vidējo. Holandei, lai izdarītu kaut ko labu klimatam, pietiek iestādīt trīs kokus, bet, lai mēs proporcionāli to pašu izdarītu, mums jāiestāda tūkstošiem hektāru, ņemot vērā, ka mūsu meža platības ir vairāk nekā puse no teritorijas.

Tāpēc es uzskatu, ka šobrīd Eiropas lauksaimniecībai noteikti jāatsakās no visiem ierobežojumiem, ir jāļauj ražot, cik vien var, jo mums, iespējams, būs ar pārtiku jāpalīdz tai pašai Ukrainai.

Un otrs noteikums – valstij ir jāveido savas rezerves konservu, piena pulvera, olu pulvera, ilgstoši uzglabājamu graudu produktu veidā. Mēs arī esam aizņēmušies ļoti daudz naudas – 17 miljardus, kuri mums būs jāatdod, un pie šīs inflācijas, cenām un situācijas, kad bremzēsies liela daļa ražošanas, ir vajadzīgs produkts, ko mēs pārdosim.

Pārtikas un mežsaimniecības produkti ir tie, ko mēs varam pārdot. Zaļais kurss paredz pavisam aizliegt kūdras ieguvi, bet mēs jau to kūdru nekurinām, mēs pārdodam kā augstvērtīgu, lauksaimniecībā izmantojamu substanci. Tagad VARAM ministrs runā par gāzes katlu nomaiņu, bet, kā būs dzīvē nomainīt mazo gāzes katlu pret lielo granulu katlu, ierēdņus neinteresē.

Taču būtiskākais, ko lasu Briseles dokumentos un ko runā Briseles gaiteņos, – tur vides mērķi neiet kopā ar klimata mērķiem. Pirmā būs atomenerģija, otrā būs gāze, bet koksne kā tāda netiek uzskatīta par labu kurināmo. Tāpēc manā skatījumā ir pāragri stāstīt cilvēkiem, ka mēs nomainīsim visu uz granulu katliem, kamēr Brisele nav skaidri pateikusi, ka tas ir līdzvērtīgs kurināmais atomenerģijai. Manas bažas ir tādas, ka lai gan koksne ir atjaunojamais resurss, tai tiks uzliks CO2 nodoklis un ierobežota mežizstrāde. Tad no kā mēs to šķeldu un granulas vispār ražosim?

Es ļoti ceru, ka mūsu valdība seko tam līdzi un ka Ukrainas karš tomēr parādīs arī Eiropas Komisijai, ka vides aizsardzība nevar būt pāri cilvēka pamatvajadzībām, kas ir pārtika un siltums. Pirmās ierobežojošās regulas, kuras bija paredzēts publicēt 23.martā ir atliktas uz dažiem mēnešiem.

Tomēr klausoties atsevišķu Briseles komisāru teiktajā, ka Eiropā ir vides un klimata krīze, māc nopietnas bažas, cik tālu no realitātes šie komisāri atrodas. Tāpēc, palīdzot Ukrainas bēgļiem un Ukrainai, turēsim acis un ausis vaļā par to, kas notiek Briseles gaiteņos, lai varētu šeit ražot un nekļūtu par Eiropas Savienības nomali, par rezervātu vai buferjoslu ar Krieviju. To es noteikti negribētu piedzīvot.