Daļa sabiedrības ir spiesta daļu savu pārtikas produktu pirkt sociālajos labdarības veikalos.
Daļa sabiedrības ir spiesta daļu savu pārtikas produktu pirkt sociālajos labdarības veikalos.
Foto: Shutterstock

Vācijā piena labā slava ir sa­šķobījusies: patēriņš nokrities līdz zemākajai jebkad reģistrētajai atzīmei 7

Laine Aizupe, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Trauma bija pārāk smaga, stacionēšana – novēlota” – latviešu orgānu donore Alīna pēc nāves izglābusi piecus cilvēkus 11
“Tie mājieni tika doti!” Bijusī VID Iekšējās drošības pārvaldes darbiniece atklāj, kā tika iespaidota lēmumu pieņemšanā
VIDEO. Šoferis iemūžina sadursmi ar alni – šoferis dzīvnieku pamanīja pēdējā brīdī 21
Lasīt citas ziņas

Glāzei piena kādreiz bija laba slava – stiprina kaulus, labi garšo, turklāt piens ir dabisks un veselīgs. Taču Vācijā piena labā slava, šķiet, ir sa­šķobījusies: piena patēriņš uz iedzīvotāju ir nokrities līdz zemākajai jebkad reģistrētajai atzīmei.

1995. gadā katrs iedzīvotājs patērēja 62,4 litrus piena, 2012. gadā – 52 litrus, bet 2021. gadā vēl mazāk – 47,8 litrus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aktuālie pārdošanas dati iezīmē arī turpmāku lejupslīdi. Tas gan nenozīmē, ka vācieši tagad kafiju bauda melnu un brokastu pārslas ēd sausas. Arvien vairāk cilvēku izvēlas augu valsts aizstājproduktus no auzām, sojas, mandelēm vai rīsiem.

Produkti, kas vēl pirms pāris gadiem iekrita vien pārliecinātu vegānu un alerģiju vai pārtikas produktu nepanesamību nomocītu cilvēku groziņos, Vācijā ir kļuvuši par normu. Īpaši gados jaunāki un izglītoti cilvēki norāda uz piena produktu negatīvo ietekmi uz vidi, uzskatot, ka liellopu izraisīto metāna gāzu dēļ govs piens nodara 26 reizes lielāku kaitējumu videi nekā sojas piens.

Vācijā 62% lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu izraisa tieši lopu audzēšana. 77% lauksaimniecības izraisīto metāna gāzu ir saistāmi tieši ar liellopu gremošanas sistēmas darbību (atraugām un purkšķiem), un metāns atmosfērā siltumu aiztur 23 reizes efektīvāk nekā CO2.

Dārgās dilemmas

Taču sirdsmieru nevar nopirkt lēti. Tādēļ, kamēr viena Vācijas sabiedrības daļa lielveikalā savu izvēli aizvien biežāk balsta uz vides draudzīguma vai ētikas jautājumiem, citi ir spiesti skaitīt katru centu. Piena augu izcelsmes alternatīvas, piemēram, patērētājiem izmaksā 60–200% vairāk par konvenciālo pienu. Ukrainas kara un pandēmijas seku izraisītās inflācijas dēļ aug ne tikai energoresursu, bet arī pārtikas produktu cenas.

Apdrošinātāji “Allianz” aktuālā pētījumā prognozē, ka Vācijā pārtikas produktu cenas kāps vidēji par 10%. Šāds straujš cenu pieaugums radīs nopietnas problēmas miljoniem Vācijas iedzīvotāju. Tikmēr ekonomisko datu analītiķi “Schufa” reprezentatīvā aptaujā noskaidrojuši, ka 38% Vācijas iedzīvotāju cenu kāpuma dēļ ir noraizējušies par savām iespējām segt ikdienas izdevumus. Īpaši smaga šī situācija ir sociālās palīdzības saņēmējiem.

Kreisās partijas Bundestāga pārstāve Džessika Tatti norāda, ka ar pašreizējo inflāciju, kas maijā sasniedza 7,9%, sociālās palīdzības saņēmējiem “tīri matemātiski pietrūkst pārtikas sešām dienām mēnesī”.

Pēc valdības aprēķiniem, sociālās palīdzības saņēmējiem pārtikai, dzērieniem un tabakas izstrādājumiem mēnesī ir paredzēti 155,82 eiro jeb aptuveni pieci eiro dienā. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā 33 no šiem eiro noēd inflācija.

Prognozē depresijas pieaugumu

Sociālās medicīnas un psihiatrijas profesors Gerhards Traberts norāda, ka ikdienas produktu drastiskā sadārdzināšanās radīs “baiļu traucējumu, panikas lēkmju, izdegšanas sindroma un depresijas pieaugumu gan pieaugušo, gan bērnu vidū”. Pastāvīgas bažas par eksistenci rada ievērojamu stresa situāciju.

“Būt nabadzīgam bagātā valstī ir ļoti traumējoši,” norāda profesors. Viena sabiedrības daļa lauza galvu par to, vai mandeļu piens ir tiešām ētiskāka alternatīva govs pienam, jo vides bilance šajā gadījumā nav tik viennozīmīga kā sojas pienam.

Cita sabiedrības daļa tikmēr ir spiesta daļu savu pārtikas produktu pirkt sociālajos labdarības veikalos, tā saucamajos “Tafel”, kur lielveikali ziedo preces ar pilnībā vai gandrīz izbeigušos derīguma termiņu.

Šajos veikalos strādā brīvprātīgie, un tie ir atkarīgi no ziedojumiem. Berlīnes “Tafel” organizāciju priekšsēdētāja Sabīne Vērta brīdina, ka daudzi “Tafel” ir spiesti ierobežot tirdzniecības dienas vai pat sūtīt cilvēkus prom, jo netiek galā ar augošo pieprasījumu.

“To cilvēku skaits, kas nāk pie mums iepirkties, dažviet ir pat dubultojies.” Vienlaikus inflācija neiet garām arī sociālajiem veikaliem, tādēļ arī “Tafel” ir spiesti paaugstināt cenas. Problēmas rada arī tas, ka ne visi lielveikalos pārpalikušie produkti nonāk līdz “Tafel”.

Berlīnes Bernaueras sociālā veikala vadītājs Norberts Vaihs aicina valdību rīkoties un sekot Francijas piemēram. Tur lielveikali ir spiesti visu pārpalikušo produkciju ziedot labdarības organizācijām.

Jūlijā valdība ir paredzējusi vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā sociālās palīdzības saņēmējiem. Nabadzības skartās ģimenēs turpmāk saņems ikmēneša 20 eiro piemaksu par katru bērnu un jaunieti. Šie pabalsti ir paredzēti inflācijas radītā sloga mazināšanai maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Kritiķi norāda, ka tas ir jauks žests, bet īstām pārmaiņām ir nepieciešamas strukturālas izmaiņas un vispārēja pabalstu paaugstināšana.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Trauma bija pārāk smaga, stacionēšana – novēlota” – latviešu orgānu donore Alīna pēc nāves izglābusi piecus cilvēkus
“Tie mājieni tika doti!” Bijusī VID Iekšējās drošības pārvaldes darbiniece atklāj, kā tika iespaidota lēmumu pieņemšanā
VIDEO. Šoferis iemūžina sadursmi ar alni – šoferis dzīvnieku pamanīja pēdējā brīdī
Valsts prezidentu vēlēs maija beigās – kādi uzvārdi izskan kuluāros?
FOTO. Dārta Daneviča dēla dzimšanas dienā veltī sirsnīgus vārdus Kaupo tētim Artusam Kaimiņam
Lasīt citas ziņas
Iepriekš skolu tīkla kārtošanā spiediens bija uz vidusskolu samazināšanu, tagad sāk ķerties arī pie pamatskolām un pat sākumskolām
Zivtiņš: Manā laikā bija 1200 ceļu policistu, šobrīd – 380
Otrdiena būs mākoņaina, vietām līs
Krievijas un Ķīnas prezidenti tiekas Maskavā – pieaug Krievijas ­atkarība no Ķīnas
Kazāks: Šobrīd cenu kāpums ir straujāks, nekā to varētu pamatot ar kara Ukrainā ietekmi
08:45
Saeimas deputātam Aināram Šleseram uz rokas Šveices pulkstenis jaunas automašīnas vērtībā
08:43
izvārīt griķus tā, lai tie būtu irdeni
08:29
Saeimas deputātam Aināram Šleseram uz rokas Šveices pulkstenis jaunas automašīnas vērtībā
Kazāks: Šobrīd cenu kāpums ir straujāks, nekā to varētu pamatot ar kara Ukrainā ietekmi
VIDEO. Personāls ar caurām zeķēm, saķēpāta ēdienkarte – Rīgā piedāvā vakariņas cilvēkiem ar stipru nervu sistēmu
Grib mazināt alkoholisko dzērienu pieejamību – izstrādātas vairākas izmaiņas
Kā izvārīt griķus tā, lai tie būtu irdeni
Ķirsis: Rīgas ielu atjaunošanā katru gadu būtu jāiegulda 45 miljoni eiro
Arvien biežāk ir pamats vērtēt iedzīvotāju vārda brīvības ierobežojumu pārkāpumus
Live
TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Krimas ziemeļos iznīcinātas raķetes “Kalibr”, kuras okupanti pārvadāja pa dzelzceļu
“Tie mājieni tika doti!” Bijusī VID Iekšējās drošības pārvaldes darbiniece atklāj, kā tika iespaidota lēmumu pieņemšanā
Latvijā atgriežas gājputni – par tiem nepriecājas tikai lauksaimnieki
“Trauma bija pārāk smaga, stacionēšana – novēlota” – latviešu orgānu donore Alīna pēc nāves izglābusi piecus cilvēkus
Valsts prezidentu vēlēs maija beigās – kādi uzvārdi izskan kuluāros?
FOTO. Daumants Kalniņš un iemīļotie Valmieras teātra aktieri uz Dzintaru koncertzāles skatuves
Krievijā ierosināta krimināllieta pret Starptautisko krimināltiesu, kas izdeva Putina aizturēšanas orderi
Koalīcija vienojas atcelt IIN avansa maksājumu pašnodarbinātajiem
VIDEO. Demija Mūra publicējusi aizkustinošu mirkli no bijušā vīra, aktiera Brūsa Vilisa dzimšanas dienas svinībām
Vairākās vietās Latvijā pārspēti gaisa temperatūras rekordi. Kur bija vissiltāk?
TV personības Roberto Meloni dzīvē noticis ļoti bēdīgs notikums
Izskanējušas ziņas par it kā “Vagner” šūniņu Baltijā. VDD komentē, vai grupējums rada apdraudējumu Latvijai
LU plāno būtiski samazināt fakultāšu skaitu
Ukraiņiem ļoti vajadzīga arī dzija. “Neviens, arī maziņš darbiņš, nav velts!”
Publicēts pasaules laimīgāko valstu saraksts. Kurā vietā ierindojas Latvija, bet kurā valstī mīt vislaimīgākie cilvēki?
“Ar aifoniem ir cauri. Vai nu izmest, vai atdot bērniem.” Kremļa darbiniekiem aizliedz lietot “iPhone” tālruņus
Latvijas veikalos joprojām agresorvalsts pārtika