Foto: Pixabay.com

Vai dabā var plūkt visu? Kas jāzina par aizsargājamiem augiem? 2

Lai gan šī gada ziema, iespējams, bijusi viena no aukstākajām un sniegotākajām pēdējo gadu laikā, dabā jau pamazām jūtamas arī pirmās pavasara vēsmas. Tas nozīmē, ka, iespējams, visai drīz dažādās dabas teritorijas būs atrodami arī šim gadalaikam raksturīgie augi. Tiesa, pirms kādu no tiem noplūkt, jāatceras, ka Latvijā ir virkne augu, kas iekļauti aizsargājamo augu sarakstā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

“Aizsargājamos augus vislabāk mums palīdz izprast sugu un biotopu aizsardzības likums, kur aprakstītas šīs te sugas, ko mēs iekļaujam īpaši aizsargājamo augu sarakstā,” RīgaTV 24 raidījumā “Būtu zinājis” skaidro bioloģe un vaskulāro augu eksperte Maija Medne.

“Tās ir retas sugas, tādas, kuras mums Latvijā ir vienkārši ļoti maz kur sastopamas. Tās ir arī tādas augu sugas, kurām pastāv nopietni apdraudējumi. Līdz ar to šīs sugas ir kļuvušas retas. Starp aizsargājamiem augiem bieži vien ir arī endēmaugi jeb tādi augi, kuri dabiski ir sastopami ļoti šaurā, nelielā teritorijā. Arī šādi daži piemēri mums ir Latvijas teritorijā,” norāda eksperte.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daļa aizsargājamo augu sarakstā iekļauto sugu pārstāvju atrodami arī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. “Ja mēs skatāmies Latvijas kontekstā, tie ir ap 50 no dažādiem biotopiem sastopami augi,” raidījumā informē LU Botāniskā dārza pētniece Ieva Akmane. Viņa arī norāda, ka LU Botāniskajā dārzā speciālisti rūpējas arī par pasaulē aizsargājamiem augiem. “Tie ir no pasaules sarkanā saraksta.”

Pētniece arī uzsver, ka 50 LU Botāniskajā dārzā atrodamas aizsargājamo augu sarakstā iekļautās sugas nav pašas retākās, tās atrodamas arī savvaļā. “Retākajām sugām vajadzīgi īpaši specifiski biotopi, kurus botāniskajā dārzā šobrīd nevar nodrošināt.

Speciāliste arī atgādina, ka ejot dabā, būtu labi neaiztikt to, ko nepazīstam. “Var gadīties, ka tas skaistais vai neparastais, kas ir ieraudzīts, ir tieši retais. Piemēram, plūcot vai rokot, tas, kas liekas vienkārši skaists, var būt bieži vien aizsargājams.”

Visu raidījuma “Būtu zinājis” jaunāko epizodi skaties šeit.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.