Stārtapi, flipflopi, pārvedu students: par kādiem vārdiem prāto Terminoloģijas komisija? 8
“Kāpēc latviešu valodā tik bieži lieto angļu vārdus? Vai trūkst latvisku terminu?” – “LA” redakcijai ir vaicājuši vairāki lasītāji. Tāpēc šos jautājumus uzdevu Valsts valodas centra direktoram, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājam Mārim Baltiņam.
M. Baltiņš: Termini top un tiek arī piedāvāti, taču cita lieta, vai cilvēki vēlas tos pieņemt. Tā, piemēram, bija Terminoloģijas komisijas priekšlikums “start-up” (angļu val. – nesen nodibināts) vietā lietot “jaunuzņēmums”. Taču Ekonomikas ministrija spītīgi pastāvēja uz to, ka būs tikai “stārtapi”. Jo “jaunuzņēmums” neizsakot būtību. Taču “start-up” arī neizsaka būtību. Ir jāskaidro, ka tas nav jebkurš nesen nodibināts uzņēmums, bet gan tāds, kas tapis ar jaunu ideju, jaunu pieeju vai jaunām tehnoloģijām un kas var pretendēt uz finanšu atbalsta programmu. Bet snobisms jeb augstprātība daļai cilvēku liedz atteikties no sākumā lietotā žargonisma, kas jau ticis pārvērsts par likumdošanas aktos lietotu terminu. Naiva ir iedoma, ka angļu vārds pasaka visu, bet latviskais ekvivalents – ne. Taču terminologi neuzspiež, tikai ierosina.
Bet ir taču arī veiksmīgāki piemēri?
Tagad angļu valodā bieži tiek lietotas terminu vārdkopas, kurās viens no vārdiem ir “literacy” – “media literacy”, “financial literacy”, “numerical literacy” –, un pērn izdevās sakārtot atbilstīgu latvisko terminu sistēmu. “Literacy” tulko kā “rakstītprasme”. Jau 1981. gada Terminoloģijas protokolos atradu jēdzienu “rakstpratība”. Un tagad šo “pratību” attiecinām uz dažādām jomām. Ir runa par veselībpratību. Tas nozīmē – cilvēks saprot, kas paša un viņa ģimenes veselībai nāk par labu un kas kaitē, prot savā dzīvesveidā izvērtēt šīs ietekmes un mēģina savu un bērnu dzīvi vadīt atbilstīgi veselīgas dzīves normām.
Finanšu pratība jaunam cilvēkam nozīmē to, ka viņš spēj ar nopelnīto iztikt no algas līdz algai, bet pēc tam jau arī – ka prot prasmīgi ieguldīt fondos, uzkrāt trešajā pensiju līmenī utt.
Ar medijpratību saprotam to, ka cilvēks spēj kritiski izvērtēt, kura medija informācijai var vairāk uzticēties un kura – mazāk: ka drukātie mediji un arī portāli publicē informāciju ar lielāku atlasi, bet feisbukā kāds var palaist tālāk pat pilnīgas blēņas.
“Pratība” varbūt pašreiz ir modes termins un pēc kāda laika tiks lietots mazāk, bet tas labi parāda, ko vēlamies, lai cilvēki spēj apgūt.
