Viens knapinās, kamēr citam valsts maksā tūkstošus. Vai Latvijā būtu jānosaka pensijas apjoma griesti? 217
Kāda TV24 skatītāja jautā, vai Latvijā būtu jānosaka pensijas apjoma griesti? Tas saskan arī ar labklājības ministres Evikas Siliņas sociālajos tīklos pausto, ka kopā ar Latvijas Pensionāru federāciju meklēs veidus kā pensiju sistēmu padarīt sociāli taisnīgāku, ne tikai ilgtspējīgu.
“Jā, un tas ir ļoti nopietni izdiskutēts ne tikvien kopā ar ministriju, bet arī Darba devēju konfederāciju, ar arodbiedrībām,” raidījumā “Uz līnijas” atzina Latvijas Pensionāru federācijas prezidente Aija Barča.
Viņa skaidro, ka maksimums ir uzlikts iemaksai no sociālās apdrošināšanas. Parasti pamatā runā par pensiju 1. līmeni, bet ir arī pensiju otrais līmenis – pašreiz tie ir 6% apdrošināšanas iemaksām personām, kuras dzimušas pēc 1972. gada, un ir arī pensiju trešais līmenis.
“Tā kā pensiju lietas nav tik vienkāršas,” sacīja Barča, solot, ka federācija pastāvēs uz savām prasībām, nepārtraukti par tām atgādinot ministrijām.
Jautāta, vai, viņasprāt, būtu jānosaka pensiju griesti, Barča saka, ka pensiju griestus nevar noteikt tādēļ, ka iemaksu apjomi un karjeras gaitas katram cilvēkam ir atšķirīgas.
“Tādēļ arī tai summai – iemaksām – ir uzlikti griesti, nevis pašām pensijām,” viņa uzsvēra.
Jau vēstīts, ka federācija bija tikusies ar labklājības ministri, un tikšanās laikā norādījusi uz vairākiem problēmjautājumiem. Starp tiem bijusi pensiju indeksācija divas reizes gadā, kā arī pensiju indeksāciju pēc darba stāža. Barča norādīja, ka federācijas rosinājums ir palielināt piemaksas par darba stāžu tām personām, kuras pensionējušās līdz 1996.gadam, taču tas gan atkarīgs no pamatbudžeta.
“Labklājības ministrija (LM) iepriekšējos četrus gadus norādīja, ka viena no prioritātēm ir piemaksas par darba stāžu personām, kuras pensionējušās no 2012.gada 1.janvāra. Ministre izteikusies, ka to atbalstītu, taču pakāpeniski. Šāds likumprojekts jau tika sagatavots 12.Saeimā, taču diemžēl nepaspējām toreiz to pieņemt pirmajā lasījumā,” sacīja Barča.
Vienlaikus federācija vērsa ministres uzmanību uz to, ka tomēr nepieciešams izpētīt, kādēļ cilvēki vispār saņem minimālās pensijas. Patlaban minimālā vecuma pensija ir 136 eiro, bet no 1.jūlija tā būs 157 eiro un papildus 2% no šīs summas par katru darba stāža gadu.
Barča atzina, ka tur varot būt dažādi iemesli – vai tas ir tāpēc, ka ir tikai neliels darba stāžs, jo patlaban pieprasītais darba stāžs ir 15 gadi un vairāk, vai tomēr tie ir cilvēki, kuri no visas darba algas maksājuši nodokļus. Pēc viņas paustā, Pensionāru federācija ir apņēmusies tam sekot līdzi, un cer, ka 2024.gada budžetā varētu būt vairāki uzlabojumi.
