Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Māris Zanders: Nu, nevajag vakcīnu propagandu un “slavenības”. Vajag zinātniekus un skaidrojumus, kas nav piegludināti 37

Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat 34
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 93
Lasīt citas ziņas

10. februārī pēc Valsts prezidenta un premjera nu jau tradicionālās iknedēļas tikšanās Krišjānis Kariņš pauda, ka “Covid-19 būs ilgāku laiku un tas nav 1–3 mēnešu jautājums”.

Diemžēl tā ir taisnība. Cik var noprast, tad būtiska sastāvdaļa valdības vadītāja skatījumā par “lēmumiem, kas ļaus ar pandēmiju dzīvot ilgāku laiku”, ir iedzīvotāju vakcinēšana.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt kontekstā ar Veselības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par prioritāri vakcinējamām iedzīvotāju grupām”, ko valdība skatīja 9. februārī, parādījās arī tēze, kas, citējot medijus, skan tā: svārstīgo iedzīvotāju motivēšanai neizslēdz iespēju pret Covid-19 ātrāk vakcinēt viedokļu līderus.

Šāda prakse nav nedz kaut kas jauns, nedz Latvijai raksturīgs, tomēr vēlos formulēt dažus ieteikumus, lai “viedokļu līderu” iesaistīšanai būtu jēga.

Pieļauju, ka atbildīgie ļaudis ir pietiekami saprātīgi, lai nojaustu, ka dažādās sabiedrības grupās viedokļu līderi ir dažādi.

Piemēram, man kāda sociālo tīklu “zvaigzne” nav autoritāte, savukārt citus nepārliecinātu, piemēram, bijušo valsts prezidentu vai akadēmisko aprindu spīdekļu kļūšana par “vakcīnu vēstnešiem”.

Savukārt izveidot tādu kombināciju, kas uzrunātu atšķirīgas grupas, nav nemaz tik vienkārši, jo plānotāji jebkurā gadījumā vismaz daļēji dzīvo savā “burbulī”. Rekomendēju aprunāties ar ļaudīm, kuri organizē socioloģiskās un t. s. fokusa grupu aptaujas.

Otrkārt, t. s. atpazīstamība vēl nenozīmē autoritāti vispār. Piemēram, var gadīties, ka kāds ārsts, skolotājs vai garīdznieks, kura vārds un uzvārds vispār neko neizteiks 90% sabiedrības, 10% ir lielāka autoritāte nekā ārsts, skolotājs vai garīdznieks – “mediju sejas”.

Treškārt, uzrunājot kandidātus, jāpatur prātā, ka dažkārt pārliecinošāks piemērs ir cilvēks, kas nav bijis dedzīgs kādas idejas atbalstītājs jau kopš, kā saka, skolas beigšanas brīža.

Piemēram, nevis gadiem ilgi pazīstams t. s. veselīgā dzīvesveida popularizētājs, bet indivīds, kuram atsacīšanās no ieradumiem dziļu sajūsmu nesagādā.

Vakcīnu tēma ir tik polarizējoša, ka labāk nevirzīt priekšplānā ļaudis, kuri, tēlaini izsakoties, pauda kvēlu gatavību vakcinēties, vēl pirms bija sākusies pandēmija.

Reklāma
Reklāma

Pieļauju, ka iepriekš ieskicētās rekomendācijas ir samērā banālas to pašsaprotamībā.

Ķēpīgāka tēma ir tā, ka vakcinēšanās gadījumā runa ir par cilvēka veselību, nevis, teiksim, kampaņu par atkritumu šķirošanu (kas, protams, arī ir laba lieta). Skepse, kas saistīta ar vakcinēšanos – par blaknēm, vakcīnas efektivitāti vai tikpat labi paļaušanās uz savu imūnsistēmu –, ir diezgan, ja tā var teikt, specifiska.

Savukārt tas nozīmē, ka uz specifiskiem jautājumiem (bailēm, bažām utt.) var atbildēt tikai eksperti. Piemēram, ir vairāki humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji, kurus es ļoti cienu, bet man nenāktu prātā no viņiem pieprasīt skaidrojumu, kas saistīts ar zināšanām bioloģijā.

Citiem vārdiem sakot, ja, izvēloties viedokļu līderus, piemēram, kampaņai par nepieciešamību piedalīties vēlēšanās, viedokļa līdera profesionālā kompetence nav tik svarīga, tad vakcinēšanās gadījums ir atšķirīgs, un būs kļūda, ja akcents tiks likts uz visādi citādi jaukiem cilvēkiem, bet kuri paši vadās no citu skaidrojuma, nevis pašu zināšanām.

Formulēšu citādi. Mums pietrūkst informācijas par to cilvēku motīviem, kas ir noraidoši vai skeptiski noskaņoti pret vakcinēšanos.

Pieļauju, ka starp viņiem ir grupas, kas vispār uzskata vakcīnas par vispasaules masonu sazvērestības daļu, un šādus cilvēkus neviens eksperts nepārliecinās.

Tomēr ir arī grupas, kuru piesardzības pamatā ir racionāli jautājumi, un uz tiem neder lakoniski atbildēt ar žilbinošu smaidu žanrā “Es jau vakcinējos! Nebaidies, viss būs labi!”.

Šā teksta virsrakstā (“Latvijas Avīze”: “Vai tu jau esi piereģistrējies vakcīnai?”), kā nojaušat, ir ironiski apspēlēta propagandas ierastā retorika. Nu, nevajag propagandu un “slavenības”. Vajag zinātniekus un skaidrojumus, kas nav piegludināti.

Domāju, nebija daudz to, kuriem 10. februārī bija laiks darba dienas vidū sekot paneļdiskusijai internetā “Zinātne pret Covid-19”.

“Sašķērējiet” fragmentos pastāvīgai piekļuvei Ludmilas Vīksnas, Kaspara Tāra, Jāņa Kloviņa u. c. stāstīto, un jau būs kaut kas jēdzīgs izdarīts.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.