“Latvijas valsts kapitālsabiedrībām jāattīsta savs potenciāls un jākļūst agresīvākām un veiksmīgākām starptautiskajā tirgū,” tā, forumu atklājot, izteicās ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
“Latvijas valsts kapitālsabiedrībām jāattīsta savs potenciāls un jākļūst agresīvākām un veiksmīgākām starptautiskajā tirgū,” tā, forumu atklājot, izteicās ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Kariņš: Latvijas uzņēmumiem jākļūst agresīvākiem tirgū 0

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
Ukraiņu partizānu darbība iedzinusi krievos bailes – atzīst Slaidiņš
VIDEO. Linda Mūrniece: “Beidzot man ir kārtīgs, stabils vīrietis, kurš nemēģina ievākties manā dzīvoklī vai aizņemties mašīnu…”
Lasīt citas ziņas

 

Latvijā notiek pagrieziens uz valstij daļēji vai pilnībā piederošo uzņēmumu daudz agresīvāku konkurenci ar privātajiem uzņēmējiem gan Latvijas, gan ārvalstu tirgū, kā arī inovāciju procesa aktivizēšana.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Pagājušajā nedēļā notika jau piektais Latvijas kapitālsabiedrību inovāciju forums. Šis nosaukums ir nedaudz maldinošs, jo forumi nav veltīti tikai inovāciju tēmai, bet gan valstij piederošo uzņēmumu uzvedībai tirgū vispār. Tā arī šoreiz – pasākuma galvenais mērķis bija diskutēt par to, kādi pasākumi ļautu valsts kapitālsabiedrībām (VKS) gan aktīvāk konkurēt Latvijas un ārvalstu tirgū, gan arī aktivizēt inovāciju procesu.

Problēmas būtība slēpjas virknē apgrūtinājumu, kas valsts uzņēmumiem objektīvi pastāv. Starp tiem ir gan fakts, ka neviens inovāciju process nevar būt simtprocentīgi veiksmīgs un neveiksmju gadījumā uzņēmumu vadība pašsaprotami vēlētos izvairīties no apsūdzībām par publisko līdzekļu izšķērdēšanu, gan arī apgrūtinājumos, kurus rada publisko iepirkumu procedūra un tās apstrīdēšanas iespējas – te labākais piemērs varētu būt VAS “Pasažieru vilciens” elektrovilcienu iepirkuma sāga, kas ar visām pārsūdzībām vilkās vairākus gadus.

Kaut ko līdzīgu privātuzņēmumu vidē iedomāties grūti. Tieši tādēļ minētajā forumā galvenais dialogs notika starp valsts uzņēmumiem un kontrolējošo institūciju pārstāvjiem – Valsts kontroles vadītāju Rolandu Irkli, Konkurences padomes vadītāju Juri Gaiķi un Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Arti Lapiņu.

Neskatoties uz apgrūtinājumiem, politiskais uzstādījums pēc valsts uzņēmumu agresīvākas uzvedības tirgū ir jūtams. “Latvijas valsts kapitālsabiedrībām jāattīsta savs potenciāls un jākļūst agresīvākām un veiksmīgākām starptautiskajā tirgū,” tā, forumu atklājot, izteicās ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

“Lai mazākuma akcijas no valsta kapitālsabiedrībām tiktu kotētas fondu biržā, lai kapitālsabiedrību pārvaldība iziet ārā no individuālo ministriju pārvaldības un aiziet centralizētā, profesionālā pārvaldībā un tiek 100% depolitizētas. Mums, politiķiem, nav nekādas darīšanas kapitālsabiedrības darbībā, jums ir jāattīstās un jākļūst vērtīgākiem, jums ir jānopelna nauda,” teica valdības vadītājs, piebilstot, ka pašreiz viņam vēl nav ne Saeimas, ne koalīcijas vairākuma atbalsta kapitālsabiedrību depolitizēšanai.

Viņš arī norādīja, ka turpinās par to runāt, un pauda cerību, ka nākamajā Saeimā varbūt “ledus izkustēsies” un varēs straujāk iet šajā virzienā. “Es kā valdības vadītājs gribu, lai mūsu kapitālsabiedrības iet uz aprēķinātu risku, un tad ir jautājums, kā mēs varam samērot prasības pret valdes locekļiem ar uzstādījumu, ka gribam, lai tie uzņemas izsvērtu risku,” teica Kariņš.

 

Ierobežojumi reāli pastāv

AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts: “Ja valsts uztur savus uzņēmumus, tad šādiem uzņēmumiem jādarbojas pēc tādiem pašiem noteikumiem un tādos pašos apstākļos kā citiem uzņēmumiem.”
Publicitātes foto

Kariņa teikto “Latvijas Biznesam” (LB) apstiprināja AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts. Viņš atzina, ka VKS tiešām izjūtot ierobežojumus un viņš zinot vismaz dažus gadījumus, kuros valsts uzņēmumu iespējas konkurēt esot tikušas būtiski ierobežotas vai aizkavētas. “Šobrīd mēs mēģinām pārdefinēt valsts uzņēmumu lomu, proti, mēs ejam prom no izpratnes par valsts uzņēmumiem kā tādiem, kas domāti tikai tirgus nepilnību labošanai vai arī var darboties tikai šauri definētās jomās. Šī norma ir aprakstīta Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā, un tā radusies 90. gados, kad acīmredzot tika liktas pārāk lielas cerības uz “tirgus neredzamo roku”, kas visu sakārtos un atrisinās. Šobrīd to arvien vairāk aizstāj izpratne, ka valsts uzņēmumi ir pilntiesīgi un pilnasinīgi komersanti un tie nav jādiskriminē. Ja valsts uztur savus uzņēmumus, tad šādiem uzņēmumiem jādarbojas pēc tādiem pašiem noteikumiem un tādos pašos apstākļos kā citiem uzņēmumiem. Ja nediskrimināciju izvirzām par pamatprincipu, tad no tā izriet arī virkne jautājumu konkurences, uzraudzības un publisko iepirkumu lietās.” Golsts gan uzsvēra, ka šobrīd runa ir nevis par attiecīgā likuma panta maiņu, bet gan tā citu, vienotu interpretāciju uzraugošo institūciju un sabiedrības vidū. “Valsts administrācijai būtu jāstrādā daudz saliedētāk lielo uzņēmumu komerciālo mērķu un konkurētspējas sasniegšanai gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Likuma izmaiņa ir ilgstošs process, kas prasa plašāku politisku diskusiju, taču vienotu izpratni varam veidot jau tagad.”

 

Padomju depolitizācijas problēma

Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks: “Šobrīd nepieciešami lieli kapitālieguldījumi straujai atjaunojamās enerģētikas attīstībai, tā ir viena no jomām, kurā attīstības paātrināšanai iespējama valsts un privāto resursu apvienošana.”
Publicitātes foto

Savukārt Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks “LB” uzsvēra izvirzīto mērķi palielināt valsts kapitālsabiedrību vērtību gan tieši – kā VKS kapitāla un finanšu rādītāju paaugstināšana, gan arī netieši – caur pienesumu ekonomikai pētniecības un inovāciju jomā. Šajā kontekstā Vilks atzina arī, ka valsts uzņēmumiem kā viens no kapitāla piesaistes veidiem tiek izskatīta daļas akciju kotēšana biržā.

Piemēram, teica Vilks, šobrīd nepieciešami lieli kapitālieguldījumi straujai atjaunojamās enerģētikas attīstībai, tā esot viena no jomām, kur attīstības paātrināšanai esot iespējama valsts un privāto resursu apvienošana. Otra būtiska VKS attīstības tendence esot centieni novērst interešu konfliktus, kuri rodas, ministriju ierēdņiem esot vienlaikus gan politikas veidotājiem, gan arī šo lēmumu izpildītājiem, atrodoties VKS padomēs. Arī Kariņa valdības laikā nav politiski atbalstīta virzība uz tālāku padomju depolitizēšanu. Visbeidzot, treškārt, tirgus uzraudzības institūcijām joprojām esot atšķirīgs viedoklis par to, kuros tirgos VKS drīkst ieiet, bet kuros ne, un tas ierobežojot VKS komerciālo brīvību.

SAISTĪTIE RAKSTI

Pašreiz valdot viedoklis, ka valsts uzņēmumu komerciālo brīvību vajadzētu maksimāli tuvināt privāto sabiedrību iespējām, jo pretējā gadījumā nevar prasīt ne labus finanšu rezultātus, nedz arī pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos no valsts uzņēmumiem.

Foruma laikā kā piemērs valsts uzņēmumu darbībai vairākas reizes tika piesaukts Zviedrijas valstij pilnībā piederošais enerģētikas uzņēmums “Vattenfall”, kas sekmīgi darbojas arī Dānijas, Somijas, Vācijas, Lielbritānijas un Nīderlandes tirgū.

Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
Ukraiņu partizānu darbība iedzinusi krievos bailes – atzīst Slaidiņš
VIDEO. Linda Mūrniece: “Beidzot man ir kārtīgs, stabils vīrietis, kurš nemēģina ievākties manā dzīvoklī vai aizņemties mašīnu…”
VIDEO. Sieviete slimnīcā slepus ienes rumu, lai dalītos pēdējā dzērienā ar savu mirstošo tēvu
Sākotnēji brīvprātīgi: 2023. gadā profesionālajai armijai varētu piepulcēties ap 1000 jauniesaukto
Lasīt citas ziņas
Nodrošināt Latvijas mediju nepārtrauktu darbību šobrīd ir valstiski svarīgi
NATO spēku uzņemšanai būvēs jaunu poligonu “Zalves” – Aizkraukles un Jēkabpils novados
Čirjevskis: “Food Union” sarāvis pēdējās saites ar Krievijas tirgu
Jautājam lasītājiem: Kāda ir autoceļu kvalitāte jūspusē? Vai esat pamanījuši ceļu remontus?
Pasteidzies par 20 eiro uzbraukt augšā: Eifeļa tornim gaidāma pārkrāsošana
22:46
Nodrošināt Latvijas mediju nepārtrauktu darbību šobrīd ir valstiski svarīgi
22:15
Atliek minēt, kāpēc sirmgalvim tāds naids pret ukraiņiem, ka gandrīz nonāk cietumā
21:35
Tie nav viegli darbiņi! Prinča Viljama un Keitas Midltones trim bērniem mājās ir savi pienākumi
Pussolītis ceļā uz uzticēšanos jeb pret ko protestē putnu draugi?
Dimanta: optimistiski pateicām, ka varam uzņemt 30 000 bēgļu. Neko mēs nevaram!
Pasteidzies par 20 eiro uzbraukt augšā: Eifeļa tornim gaidāma pārkrāsošana
Godinās pirmā prezidenta Čakstes veikumu ar piemiņas vietu uz AB dambja
Eirozonas inflācijai – sasniegti jauni antirekordi
Atliek minēt, kāpēc sirmgalvim tāds naids pret ukraiņiem, ka gandrīz nonāk cietumā
Krievu mediji: Laima Vaikule nekrietni izmanto savu valsti un nemaksā Latvijai nodokļus
VIDEO. Linda Mūrniece: “Beidzot man ir kārtīgs, stabils vīrietis, kurš nemēģina ievākties manā dzīvoklī vai aizņemties mašīnu…”
Dziedātājas Samantas Tīnas dzīvē noticis bēdīgs notikums
Sākotnēji brīvprātīgi: 2023. gadā profesionālajai armijai varētu piepulcēties ap 1000 jauniesaukto
“Baltijas valstīm vismazāk ir vajadzīgi kājinieki.” Rajevs atklāj, kas mums trūkst, bet ir primāri nepieciešams
Valdība pieļauj, ka pedagogus apmierinās ap 900 eiro mēnesī?
Īpašumu nepērkam vienam gadam: jāuzmanās no negodīgu mākleru slazdiem
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs