– Kāda lasītāja “LA” redakcijai pauda sašutumu, ka Jaunā Rīgas teātra izrādē “Latviešu stāsti” bijušas dzirdamas arī rupjības. Izrādē atveidots reāls cilvēks, un tā ir viņa valoda. Kā jūs vērtējat to, ka publiskajā telpā izskan nepieklājīgi vārdi? 21
– Diemžēl 21. gs. latviešu valodā skan gan krievu, gan angļu un arī latviešu lamuvārdi. Tie lasāmi grāmatās, dzirdami spēlfilmās un atsevišķās teātra izrādēs. Taču nevajadzētu izlikties par labākiem, nekā mēs patiesībā esam. Ir arī uzskats, ka latviešu valodā rupju vārdu nav un pats rupjākais esot “cūka”. Bet “cūka” nav rupjš vārds. Ja to attiecina uz cilvēku, tas pārstāv īpašu leksisku kategoriju – zoomorfismus. Ja nu patiešām kāds joprojām domā, ka latviešu valodā rupju vārdu nav, lai palasa nerātnās latvju dainas.
Taču vārdnīcās mūsdienu neliterāro leksiku neatradīsim un mācību grāmatās arī ne.
Atceros, kā deviņdesmitajos gados lielu diskusiju izraisīja jautājums, vai jaunākās latviešu dzejas izlasē skolēniem ievietot Guntara Godiņa dzejoli, kur ir rindas:
“bet, ja nu atnāk
latviešiem tie laiki,
vēl kamēr kaimiņkrogā alu sūc.
starp mums runājot, izsakoties maigi:
bez savas valodas
tu esi sūds.”.
Ja vārds pateikts vietā, ir šokējošs un tajā brīdī citi vārdi ir par maigiem, tā lietojums attaisnojas. Taču, ja vārds tiek nodeldēts un tas pats “sūds” ir katrā teikumā – vārds zaudē savu spēku. Tāpēc arī daudzi šo vārdu pat vairs neuzskata par rupju!
Valoda mainās, un, lai piedod man vecākā paaudze, tas, kas tika mācīts skolā pirms 30 vai 40 gadiem, šodien vairs nav kā akmenī iecirsts. Arī es vēl pirms desmit gadiem skaidroju, ka “viennozīmīgi” latviešu valodā nevajadzētu teikt, tas ir tiešs tulkojums no krievu valodas – “odnoznačno” un ir jāsaka – “tieši, skaidri, nepārprotami”. Taču Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā “viennozīmīgi” kā apstākļa vārds ir norādīts bez jebkādiem lietojuma ierobežojumiem, un man tas ir jāpieņem. 90. gados mācīja, ka nedrīkst teikt “atpazīt”, jo tas ir nācis no krievu “opoznatj”. Bet pienāk brīdis, kad 3. un 6. klases mācību grāmatās lasu uzdevuma jautājumu: “Vai tu atpazīsti tekstā svešvārdus?” Kādu laiku šim vārdam pretojos, pat veicu iekšējo aptauju, un kolēģi saka: tu nedrīksti kļūt tik iesīkstējusi savos uzskatos. Ja ir vārds “iepazīt”, drīkst būt arī “atpazīt”.
