Veicināt atklātu sarunu ar bērniem 0
“Vecāki ir pirmā līnija,” viņa skaidro. “Viņi vislabāk pazīst savus bērnus, tāpēc ikdienas sarunas par notikumiem — gan labajiem, gan sliktajiem — ir labs sākums.”
Vecāku un bērnu komunikācija palīdz bērniem izteikt emocijas un apstrādāt skolas dienu. “Kad pieaug stress un trauksme, bērni var būt atvērtāki ieteikumiem pašregulācijai, ja viņi jūt, ka jūs saprotat viņu situāciju,” viņa skaidro. “Daudzās sociālās situācijās bērni ne vienmēr zina, kā rīkoties, bet vecāki var palīdzēt. Tā ir pastāvīga saruna, kas palīdz bērnam pārvaldīt ikdienas stresa situācijas.”
Identificēt nepieciešamos resursus
Visbeidzot, Dr. Loo mudina ģimenes konsultēties ar pediatru, sadarboties ar skolām, meklēt palīdzību pie garīgās veselības speciālista un izmantot uzticamus tiešsaistes resursus.
“Ar pediatru sākt ir labi. Ir arī tiešsaistes resursi uzmanības novērtēšanai vai uzvedības terapijām, kas var būt noderīgi. Svarīgākais ir sekot līdzi, cik ilgi problēmas ar uzmanību saglabājas un kāds ir to funkcionālais efekts. Ja tās tiešām negatīvi ietekmē bērna darbību skolā, mājās vai attiecībās ar vienaudžiem, tad ir vērts veikt novērtējumu pie medicīnas vai garīgās veselības speciālista.”
Balstoties uz savu pieredzi kā mātei, Dr. Loo dalās personīgā perspektīvā: “Būt vecākam palīdz izprast citu vecāku situāciju, jo pats pieredzi, cik grūti ir sarežģītajos brīžos. Dažreiz ir viegli dot padomus, bet tos īstenot ir grūti,” saka Dr. Loo.
“Lietas ne vienmēr, pat lielākoties ne, notiek pēc plāna, tāpēc jāspēj pielāgoties — un tas ir normāli. Galvenais ir turpināt virzīties pareizajā virzienā, atbalstot bērna uzmanības un koncentrēšanās attīstību.”
Raksts sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
