Būtu tikai loģiski pavasarī ļaut strādāt kafejnīcām, kurām ir lielas āra platības, uzskata ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Būtu tikai loģiski pavasarī ļaut strādāt kafejnīcām, kurām ir lielas āra platības, uzskata ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Foto: Timurs Subhankulovs

Veikalus vērs pēc Lieldienām! Valdībā iecerēts skatīt ierosinājumu dot zaļo gaismu visu veidu tirdzniecībai jau no 6.aprīļa 39

Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Šodien valdībā iecerēts skatīt Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanu pēc ārkārtējās situācijas beigām, kas paredz dot zaļo gaismu visu veidu tirdzniecībai jau no 6. aprīļa.

Tāpat arī ministrijas ieskatā no šī datuma, ievērojot noteiktus ierobežojumus, vajadzētu ļaut darboties āra kafejnīcām, visu veidu skaistumkopšanai, kā arī vērt sporta zāles individuāliem treniņiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Drošas pakalpojumu sniegšanas koncepts Ekonomikas ministrijā izstrādāts kopā ar nozaru ekspertiem, ņemot vērā arī epidemiologu ieteikumus un kontrolējošo iestāžu viedokli.

“Kad 8. februārī darbu atsāka veikali, kas tirgo higiēnas un pārtikas preces, tika norādīts, ka kopumā būtu vēlams tirdzniecību atsākt soli pa solītim, tomēr šis nākamais solis ir kaut kur iestrēdzis,” uzskata ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“Tajā pašā laikā gan policija, gan citas kontrolējošās iestādes ziņo, ka tirgotāji un arī klienti pret noteiktajiem ierobežojumiem izturas atbildīgi, līdz ar to februārī ieviestais drošas pakalpojumu sniegšanas koncepts veikalos sevi ir attaisnojis.”

Ekonomikas ministrs uzskata, ka būtu svarīgi ieviest modeli, kurā droša pakalpojumu sniegšana būtu iespējama arī pandēmijas apstākļos.

“Skaidrs, ka ar vakcināciju mums nesokas tik spoži, kā mēs to vēlētos. Līdz ar to jāapzinās, ka kovids tuvākajā laikā nekur nepazudīs,” vērtē Jānis Vitenbergs.

“Piemēram, tirdzniecība ir viena no tām nozarēm, kurai nav iespējas pilnvērtīgi strādāt jau vairāk nekā četrus mēnešus, un negribētos, lai pēc kovida Latvijā būtu palikušas vien pāris lielveikalu ķēdes, kamēr mazie tirgotāji tiktu pilnībā iznīcināti.

Jau tagad var redzēt, ka strauji pieaug summas, kuras grūtībās nonākušie uzņēmumi pieprasa atbalstam. Janvārī vien apgrozāmo līdzekļu grantiem uzņēmēji pieprasījuši ap 100 miljoniem eiro, no kuriem aptuveni 40 miljonus vēlējās saņemt tirdzniecības nozare,” viņš paskaidro.

Reklāma
Reklāma

Pavasarī – citas vajadzības

Ekonomikas ministrijā uzskata, ka 6. aprīlī vajadzētu ļaut vērt durvis visu veidu tirdzniecības uzņēmumiem neatkarīgi no telpu lieluma un darbības veida.

Prasības, kādas varētu tikt izvirzītas tirgotājiem, visdrīzākais, varētu noteikt tādas pašas, kādas ir veikaliem, kuriem jau ļauts strādāt.

“Līdz ar pavasara iestāšanos aktuāli ir kļuvuši dārza darbi, un, ja lauku pensionārs atbrauc uz pilsētas veikalu pēc plēves, bet pie kases uzzina, ka tomēr nevarēs to nopirkt, viņam tāpat nerodas skaidrība, kā būtu iespējams pie tās tikt – paliek vienīgi netaisnības sajūta,” situāciju modelē Jānis Vitenbergs.

Viņš arī norāda, ka ir saņemtas ziņas no lielajiem tirdzniecības centriem, un tie jau tagad ir aprīkoti ar viedajām ierīcēm apmeklētāju uzskaitei: “Lielā veikalā apmeklētāju plūsmu nav iespējams kontrolēt, izsniedzot pirkuma groziņus, taču tagad pircēju uzskaiti varēs nodrošināt atbilstošas tehnoloģijas.”

Savukārt ēdināšanas nozarei Ekonomikas ministrijas ieskatā pēc Lieldienām vajadzētu ļaut atvērt āra terases un brīvdabas kafejnīcas.

“Protams, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas epidemioloģiskās drošības prasības, piemēram, divu metru distance starp galdiņiem,” skaidro ekonomikas ministrs.

“Turklāt līdz ar pavasari palielinās cilvēku mobilitāte, un būtu tikai loģiski ļaut strādāt lauku kafejnīcām, kurām parasti ir lielas āra platības.”

Drošas pakalpojumu sniegšanas nākamajā posmā, ja epidemioloģiskā situācija būs stabila, Ekonomikas ministrija saredz iespēju atļaut darboties arī baseiniem, pirtīm, organizēt iekštelpu aktivitātes ar limitētu cilvēku skaitu, kā arī atjaunot ienākošā tūrisma darbību.