Foto-LETA

M. Antonevičs: – Vai šobrīd svarīgākais drošības uzdevums ir ātri apbruņoties?
 12


– Es teiktu, ka mums jāatdod parāds aizsardzībai!

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos
Krievu murgs Turcijā: turki Krievijas pilsoņus izsēdina no lidmašīnām un neļauj lidot uz citām valstīm
TV24
Ojārs Rubenis: “Tikai debilu cilvēku apziņā var būt tāda sajūta, ka mēs varam braukt pa tādiem ceļiem un tādām Rīgas ielām…”
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Tad pasakiet uzreiz summu, cik liels ir šis parāds?


– Es par parādu runāju vairāk simboliskā nozīmē – mēs neesam attīstījuši savus bruņotos spēkus.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Vai ir saraksts par primārajām lietām, kas mūsu armijai vajadzīgas?


– Armijai ir nodrošināts minimums – apģērbs un strēlnieku ieroči, taču pietrūkst daudzu citu svarīgu lietu. Pirmkārt, iekārtas robežas novērošanai. Mēs šobrīd varam konstatēt augstu lidojošas lidmašīnas, taču nevaram fiksēt zemu lidojošas lidmašīnas un helikopterus. Tātad ir vajadzīgas iekārtas, kas to fiksētu. Tas maksātu apmēram 15 miljonus eiro. Nākamais – militārais transports, ar kuru karavīri varētu pārvietoties. Es nerunāju par tankiem, kas mūsu zemei nav piemēroti, bet, piemēram, vieglās bruņumašīnas un tamlīdzīgi.

M. Antonevičs: – Ko dod helikoptera fiksēšana? Tad jau uzreiz vajag arī ieročus, ar kuriem tos notriekt. 


– Jā, bet vispirms tas ir jāredz. Nākamais būtu “Stinger” vai citas līdzīga tipa raķetes, kuras būtu pieejamas armijai un zemessardzei, un ar kurām varētu helikopterus notriekt.

V. Krustiņš: – Daži speciālisti apgalvo, ka “vecās” kara metodes mūsdienās vairs neder. Viss mainījies – robežas vairs nav jāaizsargā, teritorija nav jāaizstāv, jo, ja būs uzbrukums, tad Rīgā tikšot izsēdināts desants, kas ieņems svarīgākās iestādes, un viss pāris stundās būs beidzies. Ko šajā situācijā darīs, piemēram, zemessardze?


– Nē, protams, ka teritorija ir jāaizsargā un arī zemessardzes loma ir būtiska. Zemessardzes attīstība ir viena no manām prioritātēm ministra amatā, un tas nenozīmē tikai apģērbt un apbruņot noteiktu skaitu cilvēku, bet arī izvirzīt zemessardzei uzdevumus, piemēram, lai tur būtu mīnmetēju rota, izlūku rota un tā tālāk. Šobrīd pie tā strādājam un ieguldām līdzekļus.

– Cik zemessardzes pulku mums ir?


– Mums ir apmēram astoņi tūkstoši zemessargu, aktīvā daļa gan ir nedaudz vairāk nekā puse, taču šis skaitlis pieaug. Šobrīd mēs strādājam pie tā, lai izveidotu 18 paaugstinātas gatavības zemessargu rotas, kas būtu pilnībā ekipētas un gatavas pēc pirmās pavēles doties pildīt tos uzdevumus, kas viņiem jāpilda.

Reklāma
Reklāma

– Viņiem būs arī ieroči mājās?


– Pašreiz likums neparedz ieroču turēšanu mājās.

– Pēc ministra priekšlikuma likumu var izmainīt.


– Jā, bet tas šobrīd nav svarīgākais. Protams, tādu iespēju mēs neizslēdzam, un, ja būs tāda nepieciešamība, mēs atradīsim risinājumu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.