Uzmanības centrā kriptovalūtas. Vai Latvijai izdevīga kriptovalūtu plašāka izmantošana?
0
Sākot ar šo gadu, Latvijā iespējams saņemt licenci kriptovalūtas maksājumu un pakalpojumu sniegšanai. Tas nozīmē, ka aizvien biežāk kā maksāšanas līdzeklis tiks izmantota kriptovalūta. Vai Latvijai izdevīga kriptovalūtu plašāka izmantošana? Vai tas nepalielina neskaidras izcelsmes līdzekļu apriti? Vai kriptovalūtas nākotnē aizvietos eiro? Tie ir jautājumi uz kuriem atbildes cenāmies gūt TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”.
Un lai gan šķiet, ka stāsts ir vien par bitkoiniem utml., ko vairums nepērk, jo nevar atļauties vai baidās, patiesībā kriptoaktīvu “spēles laukums” ir daudz plašāks – ir arī dažādu datorspēļu “naudiņas”, pakalpojumu sniedzēju veidotas lojalitātes punktu sistēmas (piemēram, airBaltic Planies).
Latvijas Blokķēdes Attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš stāsta: Mēs zinām, ka jaunā paaudze, kam tagad ir 16, 17, 18 vai vairāk gadu, spēlē dažādas spēles un pērk dažādas papildiespējas, ko piedāvā spēles. Norēķiniem izmanto spēles izdotus tokenus – digitālos aktīvus. Ja izej kādu spēles līmeni, saņem šos aktīvus, kurus spēlē var iemainīt pret dažādām papildu iespējām, pārdot kādam citam vai tml. Sanāk, ka šī jaunā paaudze faktiski uzaug ar šiem kriptoaktīviem, jo tos ir vieglāk pielietot, tos neskar banku brīvdienas vai darbalaiki.
Arī šo “spēļu naudiņu” apgrozījums, pārrēķinot eiro, tiek aplikts ar nodokli, kuru mūsu valsts var iekasēt, ja spēļu rīkotājs ir saņēmis licenci Latvijā.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda: “Latvijā šobrīd ir izveidots labākais regulējums Eiropā kriptoaktīvu licenšu saņemšanai. Šobrīd visiem globālajiem uzņēmumiem, lai tie drīkstētu darboties Eiropas savienībā, ir jāsaņem specifiska licence kādā no ES valstīm. Ja mēs panāktu, ka kāds no globālajiem uzņēmumiem sāktu savu biznesu Latvijā, valsts budžetā ienāktu 10 miljoni eiro mēnesī. Papildu tam vēl tiktu veidotas jaunas darba vietas, būtu nepieciešami pakalpojumi, ko var sniegt vietējie uzņēmumi. Daži no šādiem uzņēmumiem jau atraduši mājvietas Lietuvā un tie ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem Lietuvā.”
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). “Mums arī Latvijā ir uzņēmumi, kuros strādā pa 50 cilvēkiem, viņi veido spēles, tirgo tās globāli. Es pat sākotnēji biju pārsteigts kāpēc šie spēļu izstrādātāji ir tik ļoti ieinteresēti par kriptoaktīviem, bet arī viņi ir ieinteresēti, lai Latvijā ienāktu lielie starptautiskie uzņēmumi ar kuriem varētu veidot ciešāku sakabi, attīstīt savus produktus vēl straujāk.”
Vai tas ir droši? Latvijas Bankas Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Marine Krasovska: “Mēs ļoti sekojam līdzi, kas notiek. Latvijas bankai iegādājāmies speciālus rīkus, lai pārraudzītu, kādas ir veiktas trasakcijas tieši blokķēdē, jo ar ierastajiem tehnoloģiskajiem rīkiem norisēm blokķēdē nevar izsekot. Mums arī veiktas ļoti daudzas apmēcības šajā jomā. Ir pieaicināti jauni eksperti. Mums ir ļoti laba sadarbība ar ASV uzraugiem un ar ES valstu uzraugiem. Notiek informācijas apmaiņa, lai varētu izsekot maksājumiem un saprast biznesa modeļus un tehnoloģijas, lai laikus pamanītu riskus.”
Lai uzzinātu vairāk par šo tēmu, skatieties TV24 raidījumu Uzmanības centrā ekonomika.
Visu raidījumu iespējams noskatīties kanālā TV24 vai šeit:
