Vērtīgi padomi hostu kopšanā, lai dobe priecētu 0
“Plaša hostu kolekcija skaisti izskatās, stādīta kompaktā grupā. Visām hostām ir kopīga prasība – tās vislabāk jūtas pusēnā,” iesaka stādaudzētāja MAIJA BAIŽA. Ideālus apstākļus hostām rada dzīve zem kāda liela koka.
Savu hostu kolekciju Maija Baiža izvietojusi zem pagalma ābeles. Atrisinātas divas problēmas – zem koka skaistu mauriņu iekopt grūti, turklāt hostām vajadzīga noēnota vieta. Kopšana minimāla. Lai kompensētu koka sakņu konkurences nodarīto, hostām vasaras sākumā dod papildmēslojumu un uzkaisa kompostu vai treknu dārza augsni (kamēr vēl asni tikai spraucas no zemes). Vislabāk, ja hostu dobe robežojas ar celiņa segumu, jo tad arī gliemežiem grūtāk piekļūt saviem gardumiem. Šo kaitēkļu profilaksei zem lapām tiek pabērti speciāli pretgliemju preparāti.
1. Hostām piemērotākā vieta ir paēna. Sevišķi jutīgas pret saules stariem ir hostas ar gaišākām malām. Ja augsne ir smaga, dažas šķirnes izturēs piesaulē, taču labāk tomēr tās stādīt citur. Rīta sauli augi piecietīs, bet vakara saule ir sevišķi nevēlama.
2. Ir vērts papildināt hostu kolekciju ar jaunām sķirnēm, jo tām ir daudz labu īpašību, piemēram, ir šķirnes, kuras sezonas laikā kļūst arvien krāšņākas. Turpretī vairumam veco šķirņu vasaras gaitā toņi balē, un augi paliek neizteiksmīgāki.
3. Dažas šķirnes negaršo gliemežiem, jo tām ir biezākas, ādainākas lapas.
4. Par hostu lapu lielumu un krāsu nevar spriest stādiņa stadijā. Piemēram, milzu lapu hosta podiņā var izskatīties kā mazs nīkulītis. Turklāt dobē hosta savu augumu un krāsu parāda tikai trešajā gadā, kad labi ieaugusies.
5. Hostas vēlams stādīt apmēram metru citu no citas, jo tās veido spēcīgu ceru.
6. Agri pavasarī, ar pēdējo sniegu, hostām dod slāpekli (amonija nitrātu). Kad tās jau no zemes pabāž deguntiņus, uzkaisa kompleksos minerālmēslus. Hostas ir mazprasīgas, tās nevajag pārbarot.
7. Hostas var nepārstādīt 10–15 gadus.
8. Kad cers šķiet pārāk sakuplojis, sāk traucēt citiem augiem, to ar lāpstu no malas apcērt. Izrakto sakņu kamolu iestāda citur, bet bedrē pilda auglīgu zemi.
9. Lai hostas augtu ilgi un būtu skaistas, stādīšanai paredzētajā vietā norok augsnes virskārtu. Bedres apakšā liek daļēji sadalījušos kompostu, kūtsmēslus un citus labumus. Hostu bedres dibenā var iebērt arī vistu aploka saturu. Stādot hostas, jāuzmanās, lai saknes nesaskaras ar vistu mēslu slāni.
10. Lai mazinātu gliemju invāziju, katru rudeni dobei kārtīgi nogrābj vecās lapas, kur mīkstmieši cer ziemot. Augus mulčē ar kompostu vai melnzemi. Labi izskatās, ja starp hostām stāda pavasara sīpolpuķes, piemēram, krokusus, sniegpulkstenītes, jo lapas no zemes nāk ārā pavēlu un dobe ilgi izskatās plika. Vēlāka laika košumam starp hostām var iestādīt dekoratīvos sīpolus, lilijas. Sīpolpuķes vislabāk jutīsies, kamēr hostu stādījumi vēl jauni.
11. Tas, vai hostām griezt ziedus vai ne, ir gaumes jautājums. No praktiskās puses izdevīgāk tos nogriezt, jo citādi tie krīt uz lapām, tās pūdē un rezultātā neglīti izskatās.
12. Hostu dobe pagalmā ir izdevīga, jo ziemā tai var mest virsū sniegu.
Hostu kolekciju vēlams stādīt zem ābeles, kurai augļi nav vērtīgi. Rudenī, kad kritīs āboli, tie pazudīs zem hostu lapām. Visu varēs nogrābt vēlā rudenī kopā ar hostu lapām.
