Ekonomika
Darbs un nauda

VID atklāj, cik miljoni izmaksāti dīkstāves pabalstos0

Foto: Freepik

Dīkstāves pabalstos Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksājis 53,6 miljonus eiro kopumā 55 179 darbiniekiem, tostarp 2388 pašnodarbinātām personām, pirmdien preses konferencē sacīja VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča.

Kopumā izmaksāti 133 462 dīkstāves pabalsti.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsvēra, ka dīkstāves pabalstu izmaksa ļāva uzņēmumiem saglabāt darbiniekus, valstij bija iespēja netērēt sociālo budžetu, bet darbinieki varēja saglabāt neizmantotus ikgadējos atvaļinājumus.

“Vienlaikus šī pabalstu izmaksa stiprināja mūsu zināšanas par aplokšņu algu izmaksu problēmām. Ja līdz šim daudzi bija ar mieru saņemt kādus eiro vairāk, bet aploksnēs, tad tagad tūkstošiem cilvēku ir sapratuši, ka, saņemot algu aploksnēs, viņiem par to nekā nebūs – ne pabalstu, ne sociālā nodrošinājuma, ne pensijas, nekā. Tāpēc aicinu visus darba ņēmējus vērsties pie darba devējiem, lai uzzinātu, kādi nodokļi par viņiem tiek samaksāti,” sacīja Jaunzeme.

Martā darbiniekus dīkstāves pabalstiem pieteica 3565 uzņēmumi, kā arī pabalstam bija pieteikušies 1454 pašnodarbinātie. Aprīlī pabalstam pieteicās 5926 uzņēmumi un 2025 pašnodarbinātie, maijā – 4455 uzņēmumi un 1796 pašnodarbinātie, bet jūnijā – 3397 uzņēmumi un 1201 pašnodarbinātais.

“Šie skaitļi parāda, ka smagākā krīze bija tieši aprīlī,” sacīja Fiļipoviča.

Viņa informēja, ka martā dīkstāves pabalstus saņēma 21 620 strādājošo, aprīlī – 42 356 strādājošie, maijā – 37 109, bet jūnijā – 25 628 strādājošie.

Kopumā vidējais izmaksātā pabalsta apmērs par martu (nepilns mēnesis) darbiniekiem bija 245 eiro, bet pašnodarbinātajiem 233 eiro, par aprīli attiecīgi 439 un 387 eiro, par maiju – 446 un 386 eiro, bet par jūniju – attiecīgi 420 un 390 eiro.

Vidējais dīkstāves pabalsts bija robežās no 400 līdz 450 eiro. Vienlaikus pabalstu mazāku par 50 eiro saņēma 2,6% darbinieku, no 50 eiro līdz 249,99 eiro – 26,5%, no 250 eiro līdz 429,99 eiro – 23,9%, no 430 eiro līdz 699,99 eiro – 27,7%, bet maksimālo dīkstāves pabalsta apmēru 700 eiro saņēma 19,3% pabalstam pieteikto darbinieku.

Nozaru dalījumā visvairāk jeb 20% dīkstāves pabalstu pieteikumu saņemts no vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem. No izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem saņemti 13,9% pieteikumu, no apstrādes rūpniecības – 9,5%, no profesionālo zinātnes un tehnisko pakalpojumu nozares – 9,5%, bet no mākslas, izklaides un atpūtas nozares – 8,2% pieteikumu.

Savukārt starp pašnodarbinātajiem visvairāk pieteikumu saņemts no skaistumkopšanā un dažādos servisos strādājošajiem – 21,2%. No mākslas, izklaides un atpūtas jomā strādājošajiem pašnodarbinātajiem saņemti 16% pieteikumu, bet no profesionālo zinātnes un tehnisko pakalpojumu jomā strādājošajiem – 9,8%. Vēl 9% no pabalstu saņēmušajiem pašnodarbinātajiem ir no izglītības nozares. 11,9% pabalstu saņēmušajiem pamatdarbības veids nav norādīts, bet vēl 21,2% pamatdarbības veids ir “Citi pakalpojumi”.

Izmaksājot dīkstāves pabalstus, VID secinājis, ka 85,5% darba ņēmēju strādā vienā darba vietā divus vai vairāk gadus. Savukārt 11,9% darba ņēmēju strādā divās darba vietās, bet 2,6% darba ņēmēju – trijās un vairāk darba vietās.

Vērtējot pēc profesijām, lielākais dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits bija mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji.

Pabalstus saņēma 2828 pārdevēji un vidējais pabalsta apmērs bija 341 eiro. Tāpat pabalstus saņēma 2802 pavāri, kuriem vidējais pabalsta apmērs bija 443 eiro, 1929 viesmīļi, kuriem vidējais pabalsta apmērs bija 330 eiro, 1219 pārdevēji konsultanti, kuriem vidējais pabalsta apmērs bija 385 eiro un 1014 virtuves darbinieki, kuru vidējais pabalsta apmērs bija 321 eiro.

Fiļipoviča stāstīja, ka četras un vairāk reizes dīkstāves pabalstiem darbiniekus pieteica 28,3% darba devēju. Trīs reizes dīkstāves pabalstiem darbiniekus pieteica 27,3% darba devēju, divas reizes – 23,8% darba devēju, bet vienu reizi darbiniekus pabalstam pieteica 20,6% darba devēju.

Savukārt starp darba ņēmējiem 19,3% pabalstam tika pieteikti četras un vairāk reizes, 27,1% – trīs reizes, 27,9% – divas reizes, bet 25,7% pabalstam tika pieteikti vienu reizi.

“Šie skaitļi nozīmē, ka ne visi darba devēji dīkstāvē sūtīja uzreiz visus darbiniekus. Daļai uzņēmumu darbs turpinājās un dīkstāvei tika pieteikta tikai daļa darbinieku, vai arī dīkstāvē darbinieki tika sūtīti maiņās – vienu mēnesi viena darbinieku grupa, bet nākamo mēnesi – cita darbinieku grupa,” skaidroja Fiļipoviča.

Starp pašnodarbinātajiem 29,8% dīkstāves pabalstam bija pieteikušies četras un vairāk reizes.

Pēc VID datiem, visvairāk dienesta administrētie budžeta ieņēmumi 2020.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, samazinājušies no tiem dīkstāves pabalstus saņēmušajiem nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu – par 51,06 miljoniem eiro jeb 20,1%, kā arī izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem – par 26,15 miljoniem eiro jeb 43%.

No darba devējiem, kuru darbinieki ir saņēmuši dīkstāves pabalstus, 0,9% ir VID Padziļinātās sadarbības programmas “Zelta” un “Sudraba” līmeņa dalībnieki, bet 7,7% ir programmas “Bronzas” līmenī. Attiecīgi 91,4% darba devēju, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstus, nav VID Padziļinātās sadarbības programmas biedri.

Starp atbalsta pasākumiem, ko sniedza VID, ir arī paātrināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksa un iespēja pieteikties nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumam. Šie atbalsta pasākumi vēl turpināsies līdz gada beigām.

Fiļipoviča informēja, ka nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumi līdz šim ir piešķirti 12 809 uzņēmumiem par 218,265 miljoniem eiro.

Tāpat līdz 30.jūnijam 101 816 komersantiem VID nodrošināja paātrinātu pārmaksātās PVN summas atmaksu kopumā 240 643 900 eiro apmērā. Arī šis atbalsta veids, kas dod ātrāku pieeju finanšu līdzekļiem, uzņēmējiem būs pieejams līdz 2020.gada beigām.

Tāpat ir saglabāta iespēja šogad neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus.

Savukārt ziedotājiem ir saglabātas labvēlīgās iespējas 2020.gadā ziedot Covid-19 seku pārvarēšanai, nepiemērojot tiem uzņēmumu ienākuma nodokli.

Šogad saglabāts tiek arī gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektiem piešķirtais 2019.gada pārskata (ja tāds ir jāsagatavo) iesniegšanas termiņa pagarinājums par trim mēnešiem.

Līdz pat 2023.gadam VID varēs neizslēgt no Padziļinātās sadarbības programmas vai nepazemināt programmas līmeni tiem programmas dalībniekiem, kurus ietekmējušas Covid-19 radītās finanšu sekas.

VID sniedzis atbalstu arī dezinfekcijas līdzekļu ražošanā – kopumā izsniegtas 43 atļaujas par 4,58 miljoniem litru.

Saistītie raksti

Pēc ārkārtējās situācijas beigām tiek saglabāta alkoholisko dzērienu distances tirdzniecība, savukārt kopš nākamās dienas pēc ārkārtējās situācijas beigām ir aizliegts izmantot nedenaturētu etilspirtu dezinfekcijas līdzekļu ražošanā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LK
Linda Kusiņa-Šulce
Kultūra
“Varu tikai šausmināties par to, kā cilvēki raksta internetā.” Kas visvairāk kaitina filoloģi Ligitu Paegli?
Intervija 2 stundas
IK
Ilze Kalve
Pasaulē
“Ir jābūt gataviem arī mazāk labvēlīgai situācijas attīstībai.” Vēstniece nosauc visbūtiskāko šībrīža aicinājumu Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā
7 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Kāpēc Kurzeme nesākas Bolderājā. Kur beidzas vēsturiskā Vidzeme un sākas Latgale? Intervija ar Jāni Turlaju
Intervija 6 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Ekonomika
Energoefektivitātes milzis Piņķos: kā Saules ielas 2 iedzīvotāji panāca, ka par siltumenerģiju būs jāmaksā trīs reizes mazāk
1 stunda
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Viens gan ir jāsaprot – vīrusi neatnāk, lai mūs tikai pabaidītu, tie atnāk uz palikšanu
5 stundas