FOTO: Ekrānuzņēmums/Medibam.lv

VIDEO. Kurzemē netālu no bebru mājas nofilmēti asinskāri plēsēji, kas cenšas ielauzties lielo grauzēju mājvietā 58

Kurzeme pamazām kļūst par pastāvīgi augošas šakāļu populācijas mājvietu. Aizvien biežāk pienāk ziņojumi par šo plēsēju novērojumiem un nomedīšanu, vēsta portāls Medibam.lv

Reklāma
Reklāma
“Tas ir beigu sākums! Melni mākoņi dosies tur, kur lec saule!” Nostradama prognoze 2025. gadam 20
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 160
Viens jūrā pazudušais ūdensmotociklists atrasts dzīvs. Otra meklēšana turpinās 45
Lasīt citas ziņas

Šoreiz ziņojums pienāca no pašas Liepājas. Pie nojaukta bebru dambja uzstādītā meža kamera nofilmējusi pieaugušu šakāļu pāri, kas pēta lielo grauzēju mājvietu un meklē iespēju tajā ielauzties! Paldies par video vietējā mednieku kolektīva biedriem!

Šakāļu populācija izplatās arvien straujāk. Liepājas ezerā situācija esot baisa – visi dzird, kā šakāļi gaudo, vairāki ir nomedīti, ziņo vietējā medniece.

CITI ŠOBRĪD LASA

Konkrētā kamera uzlikta pie dambja, lai vērotu situāciju. Ja iepriekš kamerā regulāri bija redzami 2 šakāļi, tagad ir viens. Tiek pieļauts, ka kuce ir alā ar kucēniem, kamēr tēviņš meklē barību. Šakāļi ir pāra dzīvnieki, kur tēviņš rūpējas par mātīti.

Vidēji liels plēsējs – ķermeņa garums no 75 līdz 110 cm, augstums skaustā līdz 50 cm, maksimālais svars – līdz 15 kg. Aste diezgan gara: 20-25 cm, ar tumšāku galu. Tēviņi lielāki nekā mātītes. Apmatojuma krāsa mainīga: no dzeltenīgi pelēka līdz zeltaini brūnam. Akotmatu gali tumšbrūni. Kājas garas.

Pēc pamatareāla Eirāzijas suga no DDA-Eiropas (Bulgārija, Grieķija), Tuvajiem Austrumiem līdz Ķīnas DR daļai, Taizemei un Birmai. Mainīga izskata suga, kuras ietvaros nodala septiņas pasugas.

Jauna, invazīva un nesen ieviesusies suņu dzimtas suga Latvijā. Pirmoreiz nomedīta 2013.gada decembrī pie Jelgavas. Turpmākajos gados vēl vairāki indivīdi nomedīti Zemgalē un Kurzemē. Pastāv viedoklis, ka zeltainais šakālis Latvijā ienācis no dienvidaustrumiem caur Ukrainu un Baltkrievijas ziemeļdaļu. Pēdējā laikā šakāļa atsevišķi novērojumi iesniegušies tālu Eiropā līdz pat Nīderlandei.

Pagaidām grūti spriest par šakāļa pastāvīgu ieviešanos Latvijā, jo nav skaidrs iespējami ieceļojošo indivīdu skaits, ieceļošanas regularitāte ilgtermiņā un spēja pielāgoties vietējiem apstākļiem. Nav izslēgts, ka dažviet Eiropā klejo arī no nebrīves izbēguši šakāļi. Atsevišķu indivīdu īslaicīgai sastopamībai izolētā grupā kritiska var izrādīties pārāk tuvi radniecīgu īpatņu krustošanās, jo šakāļa dzīves ilgums nav sevišķi ilgs.

Zeltainais šakālis ir visēdājs, kura barībā ir gan krituši dzīvnieki, gan svaigs medījums, gan augu valsts barība. Dažādās areāla vietās novērota liela daudzveidība un variācijas patērētajā ēdamajā. Pārsvarā medī nelielus zīdītājus un putnus, arī lielāku zīdītāju mazuļus un nepieaugušos indivīdus. Barību patērē taupīgi; neapēstais tiek paslēpts aprokot un vēlāk pakāpeniski apēsts. Teritoriāls dzīvnieks, pāri ir monogāmi uz mūžu. Dzīvo alās.

Reklāma
Reklāma

Metienā 2-4 kucēni, piedzimst bezpalīdzīgi, ap 200-260 gramus smagi. Dzīves ilgums – ap 8-10 gadi, ļoti retos gadījumos līdz 15 gadi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.