VIDEO. “Latvija ir mans balets” — Aivars Leimanis atklāj, ko viņam nozīmē mūsu valsts
0
Ko Tev nozīmē Latvija? Aivars Leimanis, baletdejotājs, Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs
Man Latvija ir mans balets. Latvijas Nacionālais balets. Balets ir māksla bez robežām, bez valodas barjeras. Varētu pat teikt ka internacionāla māksla, vārda labākajā nozīmē. Bet tomēr – mums ir sava seja, mums ir savs balets. Sava mūzika, iestudēti oriģināli baleti. Mums ir savi dejotāji. Mēs tomēr atšķiramies no citiem baletiem ar savu bagāto repertuāru, un es tiešām ar to lepojos, ka maza daļiņa no skaistās Latvijas ir mūsu balets.
Mūsu budžetu nevar salīdzināt ar Parīzes operas vai Londonas, vai kaut tepat ar Stokholmas vai Kopenhāgenas baletu budžetiem, bet mēs iestudējam tās pašas izrādes. Un es reizēm pats brīnos, kā tas mums izdevies? Man kolēģi no kaimiņiem no Igaunijas, Lietuvas tajā – bet kā? Tas taču ir šausmīgi dārgi! Kā jūs to varat pacelt?
Bet kaut kā izdodas – acīmredzot sarunāt. Mūsu spēki ir tādi, ka mēs varam tāda paša līmeņa izrādes iestudēt, kas iet paralēli gan tanī pašā Londonā, gan Parīzē. Un šogad mums ir repertuārā astoņpadsmit – deviņpadsmit pilnmetrāžas baleta nosaukumi. Salīdzinājumam. Parasti citos teātros sezonā iet seši līdz astoņi nosaukumi, un kad es viņiem stāstu par mūsu repertuāru, viņi prasa – kā? Kā tas ir iespējams?
Es saku: bet mēs to darām un mēs to esam darījuši un piedevām vēl mums ir vecās klasiskās izrādes savestas kārtībā gan no scenogrāfijas, no kostīmu viedokļa, ka mēs tās varam rādīt uz jebkuras pasaules skatuves. Mums ir ārkārtīgi interesanti mūsdienu horeogrāfi, kas ir tiešām pasaules top piecniekā.
Mums ir tas, kas nebija iespējams, Padomju Savienības laikā – divdesmitā gadsimta rietumu meistardarbi, rietumu klasika. Mēs esam ķērušies pie tādiem vārdiem kā Balančins, Ārštons, Džeroms Robins. Nākamgad būs Džons Noimaijers. Tā kā mums ir pamats, ar ko lepoties. Un, protams, vēl mūsu pašu horeogrāfu darbi. Oriģināldarbi, arī pasaules pirmizrādes ar jaunu mūziku, ar jaunu horeogrāfiju – tā nemaz tik bieži pasaulē nenotiek. Pārsvarā, lielie pilnmetrāžu baleti cirkulē, nu, vienas un tās pašas izrādes ir te, ir Romā, ir Vīnē. Te viņas iet tā kā pa riņķi, bet tās pasaules pirmizrādes nenotiek bieži. Mums tomēr gandrīz vai – ja ne katru sezonu, tad katru otro sezonu mums ir šīs pasaules pirmizrādes.
Es pats paguvu padomju laikā uzstāties ārzemēs. Es pirmais braucu bez pavadošās personas. Uz Filipīnām lidoju – uz otru pasaules galu viens pats. Un man nebija ne čekistu, ne tulku, nekā man nebija.
Kā mēs izaudzinājām tik daudz pasaules līmeņa baletdejotāju mazā nācijā? Es domāju, ka viņiem ir bijusi iespēja dejot ļoti dažādu repertuāru, dažādu horeogrāfu rokrakstu. Mums nebija tādas iespējas. Mēs dejojām lielās klasiskās izrādes, šad tad kaut kādu tur neoklasiku, kaut ko Lembergs iestudēja vai Strode, mums nebija. Bet jaunie ir nodejojuši ārkārtīgi lielu repertuāru. Viņi var dejot gan klasiku, gan laikmetīgo deju. Viņu ķermenis ir kā instruments, kas var visu faktiski veikt. Mēs bijām ļoti labi klasiskie dejotāji, bet mums nebija tādu iespēju, teiksim, sevi pilnveidot tieši šajā laikmetīgajā jomā.
Savulaik baletdejotāji tika izvēlēti par lomu tēlotājiem kino. Velna kalpos vajadzēja tādus ļoti kustīgus, artistiskus aktierus, kas mācēja gan kauties ar rapieriem, zobeniem, gan ar zirgiem jāt, – fiziski attīstītus aktierus vajadzēja.
Arī mūsdienās baleta mākslinieki ir filmējušies. Arī mana meita ir vairākās filmās filmējusies. Bija nominēta kā gada aktrise. Tā kā kaut kāda pieredze arī pašlaik ir.
Opera pašlaik ir remontā. Mums ir paveicies, ka balets strādā pārsvarā jaunajā ēkā, ko remonts neskar. Bet vecā ēka pamazām tiek no viena gala līdz otram pamazām remontēta. Tiek mainīts viss siltums, kanalizācija, ūdensvads, elektrība. Sadzīvojam.
Es sadzīvoju ar Nacionālās operas māju. Pirmajā martā būs piecdesmit gadi. Tur man tas vakars, kur būs arī galā koncerts, ir nosaukts “Piecdesmit gadi uz skatuves”, bet vispār uz šīs skatuves es esmu krietni agrāk bijis, jo jau trīs gadu vecumā ar Dzintariņu biju uz operas skatuves, bet pēc tam regulāri katru gadu ar baletskolu piedalījos izrādēs. Tā kā man tas stāžs uz operas skatuves ir lielāks.
Mēs strādājam jums, skatītāji, jūs balsojat par mums ar savām biļetēm. Un pagaidām mums abpusēji ir ļoti labi sanācis. Mēs esam jums devuši interesantus iestudējumus. Jūs esat izpirkuši visas biļetes mūsu izrādēm, un lai tas tā arī iet uz priekšu!
