VIDEO. “Neticēsiet, kas ir tā aizsargājamā štelle. Jūras mēsli!” Atklājas noklusētais, kā birokrātija “nogalinās” zvejniekus 16
Kā lai sabalansē dabas aizsardzības un piekrastes zvejnieku intereses? Šis jautājums šobrīd aktuāls daudziem šī vēsturiskā aroda pratējiem, jo ir sākusies sabiedriskā apspriede par tikko izstrādāto Aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plānu. Tas paredz būtiski ierobežot jebkādu saimniecisko darbību plašā piekrastes zonā, tostarp arī aizliegt zvejniekiem doties jūrā. Par šo vairāk ziņo TV3.
Aizvadītajā nedēļā Salacgrīvā notika pirmā šī plāna sabiedriskā apspriede, un, kā jau bija sagaidāms, diskusijas notika paaugstinātos toņos, jo sava aroda pratēji to uzskata par piekrastes zvejniecības galu. Plašā jūras teritorijā tiks aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība – tas ietver arī zvejošanu. “Vai arī būs jābrauc kaut kādi nenormāli kilometri tālāk prom, jātransportē visas laivas, visi lielie zvejas rīki un visu to apjomu transportēt… Tas nav reāli,” televīzijai atklāj vietējais zvejnieks.
Nikolajs Koluškins, zvejnieks no Salacgrīvas, saka: “Tas nozīmē, ka mums, mazajiem piekrastniekiem, viss ir beidzies. Varam savākt savas pandalas un no jūras ārā, sēdēt krastā. Vairāk nekā 20 gadus es esmu zvejniecībā, pēdējie gadi aktīvi. Pamest šo visu? Kur lai to bagātību lieku? Visi šķūņi ir pilni ar murdiem, tīkliem… Cilvēki prasa zivis. Ko tad pirksim – norvēģu zivis? Nu, nē. Mums ir jācīnās pretī šim visam birokrātiskajam kantorim.”
Ja plānu pieņems tādu, kāds tas ir šobrīd, zvejnieku rīkus un laivas varēs izmantot kā muzeja eksponātus.
Kas ir problēmas pamatā?
Dabas aizsardzības eksperti skaidro, ka jaunas aizsargājamas jūras teritorijas nepieciešamas gan Eiropas regulu dēļ, gan tādēļ, ka ir akūti nepieciešams saglabāt un atjaunot Baltijas jūras bioloģisko daudzveidību. Piemēram, svarīgi saglabāt vērtīgās pūšļaļģes, kas ir nozīmīgas jūras ekosistēmas sastāvdaļa.
Tādēļ vides pētnieki aicina lielu daļu piekrastes noteikt kā aizsargājamu. To atrašanās vietas šobrīd Vidzemes pusē iezīmētas no Salacgrīvas līdz pat Tūjai, un šajā teritorijā saimnieciskā darbība būtu aizliegta – zvejot drīkstētu tikai invazīvās sugas, piemēram, apaļo jūrasgrunduli.
Sabiedriskās apspriedes par šo plānu turpināsies arī sanāksmēs Kolkā, Ķemeros un Gaviezē, jo līdzīgi ierobežojumi šobrīd iecerēti ne tikai Vidzemes jūrmalā, bet arī vairākos posmos Kurzemē – Lapmežciemā un Ragaciemā, Vērgales pagastā un Jūrmalciemā.
Šim aspektam pievērsies arī Ēriks Stendzenieks, atklājot, kas tautas valodā ir šie aizsargājamie brīnumi. Daudziem tas noteikti būs brīnums. Viņš ir nikns par šo birokrātijas ielaušanos mazo zvejnieku rūpalā, vietnē “X” norādot: “Neticēsiet, kas ir tā aizsargājamā štelle. Jūras mēsli, kurus ar traktoriem šķūrē un kas smird. Iet apakšā zem koraļļu kategorijas Eiropā. Latvijas piekrastes zvejniekiem nebūs zvejot zivis un jums nebūs tās ēst, jo mēsli jāglābj. Mēsli.”
Atbilde ir acu priekšā☝️ Lobēsim svešzemju zivis‼️Ērik, neķer lašus, ker kopainu👍Pie dirsas ir tās aļģes u.t.t.. Atkal kāds(to vienu idiotu mēs zinam) vēlās aizliegt ķert Latviešiem zivis, lai libētu citas valsts industriālās intreses šajā jomā🤷 DĀĀĀ,ĒRIK😳
— Richijs (@Richijs13) December 9, 2025
Pastātstīt, ka nezāles ir aizsargājamas…njā.. to vajag mācēt. Tāpat kā aizliegt Latvju zvejniekiem lasi Latvijā oārdot. Cik kuģi tika tolmetā noditi???!🤬🤬🤬🤬🤬
— Richijs (@Richijs13) December 9, 2025
Otrdien prezentēs Kolkā.
Ar nazi pa riteņiem, sūdus uz kapota, ar kāju pa dirsu.— Eriks Stendzenieks (@E_Stendzenieks) December 10, 2025
Ir pat vēl labāk pic.twitter.com/ls6Mr3n5iy
— Eriks Stendzenieks (@E_Stendzenieks) December 10, 2025
