Anita Daukšte: ASV Nacionālās drošības stratēģija: pliķis Eiropai, ko neaizpūderēsi
0
Ir veca anekdote. Māte vaicā dēlam: “Ko teica tēvs, kad viņam ķieģelis uzkrita uz kājas?” Dēls atbild: “Lamuvārdus izlaist?” Māte: “Protams, izlaid!” Dēls: “Tēvs neko neteica, noklusēja….”
Lūk, šī anekdote labi raksturo Eiropas līderu reakciju uz pagājušās nedēļas nogalē publiskoto ASV Nacionālās drošības koncepciju. Klusums, kurā Eiropas līderi mēģināja atrast cenzētu leksiku, bija pārsteidzoši ilgs. Tikai pirmdien Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta izdvesa: “Mēs nevaram pieņemt draudus iejaukties Eiropas politikā”. Otrdien balsi pacēla Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs: “Es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc amerikāņi tagad vēlas glābt demokrātiju Eiropā.”
Uz ko tad tik lēnīgi reaģē Eiropas līderi? Pirmkārt, uzreiz jāsaka, ka ASV Nacionālās drošības koncepcijā Eiropai nav galvenā sadarbības partnera loma, labākajā gadījumā – kāda trešā. Lai kā mēs nebūtu te sarakstījuši savās koncepcijās, ka ASV ir mūsu galvenais stratēģiskais partneris, tagadējā ASV administrācija neuzskata Eiropu par savas prioritārās sadarbības partneri. Tā skaidri un gaiši pasaka gluži pretējo: asi kritizējot Eiropas migrācijas un vārda brīvības politiku, ASV pauž, ka mums draud “civilizācijas izdzēšanas perspektīva”, un izteiktas šaubas par to, vai Eiropa ilgtermiņā būs uzticama kā Amerikas partnere. Eiropu novājina tās imigrācijas politika, dzimstības samazināšanās, “vārda brīvības cenzūra un politiskās opozīcijas apspiešana”, kā arī “nacionālās identitātes un pašapziņas zudums”.
“Ja pašreizējās tendences turpināsies, pēc 20 vai mazāk gadiem kontinents vairs nebūs atpazīstams. Līdz ar to nebūt nav skaidrs, vai dažu Eiropas valstu ekonomika un militārās aprindas būs pietiekami spēcīgas, lai saglabātu uzticamu sabiedroto statusu,” teikts dokumentā.
Vienvārdsakot – vai nu mainieties, nomainiet politisko eliti un ideoloģiskos vektorus, vai nu…. Jā, kas tad būs šis “vai nu”? Atbilde ir nojaušama. Pirmkārt – rūpējieties paši par savu drošību. Ak, jūs netiekat galā ar agresīvo Krieviju? Tā ir jūsu, nevis mūsu problēma, pasaka Trampa administrācija Eiropai.
ASV nacionālās drošības koncepcija norāda, ka tai ir būtiska kontrole pār Latīņamerikas valstīm – tātad hegemonija kontinentā. Pēc analoģijas – no tā izriet, ka Krievija drīkst būt “Eiropas žandarms”, bet Ķīna – “žandarms” Āzijā.
Eiroatlantiskā saite ar šo ASV stratēģiju ir pārcirsta. Var jau mierināt sevi, ka visi, kas realizē ASV ārpolitiku, nevilks gluži ar pirkstu līdzi katrai stratēģijas lappusei, un tā netiks iedzīvināta burtiski. Bet Eiropai pēc šī ASV pliķa ir jāatjēdzas un jāsaprot, kādu atbildi un plānu turpmākajai sadarbībai tā ir gatava un vispār spējīga piedāvāt. Jo daudzējādā ziņā ASV stratēģiskās koncepcijas autoriem, kas attiecas nevis uz secinājumiem, bet faktiem, ir taisnība: līdzšinējā imigrācijas politika grauj Eiropu. Daudzu valstu galvaspilsētas jau ir kļuvušas neatpazīstamas – piemēram, tā pati Parīze, kur “parīziskie vaibsti” nu ir afrikāniskas, arābu vai aziātiskas izcelsmes.
ASV dod mājienu “ar mietu” Eiropas valstu pilsoņiem – balsojiet par politiķiem, kuri spēs tikt galā ar šo problēmu, nevis cildinās etnisko daudzveidību, toleranci un cilvēktiesības pāri nacionālo valstu tiesībām un nacionālās pašapziņas cenu. Te nu ir iemesls, kāpēc tagadējā Eiropas politiskā elite ievelk elpu, lai neizgrūstu lamuvārdus.
Lamuvārdi gan ir viens. Daudz būtiskāk, ka ASV, nozīmējot Krieviju par “Eiropas žandarmu”, var panākt to pašu “civilizācijas izdzēšanas perspektīvu”, ko tagad iezīmējusi imigrācijas politikas dēļ. Lūk, pārliecināt par Krievijas graujošo un agresīvo lomu ASV Trampa administrāciju Eiropas līderiem
būtu daudz būtiskāk, nekā tagad nostāties aizvainotā pozā un valstīt pa muti neizteiktos lamuvārdus. Pliķi neaizpūderēsi. Nāksies piepūst sasarkušos vaigus un atrast pareizo pieeju ASV tagadējam ārpolitikas kursam.
