Mūsu šaurais skatījums uz seksualitāti 0
Pirmatnējā pamatenerģija, no kuras rodas cilvēks, ir seksuālā enerģija. Es nedomāju to enerģiju, kas saistīta ar dzimumorgāniem un tiek demonstrēta pornogrāfijā. Mūsu sabiedrībai ir ierobežots skatījums uz seksualitāti. Tas, ko mēs uzzināsim par seksualitāti, ir ļoti ierobežota informācija. Ja tās izpratnei skolā atlicinātu tikpat daudz laika kā gramatikai vai vēsturei, mūsu pasaule būtu citāda.
Daudzi cilvēki uzskata, ka pietiek vien zināt dzimumorgānu nosaukumus un kā tie spēj savienoties. Taču ir milzums daudz liecību par seksualitāti, kam mūsdienu sabiedrība pat nav devusi nosaukumu. Daudzus gadus atpakaļ seksualitāte skaitījās dabiska izpausme, veids, kā sevi izteikt. Cilvēki tobrīd vēl nezināja daudzas bērna ieņemšanas detaļas. Sievietēm bija liela brīvība. No tiem laikiem līdz mums ir nonākušas auglības skulptūras – sievietes ar lieliem gurniem un krūtīm. Kad beidzās nomadu tradīcijas, cilvēki apmetās ciematos un sāka nodarboties ar dzīvnieku lopkopību. Tad viņi ieraudzīja, kā pasaulē nāk dzīvnieku mazuļi. Līdz tam tika uzskatīts, ka sievietei ir brīnumaina spēja pašai radīt dzīvību. Sievietei bija dievietes statuss, viņa bija tā, kas rada.
Kad godināja mātišķās vērtības, kad tās apbrīnoja, sievietes nekontrolēja. Nav vēsturisku liecību, ka sieviete būtu kādu apspiedusi. Kad sieviete gaida bērniņu, viņā kļūst lēnāka un pasauli mīlošāka. Tas ir viņas dabā – sargāt, rūpēties. Dabiskas jūtas, kuras pavada māti, ir mīlestība. Labi zināms, ka sieviete, kura mīl māti, vērš plašumā šīs jūtas – ārpus ģimenes robežām. Viņa ir gatava dāvināt mīlestību un rūpēties par katru, kas ir viņai līdzās un to ļauj.
