Toms Didrihsons: “Vietējie zīmoli nekad nepazudīs. Tas mūs atšķir no starptautiskiem zīmoliem un produktiem. Mēs konkurējam ar viņiem, bet necenšamies kļūt viņiem līdzīgi.”
Toms Didrihsons: “Vietējie zīmoli nekad nepazudīs. Tas mūs atšķir no starptautiskiem zīmoliem un produktiem. Mēs konkurējam ar viņiem, bet necenšamies kļūt viņiem līdzīgi.”
Foto: Valdis Semjonovs

Vajadzēs 300 darbiniekus! “Orkla” vadītājs par Miera ielu, jauno fabriku un zīmolu spēku 2

Jaunajai “Laimas” ražotnei Ādažos nule kā dota zaļā gaisma. Pēc diviem gadiem turpat taps jauna cepumu un vafeļu ražotne, kur būs nepieciešami 200–300 jauni darbinieki. Vai “Laimas” šokolāde un “Selgas” cepumi taps Latvijā? Par vērienīgajām izmaiņām sarunā ar “Latvijas Avīzi” stāsta “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9
Lasīt citas ziņas

“Laimas” ražotni ­­”Merks” būvēs Ādažos. Kā izvēlējāties jauno māj­vietu?

T. Didrihsons: Nebija viegli pārliecināt akcionārus, ka Latvija ir laba vieta investīcijām nākotnē un ka “Laimai” vajag jaunu ražotni. Tas prasīja laiku, resursus, enerģiju. Izvērtējām aptuveni 30 vietas Rīgā un Pierīgas apkārtnē. Izvēli noteica vairāki plusi. Ādažos jau vairāk nekā 20 gadus darbojas Ādažu čipsu ražotne, un sadarbība ar šo pašvaldību līdz šim bijusi veiksmīga. Lielā mērā izvēli noteica, kāds ir piedāvājums, zemes platības, infrastruktūra, loģistika.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pati ēka jāuzbūvē 12 mēnešu laikā, bet 2020. gada laikā vajadzētu pārcelt ražošanu no Miera ielas Rīgā uz Ādažiem. Lielākais ražošanas noslogojums ir pirms Ziemassvētkiem ,un tas nozīmē, ka mums jāsāk ražot septembrī, oktobrī. Līdz 2020. gada sezonai mēs gribētu būt jau jaunās telpās. Taču jārēķinās, ka dzīve var ieviest korekcijas.

Kāpēc iepirkumu par ražotnes būvniecību sludinājāt atkārtoti?

Iegādājoties zemi, skatījāmies variantu vienai ražotnei, bet ar potenciālu to palielināt nākotnē. Procesa gaitā nonācām pie nākamā lēmuma – būvēt otru ražotni, kas būs Baltijā un, iespējams, Baltijas jūras valstu reģionā lielākā cepumu un vafeļu ražotne, tas nozīmē vēl lielākas investīcijas. Līdz šim “Orkla” Latvijā ieguldījusi teju 40 miljonus eiro, neskaitot divu uzņēmumu iegādes. Nākamo piecu gadu laikā investīcijas vairākkārt palielināsies. Mums izdevies akcionāru pārliecināt, ka Latvija ir perspektīva vieta, kur ieguldīt.

Kādi būs ieguvumi patērētājam?

Cepumu un vafeļu ražotne kļūs par ražošanas kompetences centru ne tikai Latvijā, bet visā “Orklas” grupā. Investēsim jaunajās tehnoloģijās, kādu šobrīd nav ne Latvijā, ne visā grupā. Būs jaunas līnijas, risinājumi, taps inovatīvi produkti, par ko gan vēl pāragri runāt, jo cepumu un vafeļu ražotne plānā ir 2022. gadā. Skaidrs, ka tā pavērs jaunas iespējas, kādas cepumu un vafeļu kategorijā līdz šim vēl nav bijušas.

“Laimas” telpas Miera ielā ir fiziski un morāli novecojušas, ražošanas ēka būvēta stāvu pie stāva, piebūve pie piebūves. Tas ir sarežģīts labirints, kurā nevaram attīstīties. Pārejot uz jauno, mūsdienīgo ražotni, pavērsies iespējas ražot vairāk produkcijas grupas uzņēmumiem un vairāk eksportēt, kam šodien ir ierobežotas iespējas.

Reklāma
Reklāma

Veicot šādas investīcijas, ieguldām tehnoloģijās, kas ļaus specializēties un ražot vairāk, palielinot produktivitāti. Piemēram, “Spilvas” ražotnē pēdējo gadu laikā veiktas lielas investīcijas, lai to vairāk specializētu mērču, majonēžu, salātu mērču ražošanā “Orklas” grupas uzņēmumiem, un tas ir pavēris iespējas vairāk eksportēt. Daļa mērču “Spilvā” tiek ražotas Somijas tirgum, kur bijis viens no lielākajiem pieaugumiem eksportā 2018. gadā.

Vai zupas un salātus, ko agrāk gatavoja “Spilvā”, tagad ražo citur?

Specializācija nozīmē, ka aizvien vairāk fokusēsimies uz vienas kategorijas produktu ražošanu. Kas attiecas uz gatavajiem ēdieniem, situācija ir atšķirīga. Piemēram, skābenes ir Latvijai ļoti raksturīgs produkts un diez vai mēs tās kādreiz varēsim kur citur ražot. Tas nozīmē, ka ne visu varēsim specializēt, bet lielākās produktu kategorijas gan. Otrs piemērs – čipsu ražotne Ādažos, kur pēdējo trīs četru gadu laikā esam investējuši jaudu palielināšanā. Un tagad viens no lielākajiem čipsu eksporta tirgiem ir Zviedrija, kur ražojam produkciju savam māsas uzņēmumam.

Izpētot “Laimas” un “Selgas” produkciju, jau pašlaik redzams, ka daļa top Zviedrijā, vēl daļa – Polijā, jaunās šokolādes tāfelītes – Igaunijā. Vai šis process turpināsies?

Tas ir viens no specializācijas elementiem. Piemērs par “Selgas” cepumiem, ko ražo Zviedrijā, nozīmē to, ka mums nav tādu tehnoloģiju, lai tos saražotu Latvijā. Vidēji ieguldījumi šāda veida tehnoloģijās ir vairāki miljoni. Lai mēs spētu ieguldīt šādās līnijās, ar Latvijas tirgu nepietiktu, bet ir jāraugās plašāk. Nākotnē jaunajā cepumu ražotnē Ādažos būs viena no šādām līnijām, un tas nozīmē, ka līdzīga veida cepumi 2022./2023. gadā tiks ražoti Latvijā un tos spēsim eksportēt uz Skandināvijas tirgiem.

Vai tas nozīmē ražošanas pārcelšanu no citiem “Orklas” uzņēmumiem uz Latviju?

Jā, daļa no Zviedrijas cepumu ražotnes tiks pārcelta uz Latviju.

Kas notiks ar esošajām ražotnēm Miera ielā un Artilērijas ielā?

Mums nav plāna Miera ielā attīstīt ražošanu. Arī ar nekustamo īpašumu attīstību nenodarbojamies. Visticamāk, ražošanas ēkas un palīgēkas realizēsim. Taču pašreizējo ēku, kur atrodas “Laimas” Šokolādes muzejs, turpināsim izmantot kā galveno biroja ēku. No Artilērijas ielas “Selgas” cepumu ražotne tiks pārcelta uz Ādažiem, bet tur pašlaik atrodas arī “Staburadzes” kūku un “Pedro” sviestmaižu ražotne, ko šobrīd nav plānots pārvietot. Bet par to vēl pāragri runāt.

Nesen viena no aptaujām parādīja, ka ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju saldumus patērē katru dienu. Taču pieaug arī tendence lietot veselīgu pārtiku. Kāda ir jūsu atbilde patērētājam?

Uzturs ir saistīts ar veselīgāku pārtiku. Nemānīsim sevi un citus – sāļo uzkodu un saldumu kategorijas nekad nebūs veselīgas, taču tās var kļūt veselīgākas. Viens piemērs – nesen laidām klajā jaunus čipsus ar mazāku sāls daudzumu. Strādājam pie tā, lai produktos samazinātu gan cukura, gan sāls daudzumu. Piedāvājam graudaugu batoniņus. Savukārt gatavo ēdienu un ēdienu piedevu produktos jau labu laiku nav atrodami garšas pastiprinātāji. Bet vai salīdzinājumā ar Rietum­eiropu vai Skandināvijas valstīm Latvijas iedzīvotāji var atļauties šādus produktus patērēt vairāk un biežāk, jo tie plauktā maksā dārgāk?

Pircēji aizvien vairāk vērtē, vai produktos ir augu tauki, palmu eļļa, kas ļauj samazināt ražošanas izmaksas…

Pērn čipsu ražošanā palmu eļļu pilnībā esam aizstājuši ar saulespuķu eļļu. Kas attiecas uz produktiem, kur vēl izmantojam palmu eļļu, jāatgriežas pie ilgtspējas jautājuma. Mūsu mērķis ir pāriet pie atbildīgi iegūtas palmu eļļas izmantošanas. Maldīgs ir uzskats, ka palmu eļļa ir kaitīga veselībai. Tā tas nav. Jādzer litriem palmu eļļas, lai tas būtu kaitīgi. Svarīgi, kādā veidā to iegūst. Pasaulē dramatiski palielinās palmu eļļas patēriņš, un to ieguves vietās tiek izcirsti mūžameži, kas rada lielu postījumu dabai, dzīvniekiem un sabiedrībai kopumā. Mums kā ražotājam jāizvēlas, vai maksājam dārgāk par atbildīgi iegūtu palmu eļļu un daļa no šīs cenas tiek investēta mūžamežu uzturēšanā un atjaunošanā vai izvēlamies pievērt acis. Tāpēc daļā produktu pārejam no palmu eļļas uz saulespuķu, bet tur, kur tas nav iespējams, izvēlēsimies atbildīgi iegūtu palmu eļļu. Pāreja uz to gan var prasīt vairākus gadus.

“Laima” kādreiz gatavoja šokolādi no kakao pupām, kas bija īpaša vietējo meistaru prasme. Vai neplānojat atgriezties pie tā?

Šokolāde tiek iegūta no kakao pupām, un nekas nav mainījies. Mainījusies ir vieta, kurā šīs kakao pupas tiek pārstrādātas kakao sviestā, kakao pulverī vai masā, un tas, ar kādām tehnoloģijām to dara. 21. gadsimtā šokolādes ražotāji izvēlēsies piegādātājus, kuri ir savas jomas profesionāļi. Neviens neriskēs to darīt pašiem. Minēšu piemēru – cepumu ražošanā izmantojam sviestu, ko varam iegādāties no kāda ražotāja, bet varbūt blakus “Staburadzei” uzbūvēt nelielu kombinātu, iepirkt no zemniekiem pienu, kult sviestu un cept cepumus? Vai no tā mainīsies produkta kvalitāte? Katram jādara savs darbs.

Kāds bijis 2018. gads abiem uzņēmumiem ?

Kopumā “Orkla Latvija” gads bijis labs. “Spilvai” un “Guttai” ēdienu piedevu un dzērienu pārdošanā bijis labs pieaugums – virs tirgus attīstības tempa. Esam stiprinājuši savas tirgus pozīcijas galvenokārt Latvijā, bet arī eksporta tirgos, tostarp Somijā.

Majonēzes pārdošana Latvijā ir nedaudz samazinājusies, bet tā tiek aizstāta ar mērcēm. Daļa varbūt to dara veselīguma dēļ, citi vēlas izmēģināt ko jaunu. Savukārt karstās vasaras dēļ šokolādes kategorijā bija kritums. Tirgus šajā segmentā saruka par vienu procentpunktu, kas mums kā lielam uzņēmumam ir salīdzinoši ievērojams apjoms. Toties karstais laiks ļoti sekmējis gan dzērienu, gan čipšu noietu. Sāļās uzkodas ir visstraujāk augošā kategorija. Nezinām tikai, vai pagājušā gada karstā vasara bija vienreizējs gadījums vai norma, ar ko nākotnē jārēķinās. Mums kā ražotājam jāspēj izdarīt secinājumus un reaģēt uz šo situāciju.

Kopumā gada laikā piedāvājam no 60 līdz 100 jauniem produktiem. Bieži vien patērētājs nezina, ka jauna produkta ceļš no idejas līdz veikala plauktam aizņem līdz pat 16 mēnešiem. Piemēram, pie 2020. gada Ziemassvētku produkcijas sāksim strādāt tūlīt.

Šopavasar tika nolemts apvienot abus uzņēmumus, izveidojot “Orkla Latvija”. Ko nozīmē apvienotā organizācija?

Marta sākumā nācām klajā ar ziņu par jaunas organizācijas “Orkla Latvija” izveidi, kas apvieno divus uzņēmumus – “Orkla Foods Latvija” un “Orkla Confectionery & Snacks Latvija”. Tādējādi mēs kļūstam par vadošo pārtikas ražotāju ne vien Latvijā, bet visā reģionā, kas mums pavērs jaunas iespējas. Mūsu lielākais izaicinājums būs attīstīt un padarīt vēl spēcīgākus vietējos zīmolus. “Laima” nākamgad atzīmēs 150 gadus, “Ādažu čipsi” pērn nosvinēja 25 gadus, “Spilvai” nav tālu līdz 30. Liels paldies ilggadējai “Spilvas” vadītājai Lolitai Bemhenai par to, ko viņa ar savu komandu paveikusi šajos 30 gados, – man ir liels gods turpināt šo stāstu un liela atbildība, lai šis stāsts turpinātos un kļūtu spēcīgāks. Plānots apvienoties arī juridiski, bet vēl ne šogad.

Teicāt, ka stiprināsiet zīmolus, bet patērētājiem ir bažas, vai šie pazīstamie vietējie zīmoli šajā globalizācijas laikmetā nepazudīs…

Vietējie zīmoli, ar ko mums ir gods un atbildība strādāt, nekad nepazudīs. Tas ir tas, kas mēs esam. “Laima” ir un būs, kamēr “Orkla” ir šeit. “Spilva” būs, “Ādažu čipsi” būs, “Selga” būs. Tas mūs atšķir no starptautiskiem zīmoliem un produktiem. Mēs konkurējam ar viņiem, bet necenšamies kļūt viņiem līdzīgi. Ir starptautiski zīmoli, kas ražo vienu produktu pusei pasaules, bet tie neesam mēs. Esam spēcīgi vietējie zīmoli, kas atrodas cieši līdzās vietējam patērētājam, tādējādi mēģinot pēc iespējas ātrāk reaģēt uz viņu vēlmēm.

Daudzi pircēji pat nezina, kas tā tāda “Orkla”…

“Orkla” kā darba devējs un zīmols labi zināms Norvēģijā, bet ārpus tās to maz pazīst. Mūsu plāns ir vairāk strādāt pie “Orklas” kā darba devēja zīmola. Dažreiz jautā, vai “Laimas” vietā uz produkcijas neparādīsies “Orkla”. Saku – nekad dzīvē. Visas “Orklas” grupas spēks ir tieši vietējos zīmolos. “Orklai” nav globālu zīmolu, Igaunijā tai ir “Kalev”, Somijā – “Panda” un tā katrā valstī. “Orkla” darbojas četrās biznesa jomās, un tai ir ap simt ražotnēm visā pasaulē. Kompānija ļoti daudz strādā pie tā, lai iegādātos jaunus uzņēmumus. Tajā pašā laikā notiek specializācija, kuras rezultātā kāda no ražotnēm samazinās.

Vai pērn eksportējāt vairāk?

2018. gadā eksportā bija pieaugumi vairākos tirgos. Dzērienu, ēdienu piedevu segmentos lielākais pieaugums bijis Somijas tirgū, labi rezultāti arī Lietuvas un Anglijas tirgos. Savukārt sāļajās uzkodās un saldumu segmentos redzam pieaugumu Lietuvā, Baltkrievijā un Anglijā. Pērn parādījās jauni tirgi – Mongolija, Azerbaidžāna un Nīderlande. Uz Baltkrieviju ļoti daudz esam sākuši eksportēt čipsus. Krievija ir liels tirgus, mūsu produkciju nav skāruši ierobežojumi, bet tas ir tirgus ar paaugstinātu risku. Kaļiņingradā pērn notika pārmaiņas mazumtirdzniecībā, kas radīja sarežģījumus iepirkumos, tādējādi šajā reģionā mums samazinājās pārdošana. Tomēr galvenais mums ir mājas tirgus, par ko rūpējamies visvairāk. Eksportā raugāmies uz tuvo Eiropu, Skandināviju. Ir bijušās padomju valstis, kur vēl ir nostalģija pēc “Laimas” precēm, kā viens no piemēriem – Krievija.

Aizvien vairāk darba devēju norāda, ka trūkst darbaspēka. Vai jaunajās ražotnēs Ādažos būs nepieciešams vairāk darbinieku?

Kad pabeigsim abas ražotnes, mums būs nepieciešami papildu 200–300 darbinieki.

“Laimas” darbinieku skaits būtiski nepieaugs, papildu darbinieki būs vajadzīgi tieši cepumu un vafeļu ražošanā. Jaunā ražotne būs daudz modernāka un patīkamāka vieta darbiniekiem. Pērn par 1,2 miljoniem eiro “Ādažu čipsu” ražotnē uzstādījām vairākus robotus, kas pako čipsu paciņas transporta kastēs, ko līdz šim darīja cilvēki. Roboti aizstāj vairāk nekā 20 darbiniekus, bet nebija nepieciešams nevienu atbrīvot, jo uzņēmumā joprojām ir brīvas vakances. Lielākais izaicinājums – sezonas darbinieki, kad īsā periodā vajag 200–300 cilvēkus un nav iespējams tos atrast. Ievest viesstrādniekus uz laiku – tas būtu risinājums. Pašlaik regulējums ir tāds, ka viņus var meklēt un nodarbināt, bet nosacījumi un prasības, lai viņus dabūtu uz pāris mēnešiem, nav pievilcīgi. Taču tas ir politisks lēmums.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.