“Viņa ar asarām acīs uzrakstīja atlūgumu…” Uzņemšanas māsiņa neiztur un aiziet no darba kolēģu dēļ 3
Cilvēkresursu trūkums medicīnas nozarē Latvijā nav nekas jauns. Tas “velkas” jau gadu desmitiem – pēc Veselības ministrijas publicētās informācijas, ap 2010. gadu Latvijā trūka aptuveni 300 ārstu un 5500 māsu.
2015. gadā Pasaules Banka konstatēja situācijas pasliktināšanos – tika secināts, ka cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē Latvijā ir sasniedzis kritisku līmeni. Gadu vēlāk to akcentēja arī Eiropas Komisija. Un, kā konstatēja “Eurostat”, gandrīz pusi 2013. gadā Latvijā mirušos varēja glābt.
Arī pērn ir izskanējušas satraucošas ziņas. LSM ziņojis, ka pēc pieciem gadiem veselības aprūpes jomā varētu trūkt aptuveni 2400 darbinieku.
Skaidrs ir viens, situācija nav iepriecinoša. Signe sociālajā medijā “Threads” vienlaikus vērš uzmanību uz vēl kādu aspektu.
“Šodien saskāros ar ļoti bēdīgu situāciju. Mana paziņa strādā uzņemšanā par māsiņu. Šodien viņa ar asarām acīs uzrakstīja atlūgumu. Un ziniet, kāpēc? Nevis algas vai smago darba apstākļu dēļ, bet kolēģu dēļ.
Viņas maiņā parasti strādā četri cilvēki, un trīs no viņiem ir krievi, kuri savā starpā runā krieviski. Līdz ar to visa komunikācija notiek krievu valodā, bet mana paziņa to nepārvalda viņa runā latviski un angliski.
Pēdējos mēnešos viņa vairākkārt lūdza vadībai, lai viņu neliek vienā maiņā ar šiem kolēģiem, taču lūgums netika izpildīts, jo nav tik daudz darbinieku.
Arī kolēģiem viņa vairākas reizes teica, ka nesaprot, ko no viņas prasa. Reakcija bija tāda, parunā divas minūtes latviski, pēc tam atkal tas pats! Un tā paiet maiņa no maiņas un cilvēks izdega… LATVIJĀ IR TIKAI VIENA VALODA,” sociālo mediju ierakstā plaši izsakās Signe.
Arī citiem ir ko teikt par valodas lietojumu:
“Dzīvoju Anglijā, un zinu, ka šeit, atrodoties darbā, ir jārunā valsts valodā. Pat mana veikala pārdevēja, kas ir latviete, nedrīkst ar mani pie kases latviski runāt. Es laikam būtu ziņojusi Valsts valodas centram un sūdzējusies. Jo šis nav ok.”
“Ai, kā saprotu! Mans dēls pašvaldības nometnē izrādījās vienīgais latvietis – nometne kļuva par nometni krievu valodā, jo skolotāji neiespringa uzsvērt, ka visiem jārunā latviski. Lieki teikt, ka bērns jutās ļoti slikti, jo krievu valodu neprot.”
“Nevajadzēja uzreiz iet prom, vajag cīnīties par savām tiesībām un runāt par diskrimināciju darbā.”
“Lai cik tie krievi arī nīsti nebūtu, zināt valodas, tostarp arī krievu, tomēr ir ļoti noderīgi.”
