Pasaulē
Eiropa

Zaļais, digitālais plāns novecojošai Eiropai0


Andris Kužnieks: “Eiropas Komisijas ieskatā Latvija pilnvērtīgi neizmanto nekustamā īpašuma nodokļa potenciālu mainīt iedzīvotāju un patērētāju uzvedību.”
Andris Kužnieks: “Eiropas Komisijas ieskatā Latvija pilnvērtīgi neizmanto nekustamā īpašuma nodokļa potenciālu mainīt iedzīvotāju un patērētāju uzvedību.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Turpinot zaļo kursu, Eiropas Komisija otrdien iepazīstināja ar Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu, kas investīcijās paredz piesaistīt vismaz triljonu eiro. Tajā pašā dienā EK nāca klajā ar paziņojumu par spēcīgas sociālās Eiropas veidošanu. Darbu jaunievēlētā priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena iesāka ar ambīciju par ģeopolitisku komisiju. Kādas izmaiņas ieviesīs ģeopolitiska, zaļa un sociāla Eiropas Komisija, intervijā stāsta EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks.

 

Urzula fon der Leiena Eiropas Komisiju par ģeopolitisku pasludinājusi laikā, kad tai ir gan iespēja, gan nepieciešamība sevi tādu parādīt. Konflikti Irānā un Irākā, arī Krievijas iejaukšanās Austrumukrainā prasa Eiropas pozicionēšanos un aktīvu rīcību. Kas mainīsies no Eiropas Komisijas puses?

A. Kužnieks: Gads ir sācies trauksmaini, un Eiropai ir svarīga loma starptautiskajos politiskajos procesos. Ārpolitika ir dalībvalstu un ES institūciju dalīta kompetence, kurā galvenie lēmumu pieņēmēji ir Eiropadome un ES ārlietu ministri. ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels, kurš vienlaikus ir EK priekšsēdētājas vietnieks, koordinē ārlietu ministru darbu un mēģina nonākt pie kopsaucēja. Bieži vien pie kopīgas ES pozīcijas nevar nonākt ne tāpēc, ka EK tādas nebūtu, bet tāpēc, ka dalībvalstis par tādu nevar vienoties, kā to parādīja nesenais gadījums par ES tālāko paplašināšanos Rietumbalkānos, kad lēmumu nobloķēja Francija.

Bet jautājumā par to, kā ES iesaistās saspīlējuma risināšanā Tuvajos Austrumos un ASV un Irānas savstarpējā konfliktā, uzsveru, ka, pateicoties Eiropas Komisijas pūliņiem, Irāna nav kļuvusi par kodollielvalsti. Daudz pūliņu tika ieguldīti, lai panāktu vienošanos par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu, no kuras Trampa administrācija diemžēl atteicās. Otrs: situācijā, kad ASV ar Irānu sarunāties nespēj citādi kā publiski vai ar raķetēm, svarīgas ir ES diplomātijas spējas sarunāties ar abām konfliktējošām pusēm. Jāapzinās tā bīstamība eiropiešiem, ja Irāna kļūtu par kodollielvalsti.

Eiropas Savienībai nav militāru rīku, lai iejauktos šajos konfliktos, un arī nevajag. Piemēram, Irākā amerikāņi ir nodrošinājuši militāro klātbūtni, savukārt ES – civilo palīdzību, lai nodrošinātu stabilitāti un atjaunošanu.

Eiropas Savienībai ir ļoti liela loma arī Lībijas valdības atbalstā – ja tur sāksies atklāts militārs konflikts, liela daļa no tiem 700 tūkstošiem turienes viesstrādnieku laivās bēgs uz Itāliju… Gribot vai negribot ģeopolitiska komisija ir sākusi darboties.

 

Taču līdz šim dažādos formātos sarunās piedalījušies lielāko dalībvalstu līderi, nevis Eiropadomes priekšsēdētājs vai augstais pārstāvis. Par Tuvajiem Austrumiem uz Krieviju brauc runāt Merkele, Normandijas formātā sarunvedējus uzņem Makrons. Vai tā dalībvalstu aktivitātes ir ES vienotās ārpolitikas izpausmes vai tai paralēls process?

Pēc ES ārlietu ministru sanāksmēm pirmais ar paziņojumu klajā nāk augstais pārstāvis Borels. Tā tas bija pagājušajā piektdienā, kad ārlietu ministri sprieda par Tuvajiem Austrumiem. Arī Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ir aktīvs spēlētājs un jau ticies ar Lībijas līderiem.

Attiecībā uz Minskas un Normandijas formātiem, tāds nav Eiropas Savienības mērķis – veidot dublējošus formātus tiem, kuri tika izveidoti steidzamības kārtā, lai apturētu karadarbību. Kāda ir ES misija? ES noslēdza brīvās tirdzniecības līgumu ar Ukrainu, kas nodrošina preču un personu brīvu kustību un attiecīgi valsts izaugsmi. Milzīgu atbalstu ES sniedz Ukrainai tās reformu ceļā. Pagājušā gada beigās Ukraina iesāka zemes reformu. Pēdējos piecus gadus Ukrainā lielu lomu spēlējis Valdis Dombrovskis, jo viņa vadībā EK nodrošināja makrofinansiālo palīdzību. Tātad ES politika Ukrainā ir, pirmkārt, Krievijas okupēto teritoriju neatzīšanas politika, otrkārt, sankcijas pret Krieviju tiek pagarinātas ik pa pusgadam, un, treškārt, kas, manuprāt, ir vissvarīgākais – palīdzība Ukrainai reformu veikšanai.

 

Vai jūsu atzītajā tas, ka ES nav savas armijas un varbūt arī nevajag, nenozīmē vājāku ES ģeopolitisko pozīciju? Piemēram, salīdzinot ar Francijas pozīciju?

Domāju, ka ne. Globālā mērogā jebkura no Eiropas valstīm ir maza salīdzinājumā ar ASV, Indiju, Ķīnu. Eiropa ir sākusi iet soli pa solim kopīgā spēku stiprināšanas virzienā. Vai tā nonāksim līdz kopīgai armijai, neviens vēl nevar pateikt. Pirms pāris gadiem neviens nevarēja iedomāties, ka tiks izveidots PESCO – padziļinātās militārās sadarbības ietvars, ka tiks izveidots kopīgs Eiropas Aizsardzības fonds (13 miljardu eiro apmērā), kas dod iespēju sadarboties aizsardzības industrijai un veikt kopīgus militāros pētījumus un iepirkumus. Jaunajā EK izveidots Aizsardzības ģenerāldirektorāts, kas ar to nodarbosies.

Sākta darbināt militārā Šengena – saspīlējums attiecībās ar Krieviju pēc kara Ukrainā ir atmodinājis Eiropu, kas Baltijas militārai nostiprināšanai piespieda praksē atvest Spānijas tankus līdz Latvijai. Tāpēc nākamajā septiņu gadu budžetā ap septiņiem miljardiem eiro atvēlēti militārajai mobilitātei.

Pirms pāris gadiem likās neiespējami vienoties par kopēju robežsardzi. Tagad jau ieplānots, ka Eiropas Savienības labā ES Robežu un krasta apsardzes aģentūrā pēc dažiem gadiem strādās jau 10 tūkstoši robežsargu.

 

Eiropas semestris ir tas formāts, kādā Eiropas Komisija uzmana un vērtē dalībvalstis. Kad sagaidāms nākamais vērtējums? Kam pievērsīsit lielāko uzmanību Latvijā?

Jā, tas ir nepārtraukts process, bet nākamo ziņojumu par visām dalībvalstīm komisija jau raksta. Tas varētu tikt publicēts februāra beigās. Tajā aplūkosim, kā īstenotas reformas šogad un kā ieviestas iepriekšējās EK rekomendācijas.

Jauns elements, kas parādīsies ziņojumā par Latviju, ir EK analīze par Latvijā šobrīd īstenojamo administratīvi teritoriālo reformu.

Ko gaidīt par novadu reformu?

EK nav nekādas teikšanas par to, vajag vai nevajag reformu, cik lielām un kādām jābūt pašvaldībām. Pieļauju, ka vērtējuma uzsvars tiks likts uz reformas mērķiem – vai reforma nodrošinās valsts attīstību, resursu koncentrāciju, pieeju kvalitatīvākiem pakalpojumiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas, spēju īstenot lielākus investīciju projektus.

Vēl, ņemot vērā to, ka, pieņemot jaunu budžetu, sākušās diskusijas par jauno ES fondu periodu, EK piedāvās savu skatījumu, kur Latvijai būtu vērts vairāk ieguldīt. Bet prioritātes jau ir zināmas. Uz ziņojuma bāzes maijā taps EK rekomendācijas, kuras vēlāk – jūnijā – apstiprinās ES finanšu ministri – Finanšu un ekonomikas ministru padome.

Iepriekšējā budžetā pieļaujamā atkāpe deficītam bija par procentpunktu lielāka, jo to Latvija pieprasīja veselības aprūpes reformas veikšanai. Vai ieguldītajai naudai ir atdeve?

Tiek vērtēts, vai mērķi, kuru dēļ atkāpe tika piešķirta, ir sasniegti, un reforma aplūkota plašākā kontekstā – vai veselības aprūpe Latvijā kļuvusi pieejamāka un kvalitatīvāka, vai uzlabojas kritiskie dzīvildzes un dzīves kvalitātes rādītāji. Skaidrs, ka dažos gados nevar panākt krasus uzlabojumus, bet EK skatās datus un tendences.

 

Latvijas Bankas ekspertu sarunās, kurās piedalījās arī Eiropas Komisijas eksperts, nonāca pie secinājuma, ka ar nodokļu politiku šo nevienlīdzību novērst nemaz nevar. Tikai ar pabalstiem.

Par nodokļu sistēmu jau esam konstatējuši, ka ne vienmēr tā sasniedz savu mērķi. Jau 2017. gadā norādījām, ka nodokļu reforma ir pārāk dārga valsts budžetam, jo īpaši uzņēmumu ienākuma nodokļa nulle procentu likme reinvestētajai peļņai. Attiecīgi mazāk iekasēti nodokļi ierobežo valsti sniegt sociālo palīdzību. Savukārt par sociālajiem pabalstiem arī iepriekšējos ziņojumos komisija ir atzīmējusi, ka ne visos gadījumos tie ir sasnieguši adresātu.

Jāapskata dažādas citas iespējas papildināt valsts maciņu, bet tā, lai tas neskartu neaizsargātākās iedzīvotāju grupas. Vienmēr esam atzīmējuši, ka nav izmantotas iespējas aplikt īpašumu ar lielāku nodokli. Ar to nedomāju, ka noteikti jāceļ likme, bet ka ir jāizsver dažādās īpašuma kategorijas, godīgi jānoregulē īpašuma vērtēšana un jāpārskata nodokļu atlaides.

 

Kāds ir jūsu viedoklis par iedzīvotāju vēlmi atbrīvot vienīgo mājokli no nodokļa, par ko iniciatīva šonedēļ tika skatīta Saeimā?

Tas ir jāvērtē lēmuma pieņēmējiem: kāda ir ietekme ­uz valsts un pašvaldību budžetu? Ja kaut ko atceļ, tad kā kompensēt? Cīnoties ar ēnu ekonomiku? Palielinot nodokļu labāku iekasēšanu? Taču šie ir tādi “virtuāli” ieņēmumi. Eiropas Komisijas ieskatā Latvija pilnvērtīgi neizmanto nekustamā īpašuma nodokļa potenciālu mainīt iedzīvotāju un patērētāju uzvedību.

 

Jūs skatāties tikai uz valsts budžetu, lai tajā pietiktu naudas? Vai mājsaimniecību budžets arī tiek vērtēts – vai ģimenes var samaksāt nodokli par mājokli?

Te atgriežamies pie ienākumu nevienlīdzības. Nodokļu politikā un it īpaši NĪN pastāv dažādas atlaides dažādām grupām, piemēram, pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm. Varbūt nodoklis nav pilnībā jāatceļ, bet pašvaldībām jāvērtē, kā NĪN atslogot tām grupām, kuras nespēj samaksāt.

 

Sociālie jautājumi, no vienas puses, paliek dalībvalstu kompetencē, no otras puses, ES sociālo tiesību pīlāra ietvaros cenšas ieviest kopīgus sociālos standartus visās dalībvalstīs. Vai ir gaidāmi kādi izlīdzināšanas soļi?

Viena no Urzulas fon der Leienas komisijas prioritātēm ir sociālā Eiropa – lai cilvēki paliktu uzmanības centrā un ekonomika strādātu viņu labā. Mums jau ir instruments – Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Viens no priekšlikumiem, kas EK tiks sagatavots, ir par taisnīgu darba samaksu. Nav domas noteikt vienādu minimālo algu visā Eiropā, bet nodrošināt taisnīgu atalgojumu ikvienam nodarbinātajam. Nedrīkst tā būt, ka cilvēks strādā, bet nevar normāli dzīvot un grimst nabadzībā. Arī Latvijā mēģina slēgt kolektīvos darba līgumus, kuros nosaka augstākas minimālās algas par valsts vidējo. Ir arī citi aspekti – līdzvērtīga samaksa sievietēm ar vīriešiem. Darba apstākļi ir svarīgi jaunajām ģimenēm – tie laiki, kad bija jāstrādā no zvana līdz zvanam, beidzas. Tagad daudzās profesijās jāpiedāvā iespēja strādāt attālināti, no mājām, ceļā. Arī šādi jautājumi ir darbakārtībā.

 

Šonedēļ Eiropas Komisija pieteica Eiropas zaļā kursa investīciju plānu. Kādas iespējas vai ierobežojumus tas paver Latvijai?

Eiropas zaļā kursa investīciju plāns aktivizēs publiskās investīcijas un dos piekļuvi privātajiem līdzekļiem ar ES finanšu instrumentu starpniecību – kopumā vismaz triljona eiro apmērā. Lai dalībvalstis varētu pāriet no ogļu izstrādes un izmantošanas apkurei, tiks izveidots Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms. Ar tā starpniecību pārkārtošanās skartajiem cilvēkiem dos iespēju pārkvalificēties vai, piemēram, radīs jaunas darba vietas zaļajā ekonomikā, investēs sabiedriskā transporta elektrificēšanā. Šajā klimata investīciju plānā kūdra pielīdzināta oglēm, kas nozīmē, ka tas mainīs kūdras ražošanas nozari.

 

Vai tā cena, par ko Eiropas Komisija vēlas panākt Eiropas klimatneitralitāti jeb 0 izmešus 2050. gadā, ir ES budžetam un iedzīvotāju maciņiem paceļama?

Zaļais kurss tika izvirzīts tāpēc, ka gan dalībvalstis, gan Eiropas Komisija saprata: vides problēmas pastāv, tās jārisina un nedrīkst gaidīt. Otrkārt, prezentējot zaļo kursu, tika īpaši uzsvērts, ka jāizvērtē ikviena programma, kā tā ietekmē mazāk aizsargāto sabiedrības daļu.

Veidojot finanšu plānu turpmākajiem septiņiem gadiem, tiek spriests, kā ES fondus, arī atbalstu lauksaimniekiem, novirzīt klimata problēmu risināšanai. Spriežot par finansējuma veidiem, tiek rosināts to īstenot, līdzīgi kā pirms pieciem gadiem iedarbināja Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, kad publiskās investīcijas kalpoja par sēklas naudu privātajām.

 

Bija Junkera plāns, tagad būs Leienas Zaļais fonds?

Jā, būs Eiropas zaļā kursa investīciju fonds. Ar publiskajiem līdzekļiem nepietiks, būs jāpiesaista arī privātie.

 

Vai kursa maiņa Latvijai nozīmēs to, ka ceļu būvei un atjaunošanai naudas vairs nebūs, bet varēs finansēt tikai trolejbusus, kuri kursēs pa tiem?

Saistītie raksti

Pamatfokuss būs Eiropas nozīmes ceļi, un visiem Latvijas ceļiem Eiropas fondu naudas nepietiktu tik un tā. Pilnīgi piekrītu satiksmes ministram, ka infrastruktūra jābūvē ap dzelzceļu kā mugurkaulu.

Eiropas Komisija jau ir pateikusi, ka uzņēmējdarbībai, pētniecībai un zaļajam kursam iedalāmi 65% budžeta līdzekļu. No piecām prioritātēm visvairāk atbalsts tiks sniegts zaļajām lietām, piemēram, māju siltināšanai un digitalizācijai.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Pasaulē
Demokrātijas citadeles prezidents Tramps draud slēgt sociālos medijus 2
1 diena
LE
LETA
Pasaulē
Tramps: “Twitter tagad iejaucas 2020. gada prezidenta vēlēšanās!”
1 diena
LE
LETA
Pasaulē
Ķīnieši varētu būt vienīgie, kuri šogad uzkāpj Everestā
1 diena

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Premjers Kariņš paziņo, no kā būs atkarīga ierobežojumu mīkstināšana pēc 9.jūnija 1
12 stundas
LE
LETA
Latvijā
Cilvēki tiek sodīti un atstāti bez ienākumiem. Opozīcija kritizē koalīciju 6
9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Par pārkāpumiem novadu reformas kampaņā soda ierēdni. Ministrs Pūce komentē
7 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Iedzīvotāji pasaka, ko domā par Kučinska solījumiem. Kučinskis atbildi parādā nepaliek 1
10 stundas
LE
LETA
Kultūra
Austrija pašnodarbinātajiem māksliniekiem maksās 1000 eiro ikmēneša pabalstu
5 stundas