Inficēto skaits varētu sasniegt pat 100 tūkstošus cilvēku? Vīruss, kas baida pasauli 0
Ar koronavīrusu (MERS-CoV) inficēto skaits pasaulē varētu sasniegt 100 tūkstošus cilvēku – tā laikrakstā “The Guardian” prognozējis profesors Neils Fergusons, sabiedrības veselības eksperts, kurš strādā Karaliskajā koledžā Londonā.
Savukārt Li Ka Šings no Hongongas universitātes Medicīnas fakultātes uzskata, ka inficēto skaits būšot tuvu 43 tūkstošiem.
Patlaban lielākā daļa saslimšanas gadījumu ir reģistrēti septītajā lielākajā Ķīnas pilsētā Uhaņā, kura ir 42. lielākā pilsēta pasaulē.
Pasaules veselības organizācija ir ziņojusi par ievestiem gadījumiem no turienes citās Ķīnas provincēs, kā arī citās Āzijas valstīs un diemžēl šī vīrusa infekcija ir nokļuvusi arī līdz Eiropai – divi saslimšanas gadījumi ir konstatēti Francijā (Bordo un Parīzē). Abi pacienti esot atgriezušies no Uhaņas.
Patlaban saslimstību Ķīnā var uzskatīt par epidēmiju, bet, ja slimība sāks izplatīties tajās valstīs, kurp tā ir atvesta, tad to var dēvēt par pandēmiju; tas var būt nedēļas jautājums – tā saka Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis.
Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņo, ka mūsu valstij gan esot maza iespēja nokļūt to valstu skaitā, kur tiek ievazāta šī jaunā, līdz šim neiepazītā infekcijas slimība. Taču iespēja pastāv, jo ne mazums cilvēku ceļo uz Āzijas valstīm, īpaši Ķīnu. Vai mūsu valsts epidemiologi spēs atpazīt šo slimību, kura tik līdzīga gripai, un kur tiks ārstēts slimnieks, ja tāds uzradīsies?
Pats jūties vesels, bet jau inficē citus
Infektologs U. Dumpis, kurš strādā P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, sacīja, ka neesot iespējams izskaidrot, no kurienes cēlies koronavīruss, jo nevienam pasaulē nav precīzas informācijas.
“Šī infekcija ir kaut kas līdzīgs gripai tādā ziņā, ka izraisa pneimoniju.
Bet nav skaidrs, cik bieži pneimonija rodas – vai, piemēram, katram piektajam vai katram divdesmitajam pacientam. Vēl līdzīgs gripai ir tas, ka pamatā ar koronavīrusa infekciju slimo veci cilvēki un imūnsupresētas personas jeb cilvēki ar nomāktu imūno sistēmu. Ir zināms, ka smagā formā šī slimība parasti neskar bērnus un jauniešus.
Bet jāņem vērā, ka informācija no Ķīnas ir tik nepilnīga, ka nevar apgalvot, ka tā ir simtprocentīga patiesība,” skaidroja infektologs.
Viņš pastāstīja, ka viena no versijām esot tā, ka ar vīrusu varot inficēties no čūskām. Taču to pilnībā nevarot apstiprināt. Ķīnā, kā zināms, eksotisko dzīvnieku tirdzniecība ir plaši izplatīta. Cilvēki patērē šos dzīvniekus pārtikā vai izmanto tautas medicīnā. Pirmie saslimušie esot iegādājušies produktus Uhaņas jūras velšu un dzīvnieku tirgū, kur esot iespējams nelegāli saņemt ēdienus, kuros kā sastāvdaļa izmantotas čūskas.
Tieši prodromālajā periodā, kas sākas inkubācijas perioda beigās un turpinās līdz slimības sākumam, līdzīgi, kā tas ir ar gripu, var inficēt citus cilvēkus. U. Dumpis skaidroja, ka cilvēks var justies labi, bet viņš jau spēj inficēt citus un tieši tas visvairāk apdraud apkārtējos.
Informē tikai par pierādītiem gadījumiem
Vīrusa izplatības apmēri neesot saprotami arī tādēļ, ka koronavīrusa diagnosticēšanas testi ir tikai nesen pieejami, un Ķīna dod informāciju tikai par pierādītiem gadījumiem. Droši vien pacientu skaits esot krietni lielāks, nekā ir norādīts.
“Ķīna nevar dot informāciju par pacientu skaitu, ja to nepierāda ar diagnostiskiem testiem. Tikpat labi pa vidu koronavīrusu skartajiem ir gripas pacienti un ar citiem vīrusiem slimie,” skaidroja U. Dumpis un piebilda, ka bijuši gadījumi, kad tie, kas vēlējušies lidot no Ķīnas vai atlidojuši uz šo valsti un kuriem, veicot veselības pārbaudi pirms kāpšanas lidmašīnā, bijusi temperatūra, esot dzēruši paracetamolu, lai to pazeminātu, tādējādi cenšoties novērst aizdomas, ka viņi varētu būt inficējušies ar koronavīrusu.
SPKC par slimības izplatības apmēriem uzzina no Pasaules veselības organizācijas un Eiropas Slimību kontroles centra sniegtās operatīvās informācijas.
Infektologs U. Dumpis norādīja, ka ceļošana ir kļuvusi bīstamāka, sevišķi vecāka gadagājuma tūristiem. Pateikt, kurā valstī tagad izplatīsies šis vīruss, neesot iespējams – tikpat labi tā var būt Francija, Taizeme vai kāda cita valsts.
“Problēmas nāk no Āzijas, jo tur ir augsts iedzīvotāju blīvums, cilvēki ar dzīvniekiem un putniem ir ciešā saskarsmē.
Slimību uzliesmojums nav prognozējams.
Šeit ir darīšana ar slimību, kuru nekad neviens nav redzējis. Arī paši ķīnieši daudz ko nesaprot un viņi nevar laist uz ārpasauli informāciju, kuru viņi nav zinātniski pārbaudījuši.
Patlaban saslimstību Ķīnā nevar saukt par pandēmiju, tā ir epidēmija. Ja slimība sāks izplatīties tajās valstīs, kurp tā ir atvesta, tikai tad to var dēvēt par pandēmiju. Tas var būt nedēļas jautājums. Šobrīd risks ir neliels, bet tas pieaugs. Ja koronavīrusa infekcija tiks aizvesta uz nabadzīgajām valstīm, diezin vai tur būs iespējams veikt kādus speciālus pasākumus.
Ķīna ir organizēta valsts un tiešām daudz dara, tāpēc jācer, ka ķīnieši apturēs šīs infekcijas slimības tālāku izplatību,” sacīja U. Dumpis un uzsvēra, ka cilvēku globālā kustība pieaug ar katru gadu, pārapdzīvotība ir pasaules lielākā problēma un līdz ar to šādas infekcijas slimību epidēmijas ir nenovēršamas. Jaunu vīrusu riski pieaugs, vienīgais risinājums esot strauja darbība uz vietas, kur vīruss ir izplatījies. Tas ir sekmīgi izdarīts, piemēram, ar Ebolas vīrusu, pret kuru tagad ir iespējams vakcinēties.
Aizdomīgie jānovēro divas nedēļas
Jurijs Perevoščikovs, SPKC infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, informēja, ka ārstiem esot izsūtītas rekomendācijas, kas būtu darāms, lai apstādinātu šo slimību, ja gadījumā tā parādīsies mūsu valstī.
Nekavējoties esot jāziņo SPKC, kur epidemiologi veiks izmeklēšanu – apzinās visus cilvēkus, kas bijuši tuvā kontaktā ar saslimušo. Francija ziņoja, ka pat esot sameklēts taksometra vadītājs, kurš pārvadājis saslimušos. Epidemiologiem divās nedēļās, iesaistot ģimenes ārstus, ir jāveic epidemioloģiskā novērošana.
Savukārt Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta preses sekretāre Ilze Bukša pastāstīja, ka dispečeri un brigādes esot instruētas, kā jārīkojas bīstamu infekciju gadījumos.
Arī aizsarglīdzekļi esot iegādāti kopš tā laika, kad draudēja uzbrukt Ebolas vīruss.
Ja patiešām gadīšoties kāds saslimušais, pacients tikšot vests uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, kur iespējams šādu slimnieku izolēt no pārējiem.
Koronovīruss
Izcelsme
Koronavīrusi ir vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Cilvēkiem koronavīrusu infekcijas tiek reģistrētas visu gadu, īpaši rudenī un ziemā. Tie var izraisīt gan vieglas elpceļu infekcijas, gan smagas saslimšanas ar nopietnām komplikācijām (pneimoniju, nieru mazspēju) un pat nāvi.
Nopietnus saslimšanas gadījumus iepriekš ir izraisījis SARS koronavīruss, kura rezervuārs dabā ir cibetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi.
Klīniskās izpausmes
Sākotnējās pazīmes ir nespecifiskas. Akūtu elpceļu saslimšanas klīniskā aina ietver drudzi, klepu, elpas trūkumu, apgrūtinātu elpošanu un pneimoniju.
Cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, gados vecākiem un ar hroniskām slimībām slimojošiem (piemēram, diabētu, onkoloģiskām slimībām, hroniskām plaušu saslimšanām) var dominēt netipiski simptomi, piemēram, caureja. Dažiem pacientiem novērota orgānu, visbiežāk nieru, mazspēja vai septisks šoks.
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
