Visa pasaule lepojas ar četriem astronautiem, bet vai kāds aizdomājas par ietekmi uz viņu veselību? 0
Jau iepriekš LA.lv portālā vēstījām, ka četri astronauti veiksmīgi noslēguši savu 10 dienas ilgo misiju un kārtējo reizi paveikuši ko prātam neaptveramu. Miljoniem cilvēku visā pasaulē sekoja līdzi šim notikumam, taču vai kāds aizdomājas par tā ietekmi uz veselību?
Cilvēku kosmosa lidojumiem turpinot paplašināt robežas, zinātnieki cenšas izprast un līdz minimumam samazināt kosmosa ceļojumu fizisko un psiholoģisko ietekmi uz cilvēka ķermeni.
Kosmosa misijas “Artemis II” apkalpe ir atgriezusies uz Zemes pēc 406 771 kilometru gara ceļojuma uz Mēness tālāko pusi – tas ir tālākais attālums, ko jebkurš cilvēks līdz šim ir veicis kosmosā.
Eksperti strādā, lai izprastu šādu ceļojumu ietekmi uz cilvēka organismu, jo kosmosa misijas kļūst arvien biežākas un ilgākas, un ar tām saistītie veselības riski sniedzas daudz tālāk par visu, ar ko cilvēks saskaras uz Zemes.
NASA ir identificējusi piecus galvenos kosmosa lidojumu riskus: radiāciju, izolāciju un ierobežotību, attālumu no Zemes, gravitāciju vai tās trūkumu, kā arī slēgtu vidi.
Kā kosmosā mainās cilvēka ķermenis?
Izrādās, ka cilvēka ķermenis nav radīts dzīvei kosmosā.
Gravitācijas izmaiņas vai ilgstoša tās neesamība var samazināt kaulu blīvumu, pārdalīt smadzeņu šķidrumu un pasliktināt sirds darbību. Pat svārstības starp dažādiem gravitācijas līmeņiem var izraisīt kustību slimību un apgrūtināt astronautu orientēšanos.
Saskaņā ar nesenajiem NASA ziņojumiem viena no galvenajām prioritātēm misijās uz Mēnesi un Marsu ir atrast veidus, kā uzlabot cilvēka sniegumu, vienlaikus risinot šos veselības izaicinājumus.
Zema gravitācija var ietekmēt arī sirds un asinsvadu sistēmas darbību, un šo izmaiņu smagums ir atkarīgs no ceļojuma ilguma – jo ilgāka misija, jo lielāks risks.
Izmaiņas sirds un asinsvadu sistēmā var izraisīt asins recekļu veidošanos, sirds aritmiju un zemu asinsspiedienu.
Saskaņā ar NASA datiem kauli četru līdz sešu mēnešu misijas laikā katru mēnesi zaudē no 1% līdz 1,5% no sava blīvuma.
Tikmēr ilgstošs bezsvara stāvoklis var izraisīt arī izmaiņas ķermeņa šķidrumu sadalījumā, kas var ietekmēt redzi un palielināt intrakraniālo spiedienu. Šo parādību dēvē par ar kosmosa lidojumiem saistītu neirookulāro sindromu.
Izmaiņas ikdienas ieradumos un grafikā
Kosmosā laiks un ikdienas ritms nedarbojas tā, kā tas notiek uz Zemes. Astronauti piedzīvo neregulārus gaismas un tumsas ciklus, kas var ietekmēt miegu un diennakts ritmu.
Piemēram, Starptautiskajā kosmosa stacijā astronauti vienas dienas laikā var redzēt pat 16 saullēktus un saulrietus, kas būtiski ietekmē miega paradumus.
Izmaiņas skar arī ēdienreizes un kosmosa misijas laikā pieejamo uzturu.
Astronautiem kosmosā nav nepieciešams tieši tāds pats barības vielu daudzums kā uz Zemes. Iepriekšējo kosmosa misiju pētījumos reģistrēti gadījumi, kad apkalpes locekļiem nebija pietiekama enerģijas, šķidruma, kalcija un nātrija uzņemšana.
Tāpēc kosmosa uzturam ir divējāda loma – nodrošināt astronautus ar pietiekamu enerģiju un vienlaikus piegādāt barības vielas, kas palīdz novērst kosmosa lidojumu nelabvēlīgās sekas.
NASA zinātnieki strādā, lai nodrošinātu, ka maltītes ir pieņemamas, drošas, barojošas, ilgstoši uzglabājamas, viegli pagatavojamas un pietiekami daudzveidīgas, lai izvairītos no tā sauktā ēdienkartes noguruma.
Garīgās veselības izaicinājumi
Papildus fiziskajai ietekmei kosmosa lidojumi ietekmē arī astronautu garastāvokli un psiholoģisko labsajūtu.
Izolācija, ierobežota telpa, attālums no Zemes un augsts stresa līmenis var palielināt trauksmes, depresijas un zema morāles līmeņa risku.
NASA pārstāvji norāda, ka pētījumi par to, kā apkalpes var uzturēt psiholoģisko veselību, ir būtiski turpmāko misiju panākumiem un drošībai.
Kosmosa aģentūru ieteiktie pasākumi garīgās veselības uzturēšanai kosmosā ietver dienasgrāmatas rakstīšanu, regulāras fiziskās aktivitātes, mūzikas klausīšanos un saziņu ar tuviniekiem.
Kas notiek, ja astronauts kosmosā saslimst?
Ņemot vērā visus šos veselības riskus, rodas jautājums – kā apkalpe tiek galā ar slimībām kosmosa misijas laikā?
NASA norāda, ka neatkarīgi no misijas ilguma vai mērķa visiem pilotētiem kosmosa lidojumiem ir jānodrošina noteikts medicīniskās palīdzības līmenis.
Tomēr, lai samazinātu medicīniskās palīdzības nepieciešamību misijas laikā, aģentūra koncentrējas uz preventīviem pasākumiem – tostarp vitamīnu lietošanu, rūpīgām veselības pārbaudēm un 14 dienu karantīnu pirms starta.
Pamatojoties uz visbiežāk paredzamajiem medicīniskajiem gadījumiem, NASA pielāgo medicīniskos resursus kosmosa kuģos, lai nodrošinātu, ka iespējamās veselības problēmas var efektīvi ārstēt.
Lielāko daļu slimību var ārstēt līdzīgi kā uz Zemes. Tomēr ārstēšanas ierobežojumu dēļ prioritāte tiek dota medikamentiem, kas var kalpot vairākiem mērķiem un kuriem ir minimālas blakusparādības.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
