Zem VARAM lupas arī Cēsu novads: attīstība “uz jautājuma zīmes”, deputātu algu tracis un citas likstas 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas dome nav vienīgā, kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pastiprināti uzrauga. Zem ministrijas lupas ir arī Cēsu novads, kurā ministra Artūra Toma Pleša pārstāvētā “Latvijas attīstībai” ir opozīcijā. To neoficiāli min kā vienu no iemesliem, kāpēc šīs vietvaras lēmumus ministrija vērtē sevišķi rūpīgi.
Nedēļas sākumā pašvaldība no VARAM saņēmusi ziņu, ka ministrija varētu nesaskaņot arī Cēsu novada teritorijas plānojuma grozījumus, kuros ir noteikti stingri azartspēļu organizēšanas ierobežojumi un atļauts šo biznesu izvietot tikai viesnīcās. Jau kopš vēlēšanām Cēsu pašvaldībai ir nācies ieguldīt resursus, lai atbildētu uz ministrijas vēstulēm un skaidrotu savus lēmumus.
Laikā, kad cēsnieki sveica Cēsu novada priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu ar viņam piešķirto Atzinības krustu, Cēsu novada vadītājs centās pārliecināt pašvaldības pārraugošo ministriju par domes labajiem nodomiem, pārņemot no valsts Lielstraupes pils vēsturisko kompleksu. Jautājuma risināšanā pašvaldība gaida no VARAM lielāku atbalstu, atzina Cēsu novada priekšsēdētājs J. Rozenbergs.
Ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru A. T. Plešu “Latvijas Avīzei” neizdevās sazināties. Noskaidrojis jautājumus, kuriem ir arī politisks raksturs, ministrs uz tiem deleģēja atbildēt VARAM valsts sekretāra vietnieci Ilzi Ošu. No “Latvijas attīstībai” ievēlētā Cēsu novada deputāte Elīna Stapulone “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka viņa neizmantojot tiešo zvanu uz VARAM, bet uz visām nepilnībām domes darbā norādot domes sēdēs. Tās esot publiskas un plaši atspoguļotas arī vietējā laikrakstā “Druva”, tāpēc tauta redzot, kas notiek. Viņa apstiprināja, ka rūpīgi izlasot visus dokumentus un piedaloties arī to komiteju sēdēs, kurās pati nestrādā, jo tāds ir opozīcijas darbs.
Algu jautājums izskan visplašāk
Pirmā saķeršanās ar ministriju Cēsu novada domei bija drīz pēc vēlēšanām par jaunā novada nolikumu. Pēc tam VARAM izteica iebildumus par vēl virkni saistošo noteikumu. Taču lielāko publicitāti gada sākumā ieguva VARAM paziņojums, ka Cēsu novada vadība, neievērojot procedūru, ir palielinājusi sev algas. Tas ir pateicīgs temats, lai izraisītu sašutumu cilvēkos, kuri, iespējams, nav iedziļinājušies kārtībā, kādā pašvaldībās nosaka atalgojumu. Likumā ir paredzēti algu griesti, līdz kuriem var pacelt algas domes amatpersonām.
Tās tiek aprēķinātas, Valsts kancelejas noteiktajam bāzes mēnešalgas apmēram, kas šogad ir 1058,10 eiro, piemērojot noteiktu koeficientu. Cēsu novada priekšsēža algai ir piemērots koeficients 3,6 un tā pirms nodokļu nomaksas ir 3809 eiro, kas šogad ir par 118 eiro vairāk nekā pērn, kad bija zemāka bāzes summa. Bija pašvaldības, kas, ņemot vērā smago finanšu situāciju, saglabāja iepriekšējā gada atalgojumu, samazinot koeficientu, ko piemēro bāzes mēnešalgai. Piemēram, tā rīkojās Balvu novada vadība, kura, sagatavojot budžetu, priekšsēdim algu atstāja iepriekšējā līmenī – 2973 eiro mēnesī.
Algas apstiprina ar domes lēmumu, kuru Cēsu novada dome pieņēma pagājušajā gadā. Taču šogad, kad palielinājās bāzes mēnešalgas apmērs un līdz ar to arī atalgojums, dome atkārtoti nebija balsojusi. Jaunais atalgojums bija noteikts ar priekšsēža un viņa vietnieka rīkojumiem uz iepriekš pieņemto noteikumu pamata.
VARAM to uzskatīja par procedūras pārkāpumu, ko pēc ministrijas aizrādījuma dome novērsa, par algām nobalsojot arī domes sēdē. Tas pēc būtības bija jautājums, ko, savstarpēji sazinoties, varēja atrisināt pašvaldības un ministrijas juristi. Taču VARAM tam ar paziņojumu pievērsa lielu uzmanību un tas skaļi izskanēja visā Latvijā.
Līdzīgi pērn medijos bija publiskota ziņa, ka Talsu novada vadība palielinājusi algas, – vienam opozīcijas deputātam tās šķita pārāk lielas, un viņš informēja sabiedrību. Taču arī Talsu pašvaldība atalgojumu bija noteikusi likumā paredzētajā apmērā. E. Stapulone sacīja, ka viņa kā opozīcijas deputāte par šo jautājumu esot uzstājusies domes sēdē, kurai seko līdzi arī vietējais laikraksts, “tāpēc tauta to uzķēra un tā aizgāja ķēdes reakcija un plašāka publicitāte”. Deputāte uzskata, ka procedūra bija jāievēro, jo par izmaiņām pārējo amatpersonu atalgojumā dome bija lēmusi.
Pilij vajag speciālu likumu
Valstij piederošā Lielstraupes pils iepriekš atradās Pārgaujas novadā, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas tagad tā ir Cēsu novadā. Līdz 2018. gadam pilī atradās Straupes narkoloģiskā slimnīca, bet pēc tās pārcelšanas uz Strenčiem Veselības ministrijai pils vairs nav nepieciešama. Cēsu novads ir gatavs pili pārņemt, apstiprināja Cēsu novada priekšsēdētājs J. Rozenbergs.
Viņš “Latvijas Avīzei” atzina, ka arī domei “nav tiešas vajadzības to pārņemt, bet pils ir kultūrvēsturiskais mantojums, kas atrodas pašvaldībā”. Domei ir koncepcija, kā to varētu atjaunot un izmantot, taču tam ir nepieciešamas lielas investīcijas. Likumā pašvaldībām noteikti komercdarbības ierobežojumi, kas nozīmē, ka 80% ir jāizmanto publisko funkciju veikšanai, bet tikai 20% var paredzēt komercdarbībai, piemēram, telpas iznomāt viesnīcām, restorāniem. Lai dome varētu lielāku platību – 50% – paredzēt komercdarbībai, ir jāpieņem speciāls likums, kurā būtu noteikts uz šo gadījumu attiecināms izņēmums.
VARAM to neatbalsta, bet ir zināms, ka citām iesaistītajām ministrijām pret īpašo likumu nebūtu iebildumu. To “Latvijas Avīzei” apstiprināja arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (“AP”), kurš nesen apmeklēja Lielstraupes pili. Veselības ministrija sarunas par pils nodošanu pašvaldībai bez atlīdzības bija sākusi jau ar agrāko Pārgaujas novadu, tagad tās turpinot ar Cēsu pašvaldību. Koalīcijā ir notikusi saruna par īpašā likuma pieņemšanu, lai telpas varētu iznomāt arī komercdarbības veikšanai. Veselības ministrija tam neiebilst, jo tās interesēs ir pēc iespējas drīzāk pili nodot pašvaldībai, sacīja D. Pavļuts.
VARAM valsts sekretāra vietniece I. Oša “Latvijas Avīzei” atzina, ka ir piedalījusies sarunā par šādu iespēju, bet viņa nav vēl redzējusi ne koncepciju, ne likumprojektu. “Mēs to nebloķējam, bet mums ir savi apsvērumi. Valsts pašvaldībai nodod īpašumus, ja tie nepieciešami pašvaldības autonomo funkciju, piemēram, izglītības vai kultūras, veikšanai. Ja pašvaldība pārņem īpašumu, lai nodarbotos ar komercdarbību, tad ir jāvaicā, ar ko šāds lēmums ir pamatots,” sacīja I. Oša.
Ja saņem sūdzību, uz to jāreaģē
Lūgta komentēt VARAM attiecības ar Cēsu novada domi ilgākā periodā, I. Oša atzina, ka var uz to atbildēt tikai daļēji, jo tas ir arī politisks jautājums. Taču Cēsu novada dome neesot vienīgā, no kuras opozīcijas deputātiem vai citiem sabiedrības pārstāvjiem VARAM saņem iesniegumus par varbūtējiem pārkāpumiem, kurus ir pienākums pārbaudīt un lūgt pašvaldībai nepilnības novērst. I. Oša vēl minēja Jelgavas, Talsu, Salaspils, Tukuma, Dobeles novadu.
No Cēsu novada domniekiem bija arī dzirdēts, ka “viena partija izmanto savu varu VARAM, lai politiski atriebtos tiem politiskajiem spēkiem, kas “Latvijas attīstībai” nepaņēma koalīcijā”. Cēsu gadījumā tas esot pat pateikts diezgan atklāti, sacīja viens deputāts. Viņu uztrauc, ka šāda subjektīva iemesla dēļ Cēsu novads var nesaņemt VARAM atbalstu arī grantu programmā, kur piešķir investīcijas pašvaldībām augstas gatavības projektu īstenošanai.
Jau pērn abi Cēsu projekti – Cēsu klīnikas un stacijas laukuma rekonstrukcija – tika noraidīti, lai gan abos gadījumos finansējums būtu apgūts līdz gada beigām, kas bija viens no nosacījumiem. Cēsu novada mēra vietnieks Ainārs Šteins (“JV”) “Latvijas Avīzei” teica, ka šādas VARAM un pašvaldību attiecības nevairo uzticību partiju sistēmai un neveicina valsts attīstību. “Mācīsimies cienīt viens otru. VARAM ir pašvaldības uzraugošā institūcija, bet pašvaldības gaida, ka VARAM tās atbalstīs un pārstāvēs to intereses Ministru kabinetā, jo visi iedzīvotāji dzīvo kādā pašvaldībā.”
E. Stapulone iepriekš bija Latvijas Zemnieku savienībā (LZS), no kuras bija ievēlēta Priekuļu novada domē un to vadīja. Tolaik vairāku Cēsu novadā iekļauto pašvaldību vadībā bija LZS biedri, kas visi nevarēs būt LZS saraksta līderi Cēsu novada vēlēšanās. E. Stapulone no LZS aizgāja pie “Latvijas attīstībai”, kas viņai iedeva pirmo numuru. Vēlēšanās saraksts ieguva divus mandātus, bet “Jaunā Vienotība” ar savu līderi J. Rozenbergu saņēma desmit no 19 vietām.
Līdz ar to sagruva priekšvēlēšanu plāni atstāt J. Rozenbergu opozīcijā un izveidot koalīciju, kurā būtu “Latvijas attīstībai”, Latvijas Zemnieku savienība, Vidzemes partija un Latvijas Zaļā partija, kura domē vispār neiekļuva. LZS un pārējie domē ievēlētie politiskie spēki strādā kopā ar J. Rozenbergu, par kura ievēlēšanu mēra amatā 2021. gada vasarā nobalsoja 17 no 19 deputātiem. Pret bija tikai “Latvijas attīstībai”.
Runa nav tik daudz par partiju, cik par cilvēciskajām attiecībām, “Latvijas Avīzei” pieļāva Cēsu novada domnieks Indriķis Putniņš (LZS), liekot nojaust iemeslus, kāpēc E. Stapulone nav aicināta koalīcijā. Pēc tā, kā viņa pameta LZS, arī LZS deputātiem ar bijušo kolēģi nebūtu viegli strādāt kopā. “Ja pašvaldībās ir šādas valdības partiju attiecības, tad ir jautājums, kas notiek valdošajā koalīcijā Saeimā. Ir iespaids, ka par Artūra Toma Pleša demisiju koalīcijas deputāti nenobalsoja tikai tāpēc, lai nesabruktu valdība,” pieļāva I. Putniņš, kura pārstāvētā ZZS Saeimā ir opozīcijā.
