Foto – Valdis Semjonovs

Embūtieši lepojas ar atšķirīgo iepakojumu – ogu kastītes ir ar daudziem ventilācijas caurumiņiem, tajās arī ievietots speciāls materiāls, kas uzsūc lieko mitrumu. Šīs īpašības paildzina ogu realizācijas laiku. 1


Zemenes saimniecībā sāka audzēt pirms nepilniem desmit gadiem. Kad vēl nebija tuneļu, laukā stādīja pirmos frigo (saldētos) zemeņu stādus, taču vasarā, kad jāvāc raža, lielā karstuma, krusas un lietus dēļ lielākā daļa ražas aizgāja postā. Lai mazinātu risku, audzētāji pievērsās gana dārgajām tuneļu tehnoloģijām. Zemeņu kopēji spriež, ka nav lielas atšķirības, vai izaudzētās bojātās ogas izmet vai arī iegulda līdzekļus un sagaida atdevi 20–30 gadu laikā.

Reklāma
Reklāma
Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ
TV24
“Ja Putins “atstieptu kātus”, ko tas mainītu?” Slaidiņš atbild tieši un bez aplinkiem
Uz gājēju pārejas gandrīz uzbrauc Valsts prezidentam 80
Lasīt citas ziņas

Uzņēmēji neslēpj, ka daudz līdzekļu tiek veltīts eksperimentiem, izmantojot dažādas audzēšanas sistēmas. Izmēģinājumus plēves tuneļos, kur audzē zemenes, viņi veic, sadarbojoties ar Latvijas Valsts augļkopības institūta speciālistiem.

Zemenes uz augstajiem galdiem

Zemenes Embūtes siltumnīcās sāk ražot maijā, jūnija sākumā. Pircēji nereti jautā, kā atšķiras agro vietējo un importa zemeņu garša. Ārzemēs zemenes vāc vēl nenogatavojušās – tās ir izskatīgas, bet ūdeņainas, pliekanas. Smaržīgākas un saldākas kļūst, ja ir izteiktāka dienas un nakts temperatūras starpība, kā tas ir Latvijā.

CITI ŠOBRĪD LASA
Embūtē zemenes aug Table top sistēmā, t.i., glaunās baltās plastmasas gultiņās, kas balstās uz augstām kājām. Kastes ir 20 cm platas, 50 cm garas, katrā liek sešus stādus. Zinot, cik kuplas un garas ir zemeņu saknes, grūti iedomāties, ka tās var ielocīt paseklā kastītē, kur taču jāieber vēl substrāts. Taču ārzemnieki aprēķinājuši, ka ar tādām pilnīgi pietiek, un viņiem acīmredzot ir taisnība, jo ceri izaug lekni. Baltajām kastītēm ir izveidota notece – pēc laistīšanas sakrājušos lieko barības šķīdumu savāc un izmanto atkārtoti. “Dēseles dārzos”, audzējot zemenes jaunajās substrātu sistēmās, vidējā ražība ir 17 t/ha. Nākotnē audzētāji plāno no viena tuneļa novākt divas ražas (vasarā, kad beigs ražot pirmā aprite, vecos stādījumus atkal nomainīs jaunas kastītes ar frigo stādiem, kas ražos līdz vēlam rudenim). Salīdzinājumam – Anglijā zemeņu vidējā ražība ir 80–100 t/ha, jo tur gada laikā tuneļos iegūst trīs ražas. Frigo stādi dod ražu stādīšanas gadā – atkarībā no sezonas laika apstākļiem vidēji pēc 45–60 dienām no iestādīšanas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.