Ziņot, bloķēt, apmulsināt – kā pusaudzim reaģēt uz kibermobingu 0
Sākoties skolēnu vasaras brīvlaikam, bērni un pusaudži vairāk laika pavadīs savā vaļā, tostarp mobilajās ierīcēs un internetā.
Lai vienmēr zinātu, kā rīkoties, sastopoties ar kibermobingu jeb emocionālo pazemošanu internetā, mobilo sakaru operators BITE un Latvijas Drošāka interneta centrs (Drossinternets.lv) iniciatīvas “Iekod pirkstā” ietvaros ir apkopojuši praktiskus padomus, kas bērniem un pusaudžiem noderēs arī brīžos, kad pieaugušie nav tuvumā.
Ņemot vērā to, ka mobilās ierīces un internets ir klātesoši bērnu un pusaudžu ikdienā gan skolā, gan brīvdienās, vasaras laikā aktuāla problēma būs arī kibermobings.
Vienlaikus jāuzsver, ka vasarā bērni un pusaudži vairāk laika pavada vienaudžu vidū vai vieni paši, līdz ar to, saskaroties ar dažādām sarežģītām situācijām, uzticības personas pieaugušo vidū, piemēram, vecāki, vecvecāki vai skolotāji, kam vaicāt padomu, var nebūt vienmēr blakus. Tāpēc svarīgi ir gan lietot mobilās ierīces un internetu atbildīgi, gan vienmēr zināt, kā rīkoties, saskaroties ar kibermobingu.
Apmulsini varmāku vai ignorē viņu!
Saskaroties ar kibermobingu, piemēram, rupjiem komentāriem sociālajos tīklos, ko publicē viltus profils, visbiežāk parādās vēlme atbildēt ar vēl skarbākiem komentāriem, tādējādi aizstāvot sevi. Taču patiesībā šādā veidā situācija kļūst tikai sliktāka, jo varmāka burtiski gaida, lai viņa upuris atbildētu ar agresiju. Tas viņam ir pamudinājums neapstāties un turpināt izvērst kibermobingu pret savu upuri.
Lai tas nenotiktu, eksperti iesaka rīkoties divos veidos. Pirmkārt, ignorēt pāridarītāju.
Ignorējot varmāku, ir pilnīgi iespējams, ka viņš neturpinās kibermobingu.
Otrkārt, ja ignorēšana nestrādā, var mēģināt varmāku apmulsināt, piemēram, atbildot uz katru viņa komentāru vai ziņu ar pozitīviem “emoji” – dažādiem smaidiņiem, sirsniņām, dzīvnieku emocijzīmēm u.tml. Varmāka šādu reakciju noteikti nebūs gaidījis un, visticamāk, negribēs turpināt apcelšanu.
Bloķē pāridarītāju!
Katram sociālo tīklu lietotājam ir tiesības izvēlēties savus draugus un sekotājus, kā arī noteikt un ierobežot informāciju, kuru šie cilvēki uzzinās. Piemēram, Instagram piedāvā savu profilu veidot privātu un redzamu tikai apstiprinātiem sekotājiem. Līdzīgi arī Facebook ļauj uzstādīt savu profilu redzamu tikai noteiktām draugu grupām, kā arī katru ierakstu padarīt redzamu tikai noteiktiem cilvēkiem.
Savukārt tos lietotājus, kuri atļaujas internetā pazemot citus, piemēram, sūtīt riebīgas ziņas, rakstīt nejēdzības komentāru sadaļā u.tml., vienmēr iespējams bloķēt vai dzēst no savu draugu loka.
Ziņo par kibermobingu!
Tautā saka, ka klusēt nozīmē piekrist un atļaut! Tāpēc gan speciālisti aicina bērnus un pusaudžus ziņot par kibermobinga situācijām – neklusēt un neatļaut šādu rīcību ne pret sevi, ne citiem! Par kibermobinga situācijām var ziņot Drossinternets.lv sadaļā “Ziņot” vai mobilajā aplikācijā “Drošs Internets”.
Var arī meklēt palīdzību, zvanot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bezmaksas Uzticības tālruni 116111, kas darbojas visu diennakti.
Vienlaikus jāatgādina, ka, ziņojot par kibermobingu, ir svarīgi saglabāt pierādījumus, piemēram, negatīvo komentāru ekrānšāviņus, saņemtās īsziņas u.c. Šie pierādījumi tālāk palīdzēs situācijas risināšanā un kibermobinga apturēšanā.
Papildus tam, ja kibermobings notiek sociālajos tīklos, ziņot par varmākas rīcību var arī konkrētā sociālā tīkla administrācijai. To var darīt ne tikai par nejaukiem komentāriem un ziņām, bet arī viltus profiliem.
Nepaliec ar problēmu viens!
Ar problēmu nedrīkst palikt vienatnē – nezinot, kā to risināt, situācija kļūs tikai ļaunāka un sekos līdzi kā melns negaisa mākonis. Tāpēc visiedarbīgākais veids, kā atrisināt jebkuru problēmsituāciju, ir meklēt palīdzību un izstāstīt par to savai uzticības personai, piemēram, vecākiem, pedagogiem, lielajam brālim vai māsai, krustvecākiem.
Reizēm uzticības personas var būt lielisks palīgs konflikta atrisināšanā jau tā “saknē”. Piemēram, ja nesaskaņas radušās starp diviem klases biedriem, kur viens izvērš agresiju pret otru sociālajos tīklos vai slēgtā “WhatsApp” sarakstē, uzticamības persona var palīdzēt apturēt pazemošanu.
Vienmēr dari to, kas sagādā prieku un neradīs tev problēmas!
Kibermobings var būt arī aicinājums uz pārgalvīgu rīcību, piemēram, uzņemt selfijus bīstamās vietās, sūtīt kailfoto vai piedalīties pārdrošās spēlēs.
Tāpēc ir svarīgi tam nepakļauties ne emocionāli, ne fiziski.
Ja sanācis saskarties ar kibermobingu un tas nomāc, ir ne tikai jāmeklē palīdzība un jāizstāsta par to savai uzticamības personai, bet arī jādara lietas, kas sagādā prieku. Piemēram, jādodas tikties ar draugiem, jānodarbojas ar sportiskām aktivitātēm, jālasa aizraujošas grāmatas vai jānoskatās laba filma – jebkas, kas uzlabo garastāvokli un neļauj skumt.
Vienmēr jāatceras, ka tas, kurš izvērš kibermobingu, patiesībā ir nelaimīgs un par sevi nepārliecināts cilvēks. Ar savu rīcību viņš vēlas citiem parādīt pārspēku, izpaust negatīvās emocijas un pievērst sev uzmanību. Tāpēc arī viņam ir nepieciešama palīdzība!
