Zirņu puve. Kā ar to cīnīties? 0
Kā cīnīties ar zirņu puvi? VELTA MĀRUPES NOVADĀ
Zirņus stipri posta baltā puve, ko ierosina sēne Sclerotinia sclerotiorum. Vasaras otrajā pusē inficētajos stublājos veidojas sklerociji – melni, cieti veidojumi. Slimību veicina silts laiks un mitra augsne. Ja zeme ir sausa, sporas neattīstās. Sporas izlido un inficē augus, ja ir +15…+20 °C gaisa temperatūra un bieži nokrišņi. Tādējādi, ja zirņu ziedēšanas laikā bieži līst, epidēmijas risks palielinās. Lai ierobežotu balto puvi, fungicīdi, piemēram, Switch 62,5, jālieto profilaktiski ziedēšanas laikā, pirms vēl nav parādījušās slimības pazīmes.
Baltās puves saimniekaugi ir daudzas nezāļu sugas, un ar tām slimības patogēns tiek pārnests uz pākšaugiem gadu no gada. Augsnē sklerociji pārziemo uz augu atliekām, un dīgtspēju tie saglabā līdz pieciem gadiem. Lai samazinātu infekcijas perēkļus, svarīgi ir ievērot agrotehniskos pasākumus – kvalitatīvi apstrādāt augsni, apkarot nezāles, novākt zirņu stublājus un ievērot augu seku.
Pelēko puvi ierosina sēne Botrytis cinerea. Tā parasti veidojas sabiezinātos zirņu sējumos, inficētos stiebrus pārklājot ar sēņotnes kārtu. Uz stublāja redzami arī melnie, gludie veidojumi sklerociji. Slimību veicina liels gaisa mitrums un mērena gaisa temperatūra. Lai ierobežotu pelēko puvi, profilaktiski augus apsmidzina ziedēšanas sākumā, piemēram, ar fungicīdu Signum.
