“Žurka ir iedzinusi sevi strupceļā, no kura nav izejas!” Eksperts norāda uz iemesliem, kāpēc Putins turpinās uzbrukt 0
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” NBS majors Jānis Slaidiņš dalījās ar ukraiņu blogera Dmitrija Černiševa sacīto par Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, ka “žurka ir iedzinis sevi strupceļā, no kura nav izejas!”
Ukraiņu blogeris minēja trīs galvenos punktus, kāpēc Putins turpinās uzbrukt.
Pirmais – tie ir sociālie riski. No frontes atgriezīsies simtiem tūkstošu vīriešu ar kaujas pieredzi, psiholoģiskām problēmām un vardarbības ieradumu, daudzi ar ieročiem. Kaujas zonā viņi saņem šobrīd 5 līdz 10 reizes lielākas algas nekā cilvēki Krievijā ar vidējo algu. Tā ir atgriešanās pie nabadzības un bezdarba depresīvajos reģionos, kur viņi noteikti nevienam nav vajadzīgi. “Lojāli varoņi” kļūs par “nevajadzīgām mutēm”. Prigožina sacelšanās parādīja, kas var notikt, kad militāras struktūras iziet no kontroles.
Kā otro punktu Černiševs min ekonomiskos riskus. Militārā ražošana ir kļuvusi par ekonomikas pamatu. Viņi radījusi tūkstošiem darbavietu ar lielām algām un reģioni ir atkarīgi no militārajiem pasūtījumiem. Ja ražošana tiks apturēta, tas varētu novest pie veselas pilsētas sabrukuma, un strādnieku atgriešanās pie pirmskara algām, tiks uzskatīta par nodevību.
“Bet te varētu oponēt,” pauda Slaidiņš. Viņš norādīja, ka tad, kad karš beigsies, krieviem militārās spējas būs jāattīsta arī turpmāk. Un tā militārā rūpniecība tāpat būs, bet cik lielā apjomā, to, protams, grūti pateikt.”
Trešais punkts – politiskie riski. Visa propaganda balstās uz “svēto karu”. Kara apturēšanu bez lielas uzvaras ir līdzvērtīga sakāves atzīšanai. Vai Bahmutas drupu dēļ Krievija nodeva dienestā miljonu savu karavīru un kļuva par Ķīnas izejvielu koloniju? Tādu jautājumu uzdeva Černiševs.
Slaidiņš sacīja: “Būtībā var viņam piekrist visos šajos jautājumos. Un vēl viņš noslēgumā saka: “Ja karš Ukrainā tiks apturēts rīt, tad Putinam būs ļoti sāpīga izvēle – izformēt armiju un nekavējoties sagraut ekonomiku vai sāk jaunu karu. Nav svarīgi, ar ko – ar Kazahstānu, ar Gruziju, ar Baltijas valstīm. Tagad viņa rokās ir instruments, ko var izmantot tikai cilvēku nogalināšanai. Un ar kara ieganstu valstī var pievilkt uzgriežņus, kā vien tīk. Un fiziski nav iespējams uzturēt milzīgu nekarotāju armiju – frontes karavīri sāks pieprasīt demobilizāciju un bēgs prom.””
